Iesaki rakstu:

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.

Bet jūs nekur neredzēsiet krievijā mūsu leģionāru kapus. Tie visi nopostīti. Jo viņi neciena ne savu cilvēku dzīves, ne arī svešu. Mēs Brīvības ceļa muzeja ieejas pakāpienus izveidojām no propagandas pieminekļa Madlienas centrā, kurš slavināja krievijas karaspēku par Madlienas ieņemšanu.

Kad manu vectēvu ievainoja pie Bauskaa 1944.gadā, viņu aizveda uz Rīgu uz hospitāli, kur viņš nomira un tika apglabāts 2.Meža kapos. 1954. vai 1956.gadā krievi ar buldozeriem nolīdzināja šos kapus, mēģinot viņu nogalināt otrreiz. „Latvijas sabiedriskā medija” raidījums Kultūršoks piesaistīja tieši tādu ekspertu Mārtiņu Kaprānu, kurš nodeva un neaizstāvēja leģionāru piemiņas vietu Beļģijā. Kāda sagadīšanās, bet varbūt ne!

Par krievijas karavīra formu [Ogres muzeja ekspozīcijā]. Nezinu, vai viņš dzīvs vai miris, vai ievainots, vai gūstā. Bet, ja es to nezinu, kā Kultūršoks kaut ko par to var zināt? Kultūršoks balstās uz psihiski nelīdzsvarota cilvēka domām, kurš ir aprakstījis, kā man būtu jānomirst un ka manu ķermeni viņš piebāztu ar fekālijām un izstādītu šajā muzejā. Cik ētiski ir izmantot šādus cilvēkus savā propagandā Kultūršokam?

Pievienoju ekrānšāviņu draudiem, kādus esmu saņēmis šodien. Man nav bail no krievijas ordas, man žēl, ka savas tautas nodevēji veido vienādus propagandas raidījumus ar krieviju.