Iesaki rakstu:

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija telefona zvans pirms pāris nedēļām „Brīvajā mikrofonā” Latvijas Radio ēterā. Es pat sākumā neaptvēru, par ko ir runa. Bet jūs jau nojaušat: vislielākās šausmas Latvijā ir seksuālās minoritātes. Viena partija un viena partiju apvienība ir atklāti paudušas savu liberālo nostāju šajā jautājumā.

Kāpēc gan kristiešiem šķiet, ka tas ir visbriesmīgākais, kas Latvijā var notikt? Vienalga, par ko citu jūs balsojat, viss pārējais ir mazāks ļaunums – galvenais nepieļaut šīs briesmas! Es pēc zvana aizdomājos par to, kas nosaka mūsu vērtību skalu? Katrs taču no mums veido savu prioritāšu sarakstu, kāpēc balsot par vienu vai otru partiju (vai arī nebalsot vispār). Vismaz daļai kristiešu šajā skalā ietilpst arī morālās vērtības. Un, kā šķiet, viņiem ir savs priekšstats, kas Dievam visvairāk riebj un kas Viņam varētu patikt. Kas gan ir mana vērtību skala?

Es nolēmu pats sev izkristalizēt trīs svarīgākos morālos apsvērumus, kas man ir svarīgi, domājot par vēlēšanām. Nolēmu to izdarīt, balstoties uz tām vērtībām, kas bāzētas kristīgajā mācībā un Bībelē. Un reiz to esmu izdarījis – kāpēc gan nē, padalīšos arī ar jums.

Lūk, manas izvēles trīs vaļi:

Godīgums un taisnīgums. Es varētu citēt Bībeli no viena gala līdz otram – tieši godīga un taisnīga rīcība tiek uzsvērta kā dzīves pamatvērtība. Dievs ir tāds, un Viņš ļoti grib, lai arī cilvēki tā rīkotos. Kā atsvars tam ir Dieva labestība un žēlsirdība, taču cilvēkos tā izpaužas katra personiskajā attieksmē un rīcībā. Visas sabiedrības un valsts pamatā ir godīga un taisnīga rīcība. Ja mēs to būtu vērtējuši, tad mums nebūtu jārunā par negodīgo privatizāciju, oligarhu sarunām, sazagtajiem miljoniem vai nabadzību.  Tik bieži mēs esam samierinājušies ar principu – tu man, es tev; galvenais, lai man kaut kas tiek, viss pārējais nav tik svarīgi. Protams, ir ārkārtīgi būtiski, lai valsti vadītu gudri, zinoši, spējīgi vadītāji (kopā ar morāles kategorijām tas ir izšķirošs aspekts vēlēšanās), Bībele gudrībai veltījusi ļoti izteiksmīgas slavas dziesmas. Taču tā ir nelaime, ja valsti vada gudri zagļi.

Varbūt kādam otrais vērtību valis šķitīs pretrunā ar pirmo, bet man tas ir ļoti svarīgs līdzsvarotai attieksmei. Runa ir par manu spēju novērtēt labo. Bībelē aprakstītas daudzas traģēdijas un nelaimes, kuru pamatā bijusi kurnēšana. Vai tiešām viss, kas noticis un darīts Latvijā, ir tikai slikti? Vai nav daudz labu lietu, par kurām esmu priecīgs un spēju pateikt paldies? Mani baida tie politiķi, kas Latvijā notiekošo zīmē tikai melnās krāsās.

Kā gan tas varēja notikt, ka tieši augstākā garīdzniecība un tautas morālie vadītāji panāca Jēzus piesišanu krustā?! Evaņģēliji atklāj, ka visa pamatā bija ārēja izlikšanās un liekulība. Jēzus tautas vadoņiem veltīja ļoti skarbus vārdus: „Tie ir kā balsināti kapi, no ārpuses tie ir balti, bet iekšā pilni ar miroņu kauliem.” Liekulība ir visgrūtāk atpazīstamā īpašība. Mēs katrs savā ziņā gribam izskatīties labāki nekā patiesībā esam. Tomēr daudzi no mums jūt, ka ir kāda iekšēja robeža, kurai pārkāpt pāri nedrīkst. Pasaules vēsture atklāj, ka milzīgas traģēdijas radījuši tie, kuriem varas dēļ šādas robežas vairs nav. Mani baida tie, kuri ievēlēšanas dēļ ir gatavi otru morāli pazemot un iznīcināt. Man šī morāles robeža ir svarīga.

Protams, šie nav vienīgie argumenti, par kuriem es domāju, izdarot savu izvēli. Ir virkne konkrētu un ļoti praktisku apsvērumu, kas man ir un būs būtiski. Tomēr, runājot par morāles vērtībām, mana kristīgā pārliecība šos liek saraksta augšgalā.

Pārpublicēts no http://blogs.adventistiem.lv/