Iesaki rakstu:

- Labdien, Andrej Upīt!

- Sveicināta!

- Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!

Skolas laikā Tevi par "Zaļo zemi" arī piecas reizes sagriezt varētu. Galīgi nelasījās. Bet zini, saraksti pats un tad spried par otru. Ir ļoti jāmīl sava zeme, lai tik sīki rakstītu aprakstus. Atklāti - fenomens! Tev māja nodega ar visu "Zaļās zemes" manuskriptu, Tev pietika apņēmības to pārrakstīt. Tu zini, to no Tevis mācīties vajadzētu, kā aprakstus rakstīt un vēl to apņēmību.

Tomēr "Sūnu ciema zēni", tie man patika. Bukstiņu labi atceros. Klasika.

Zini, vēl dzirdēju, ka, atgriežoties Latvijā no Krievijas, 1920 gadā, Tevi iemeta Centrālcietumā un nāvessodu piesprieda. Un Tu, zinot spriedumu, saraksti "Ziemeļu vēju", zini, iespaidīgi, tūlīt šaus nost, bet Tu uzspēji sarakstīt romānu. Rainis paglāba, un draugi iesaistījās! Eh, pasaki, kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas esi tu.

Par politiskajiem uzskatiem, es domāju, ka tagadējie, kas Tevi sazāģēt grib, ne Tevi lasījuši, ne Tu uztrauc. Nekā personīga. Drīzāk labs "piķis" var sanākt. Varbūt kļūdos. Pieļauju, ka arī Tu dzīvē kļūdījies, pieļauju - vīlies, un zini, saprotu, ka mīlēji savu sievu un ābeļdārzu. 65 gadus kopā ar vienu sievieti, mīļi, ne tā kā Puškins. Kuram sievietes patika, jāsaka, vairākas. Tev viņa portrets un pirmā Tava tulkotā grāmata bijusi Puškina "Poltava". Tev bija tikai 15 gadi, kad iztulkoji.

Zini, Upīt! Puškina pieminekļa sen vairs nav. Maiss galvā un naktī pazuda. Tā inteliģenti, vai ne? Tu esi nākamais...

Ko tur par inteliģenci un politiku. Es pienācu apsveicināties, rakstniek! Tu sevi neatļāvi cenzēt. Es arī.

Dzīve ir dažādu sajūtu un izvēļu palete. Nezinu, vai vēl tiksimies, Andrej Upīt? Vai - trīskārša giljotīna. Vai vienkārši aizvāks...

Laiki mainās, cilvēce nemainās. Dzīvosim, redzēsim.

Tomēr paldies par valodu.