Iesaki rakstu:

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši.

No vienas puses, naudas nav un to varētu teorētiski „meklēt” tikai Finanšu ministrija sazobē ar valdību. Aptuvenā summa sen zināma, attiecīgi vajadzēja jau sākt meklēt sen - vismaz pie us gadus atpakaļ, kad šī situācija bija iesaistītajiem zināma. Šajā ziņā 100% izpaužas Jaunās Vienotības neizdarība, jo viņi ilgstoši kontrolē gan MK, gan finminu. Neviens cits naudas „meklēšanu” nevar veikt.

Tad ar procesu ir saistītas milzu neizdarības arī tehniskajā projekta realizācijas pusē. Projekti nav gatavi, realizēt tos termiņos nevarētu arī tad, ja nauda pēkšņi nokristu no gaisa.

Bet tas gan nedaudz kā vista ar olu. Ja naudas nav un neplānojas, ja valdība tikai nesen sprieda, būt vai nebūt Rīgas pieslēgumam, ko tad tu vari/varēji izprojektēt? Tas gan netraucē nevienam uzsākt būvēt jauno Centrāltirgusstacijas paviljonu. Veikt pasūtījumu, kaut līdzekļu apmaksai nepietiek. Bet laikam ir zagtgriba.

Tikmēr politretorikas bumerangs uzstājīgi atgriežas Ministru kabineta virzienā - un slaidā trajektorijā pa ģīmi. Tur jau ne tikai Jaunās Vienotības, arī visādu citu politspēku satiksmes ministri pabijuši un arī jau nav bijuši pietiekoši uzstājīgi. Nu tad turpinās klasiskā bērnudārza spēle – „es jau neko, ko tad es”.

Visā šajā pietrūkst tikai bērnudārza audzinātājas, kas brašuļus un džuses pieliktu pie vietas. Tā audzinātāja laikam tas vēlētājs, kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?