Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir lietas, kuru vērtība ir šķietama. Piemēram, nauda. Krāsainajiem papīriņiem un skaitlīšiem ekrānā ir vērtība tikai tik ilgi, kamēr mēs visi vienojamies, ka tie ir vērtīgi, un esam gatavi pret tiem mainīt preces vai pakalpojumus. Un ir lietas, kas ir patiesi vērtīgas, piemēram, zeme. Ceturto daļu šīs mūsu vērtības – Latvijas zemes – esam uzticējuši apsaimniekot vienam pašam uzņēmumam – AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Diemžēl LVM izstrādātais Meža apsaimniekošanas plāns neliecina, ka šis uzņēmums pret tam dāvāto uzticību attiecas tā, kā pieklātos krietnam saimniekam.

Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros

Latvijas meža politikā, kas apstiprināta 1998. gadā, teikts: "Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī."

LVM plāns rāda, ka uzņēmuma vadība tomēr mēra mežu tikai "latos un kubikmetros" un par spīti dokumentā iekļautajām pareizajām dežūrfrāzēm tā īstenošana radīs nopietnus draudus Latvijas mežu dabas daudzveidībai.

Netiek apzinātas aizsargājamo sugu dzīvotnes

Pirms trim gadiem pie manām mājām LVM nocirta mežu, kurā pirms tam mita trīs īpaši aizsargājamas putnu sugas: mežirbe, melnā dzilna un mazais mušķērājs. Diemžēl šādi gadījumi nav izņēmums, bet sistēmisks trūkums LVM plānošanā. Netiek veiktas mērķtiecīgas pārbaudes, lai novērtētu īpaši aizsargājamo sugu sastopamību izciršanai nolemtajos nogabalos.

Jā, tiek reģistrētas lielās ligzdas un medņu riesti, taču attiecībā uz lielāko daļu īpaši aizsargājamo putnu sugu tiek atzīmēti tikai gadījuma rakstura novērojumi, ar ko nepietiek, lai aizsargājamo sugu dzīvotnes netiktu izpostītas.

Lai izvairītos no aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanas, pirms mežizstrādes būtu jāveic dabas vērtību inventarizācija, nevis tikai pieejamās koksnes novērtējums.

Apzinātās dabas vērtības netiek saudzētas

LVM neplāno ierobežot ciršanu arī daļā no tiem mežiem, kuru īpašā vērtība no dabas aizsardzības viedokļa jau zināma. Paša uzņēmuma noteiktajās "Dabas vērtību koncentrācijas teritorijās", kuras tikšot apsaimniekotas ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību, plāns pieļauj veikt kailcirtes tādā pašā intensitātē kā valstī kopumā. Ja reiz tiek apgalvots, ka šo teritoriju mērķis ir dabas aizsardzība, tad varētu gaidīt, ka vismaz šeit netiek pieļautas kailcirtes, bet gadījumā, ja mazas intensitātes mežizstrāde būtu pieļaujama, to vajadzētu veikt, izmantojot izlases cirtes.

Izstrādājot pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānus, balstoties uz pamatīgu datu analīzi, identificētas šo putnu aizsardzībai prioritārās teritorijas, kurās mežizstrādi nevajadzētu veikt. Gan pūču, gan dzeņu plānu apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, bet vienīgā atsauce uz šiem dokumentiem LVM plānā ir norāde, ka pūcēm prioritārās teritorijas tiek ņemtas vērā, lemjot, kad (nevis kur!) būvēt ceļus un meliorācijas sistēmas.

LVM pārstāvji vienmēr ir bijuši starp tiem, kas uzstājuši, ka sugu aizsardzības plāniem jābūt zinātniski pamatotiem, tāpēc tagad, kad pieejama tiešām detalizēta analīze par aizsargājamām sugām svarīgākajiem mežiem, šī informācija būtu jāiestrādā arī LVM Meža apsaimniekošanas plānā.

Tāpat LVM plāns paredz daļu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu iekļaut mežizstrādei paredzētajās audzēs. Tas, ka šie saudzējamie meži Latvijā ir sliktā stāvoklī, uzņēmumam nav pietiekams arguments, lai tos saglabātu un stāvokli uzlabotu.

Pašu LVM eksperti lems par to, kurus no šiem mežiem drīkst izcirst, bet kurus ne. ES nozīmes aizsargājamie mežu biotopi aizņem nelielu Latvijas mežu platību un ir mūsu mežu dabas pērles, tāpēc to izciršana, jo īpaši valstij piederošajos mežos, ir nepieļaujama.

Tiek pieļauta apzināta putnu ligzdu postīšana

Atgriežoties pie putniem, jāatzīmē, ka LVM iznīcina ne tikai putnu dzīvotnes, bet arī pašus putnus. Jau sen zināms, ka, cērtot mežu putnu ligzdošanas laikā, LVM apsaimniekotajos mežos ik gadu iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu, tostarp īpaši aizsargājamu un apdraudētu sugu.

Lai gan ligzdu postīšanu aizliedz likums un iniciatīva par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam portālā "ManaBalss.lv" savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, LVM joprojām cērt mežu visaktīvākajā putnu ligzdošanas laikā, atrunājoties ar to, ka mežizstrāde šajā laikā skar tikai 1% LVM apsaimniekoto mežu platības. Šķiet, ar līdzīgu argumentāciju dzērājšoferis varētu policijai attaisnoties, ka dzērumā brauc tikai pāris dienu gadā, bet lielākoties ir skaidrā.

Vēlreiz akcentēšu, ka šis 1% nozīmē desmitiem tūkstošu ligzdu izpostīšanu un Sugu un biotopu aizsardzības likuma neievērošanu, tāpēc beidzot būtu jāievieš dzīvē mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā, par kuru tiek runāts jau vairāk nekā desmit gadus.

Mežu apsaimniekošana jābalsta uz ilgtspējīgas saimniekošanas principiem

LVM Meža apsaimniekošanas plānā redzamo trūkumu ir vairāk, nekā šeit esmu uzskaitījis, taču tos visus būtu iespējams novērst, ja vien LVM to vēlētos vai vismaz uzņēmumu teorētiski pārraugošā Zemkopības ministrija to prasītu.

Tikai plāns būtu jābūvē uz Meža likumā noteiktās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatiem, ievērojot līdzsvaru starp vides, sociālajām un ekonomiskajām interesēm un balstot lēmumu pieņemšanu uz labāko pieejamo informāciju, nevis "izlasot ķiršus" un nodarbojoties ar zaļmaldināšanu.

* Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors

Attēlā – LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks (2019. gada atalgojums – apmēram 170 tūkstoši eiro)

Novērtē šo rakstu:

19
14