Iesaki rakstu:

Krievijas galvaspilsētā Maskavā lidostā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu ir arestēts uzņēmējs Aleksandrs Gusakovs, kuram piederošā SIA Park Hotel Ķemeri šā gada februārī kļuva par nelaimīgās Ķemeru sanatorijas jauno īpašnieku.

Kā ziņo aģentūra TASS, iekšlietu darbinieki Gusakovu aizturējuši lidostā, kad viņš gatavojies pamest Krieviju, lai gan jau figurēja kriminālprocesā un bija parakstījies par neizbraukšanu no valsts.

Gusakovs ir aizdomās turamais kriminālprocesā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, ko veikusi viņam piederošā tūrisma nozares kompāniju grupa. Pēc aizturēšanas viņš ar tiesas lēmumu apcietināts uz diviem mēnešiem.

Interesanti, ka kredīta summa, kura izkrāpšanu inkriminē Gusakovam, diezgan precīzi sakrīt ar viņa uzņēmuma pirms pāris nedēļām nosaukto summu - 20 miljoniem eiro, ko bijis plānots ieguldīt viņa iegādātajā sanatorijā.

Nelaimīgā Ķemeru sanatorija, kura jau daudzus gadus netiek pie īsta saimnieka, Gusakovam piederošās SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā oficiāli nonāca šā gada februārī.

Tad tiesa apstiprināja cesijas darījumu starp sanatorijas oficiālo pircēju SIA Arhiidea un Park Hotel Ķemeri. Pirms tam, pagājušā gada rudenī Park Hotel Ķemeri bija apliecinājusi gatavību iegādāties sanatoriju, taču nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu un uzņēmums zaudēja iemaksāto drošības naudu.

Šā gada septembrī Park Hotel Ķemeri valdes loceklis, diezgan skandalozais nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs Andrejs Danengiršs aģentūrai LETA bija paziņojis, ka Gusakova Krievijas viesnīcu tīkls Heliopark Hotels & Resorts, ieguldot ap 20 miljonus eiro, Ķemeru sanatorijā veidos pieczvaigžņu viesnīcu ar 123 numuriem

Heliopark grupā, kā liecina publiski pieejamā informācija, ir vairāk nekā desmit viesnīcu Krievijā un arī Vācijā.

Zīmīgi, ka šā gada sākumā, kad kļuva zināms par Gusakovu kā jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku, Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ierosināja pārbaudīt sanatorijas potenciālā īpašnieka attiecības ar likumu, taču Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas pašvaldība atteicās to darīt, jo šis esot darījums starp divām privātpersonām. Pašvaldība neesot tiesīga patvaļīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai bez likuma deleģējuma pētītu privātpersonu personu datus.