Kremļa žurka un viņa bunkuri

»

Šodien pie Izjumas vairāk kā 30 krievu augstu militāristu aizdevās uz Kabzdona koncertu, tai skaitā viens ģenerālis, bet Gerasimovs tagad varēs lēkāt uz vienas kājas un komandēt, ja vien nebūs sapratis, ka viņam pizda.

Atbildēt

»

"gudri" *irst nav malku cirst.

Atbildēt

»

Tagad ir pienācis brīdi visu krievu pasauli un tai simpatizējošos deģenerātus aizsūtīt uz elli.

Atbildēt

»

Uzdodas jautājums. Pasaule jau 1997. gadā zināja par Krievijas domstarpībām ar Ukrainu, bet tā to nerisināja ar starptautiskās prakses likumiem un normām 25 gadus. Kādēļ? Vai ļoti kāds pasaulē vēlējās šo 2022. gada slaktiņu?

Atbildēt

Visi ir aizmirsuši,ka Latviju okupācijai atdeva neliģitīms,nelikumìgs varas sagrābējs,kuru ārkārtīgi mīl 4.maija okupantpartijas biedri,kuri atrodās tādās pašās pozicijās.Farss ir pārlieku ieildzis,bet var beigties līdz ar ļaunuma,nacisma un fašisma impērijas t.i.PSKP nomeklatūras un VDK nomeklatūras galu.

Atbildēt

muļķuzemē turpinās kolektīvās šizofrēniskās psihozes pandēmija.

Apstulbinošas un totāli masīvas lumpenpropagandas zombētāji un nozombētie ekstāzē lauž cilvēkus, ļaužu un tautu dzīves un likteņus, līdzšinējās Cilvēces Pamatvērtības - kā balagāna publika izļurkātus krēslus - un izkārna izskaloto smadzeņu(?) atliekas publiskajā telpā.

Patiesībā - no (m)alas tas viss izskatās kā vienlaikus max. nožēlojama un min. uzjautrinoša traģikomēdija, pie tam tradicionāli aumež slikti iestudēta un atbilstoši draņķīgi izspēlēta. Tāpēc (arī) šis necilvēcīgi prastais un truli nezvērīgi iznīcinošais lumpenbalagāns sen jau sācis apnikt un tas vairs nav pat smieklīgi.

Atbildēt

»

Šī intervija ar Dr. Dītrihu Andreju Lēberu, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli, notika 1997. gada aprīlī. Vai kāds ieklausījās? 2022. gadā viņa teiktais piepildījās gan par Ukrainu, gan par Krieviju un, protams, par Latviju. 1997. gadā viņš teica: "Nav noslēpums, ka rietumvalstis spiež Latviju un citas Baltijas valstis izlīgt ar Krieviju." Tagad mums spiež darīt pretējo.

Atbildēt

»

Tagad vienīgais loģiskais iznākums, ka visas civilizētās pasaules pārstāvji svin Uzvaras svētkus uz asiņainām Maskavas drupām un garantija, ka nevienam krievu necilvēkam nav pat teorētiskas iespējas jebkad paņem rokās šaujam vai auksto ieroci.

Atbildēt

Ir vēl otrs variants, ko varētu nosaukt par minimālo variantu: līgumā varētu ierakstīt, ka Krievija un Latvija saglabā savas juridiskās pozīcijas attiecībā, pirmkārt, uz 1920.gada Miera līgumu un, otrkārt, uz Latvijas iekļaušanu Padomju savienībā 1940.gadā. Tas nozīmē: Latvija uzskata, ka Miera līgums joprojām ir spēkā un ka Latvija tika iekļauta PSRS okupācijas rezultātā. Turpretim Krievija uzskata, ka Miera līgums ir zaudējis savu spēku 1940. gadā sakarā ar Latvijas “iestāšanos” Padomju savienībai un ka šī “pievienošanās” nenotika okupācijas rezultātā, bet uz Latvijas parlamenta lēmuma pamata. Tātad līgumā ir iespējama atruna, ka katra puse saglabā savas juridiskās pozīcijas un paliek pie saviem uzskatiem, tajā pašā laikā vienojoties par citiem jautājumiem.

Un tā notiek starptautiskajā praksē. Tāds precedents ir 1971.gada līgums par Berlīnes statusu. Šo līgumu noslēdza Padomju savienība, ASV, Lielbritānija un Francija, šīs valstis vienojās par Berlīnes statusu, bet tajā pašā laikā deklarēja, ka tās saglabā savu juridisko pozīciju attiecībā uz citiem līgumā neregulētiem jautājumiem. Līguma valodā tas tika izteikts tā: $,tp eoth,f b[ ghfdjdsv gjpbwbzv$. (nekaitējot viņu tiesiskajām pozīcijām — kv.val.)

Tādā veidā iespējams formulējums arī robežlīgumā starp Latviju un Krieviju. Bet, ja Latvija robežlīgumā tādas atrunas nedeklarē, tad jāsecina, ka Latvija pati samierinās ar Krievijas uzskatu: Miera līgums nav vairs spēkā un Latvija nav bijusi okupēta. Tad jautājums par okupācijas fakta atzīšanu atkrīt.

Tāda manā izpratnē ir šī Abrenes jautājuma juridiskā puse.

Mēs nezinām, kāda izskatīsies nākotne un kāda nākotnē būs Krievijas valsts.

Mēs nākotni nezinām, tāpēc ar Abrenes likteni tik vienkāršoti nedrīkstam izrīkoties.
(https://www.vestnesis.lv/ta/id/43045)

Atbildēt

»

Lai Latvija tagad varētu pretendēt uz Abreni, ir jāatzīst, ka tās noandelēšana bija noziegums, tā pastrādātājiem jāsaņem visbaisākie sodi, to tuviniekeim ir jābūt deklasētiem un izraidītiem no valsts uz visiem laikiem. Pretējā gadījumā Latvijai uz Abreni nav vairāk tiesību, kā Pakistānai vai Argentīnai.

Atbildēt

— Ir starptautiski likumi, un ir pieredzē gūtas atziņas teritoriālu strīdu risināšanā. Tāpēc uzreiz gribu teikt, ka Abrene nav kaut kāda unikāla, nepiedzīvota parādība. Ir vēl daudz sarežģītāki strīdi. Esam piedzīvojuši ar asins izliešanu saistītu ne vienu vien robežu strīdu, piemēram, Dienvidslāvijā. Par laimi, tie vismaz uz laiku ir pierimuši. Izraēlai ir asiņainas cīņas ar Palestīnu un tās kaimiņvalstīm. Kaimiņvalstij Krievijai ir teritoriālas domstarpības ar Ukrainu attiecībā uz Krimu un Sevastopoli. Bet Ukrainai savukārt ir teritoriāls strīds ar Moldovu.

Taču Abrenes jautājumā ir jāsaprot viens: ja Latvija negrib samierināties ar šo aneksiju, tad Latvija nākotnē varētu prasīt Abrenes atgūšanu. Tāpēc, manuprāt, vispirms ir jādeklarē, ka Abrenes iekļaušanu Padomju Krievijā tā neatzīst, un tad Latvija saglabā savas tiesības uz Abreni. Turpretī, ja Latvija šādu atrunu nedeklarē, tas nozīmē, ka Latvija samierinās ar Abrenes aneksiju.
(https://www.vestnesis.lv/ta/id/43045)

Atbildēt