Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā gadu jauna mazumtirdzniecības tīkla LIDL ienākšanu Latvijā gaida daudzi pircēji, cerot gan uz lētākām precēm, gan citādāku sortimentu atšķirībā no ierasto veikalu līdzšinējā piedāvājuma. Nereti dzirdēts, ka Lietuvas pierobežā pie LIDL kaimiņvalsts veikaliem manītas gana daudzas pircēju automašīnas ar Latvijas numurzīmēm, kas liecina par tautiešu vēlmi iepirkties LIDL veikalos.

Nenoliedzami, arī daudzi mazumtirdzniecībā strādājošie cerīgi skatās uz jauna darba devēja ienākšanu valstī, cerot uz iespējami labāku atalgojumu un bonusu sistēmu.

Par pirmajiem LIDLa soļiem Latvijā būtu uzskatāma zemes gabalu iegāde topošajiem veikaliem, kā arī loģistikas centra izveidei. Par to, cik profesionāli un ētiski šie iepirkumi veikti, lasītāji periodiski var lasīt masu medijos. Saindētas zemes virskārtas gabala iegāde (Sarkandaugava), apgrūtinātu zemes gabalu iegāde vietās, kur veikalu izbūve ir apgrūtināta, utt. Bet šoreiz ne par ofisa darbinieku stulbumu.

Uzņēmums LIDL kā savas pamatvērtības min vislabākās iespējamās darba vides radīšanu saviem darbiniekiem, centību sniegt iespējas mācīties, rūpēties par viņu drošību un veselību, cita starpā garantējot taisnīgus darba apstākļus

2018.gada izskaņā uzņēmums sāka darbinieku atlasi. Darba tirgū parādījās dažādas vakances. Visvairāk darbinieku tika atlasīti veikalu vadītāju, kā arī vadītāju vietnieku amatiem.

Izturējuši nopietnu atlasi, 2019.gada aprīli apmācības uzsāka topošie veikalu vadītāji. Daļa tika nosūtīta komandējumā uz Lietuvu, daļa uz Bulgāriju. Teju 6 mēnešus vēlāk uz Poliju apmācībās tika nosūtīti topošie veikalu vadītāju vietnieki, kopskaitā virs 120.

Uzņēmuma deklarētās vērtības jeb rūpes par darbiniekiem sākotnēji šķita teju vai neticamas ierastajam Latvijas darba tirgū. Diemžēl, laikam ejot, atklājās patiesās rūpes par darbiniekiem.

Darba līguma pirmajā dienā darbinieki uzzināja, ka darba auto, kurš jāpieņem kā neatņemama darba attiecību daļa, ir par konkrētu samaksu.

Ik mēnesi no darba algas tika ieturēti teju 40% par automašīnas lietošanu it kā privātām vajadzībām. Darbiniekiem, kuriem šādu privātu vajadzību nebija, maksa par auto lietošanu tāpat tika atskaitīta.

Darba līgumā, kurš tika izsniegts parakstīšanai pirmajā darba dienā, dienesta auto izmaksas tika iekļautas sadaļā “Piemaksas”, tādejādi klaji maldinot jau ceļa jūtīs esošos darbiniekus.

Jāpiebilst, ka pēc darbinieku regulārām pretenzijām šis atvilkums tika apturēts tikai sestajā darba attiecību mēnesī.

Ņemot vērā faktu, ka komandējums ir ilgstošs (13 mēneši), darbiniekiem pirms darba līguma parakstīšanas cēlām frāzēm tika apgalvots, ka uzņēmums rūpēs par topošajiem darbiniekiem veiks nodokļu nomaksu, kas saistīta ar atrašanos citā valstī, un nevienam neradīsies nekāda veida zaudējumi.

Apliecinot šo apņemšanos, uzņēmums ir piesaistījis uzņēmumu KPMG, lai nodrošinātu darbiniekiem pareizu deklarāciju sagatavošanu gan Latvijā, gan uzņemošajā valstī. Ienākumu deklarāciju sagatavošanu pašrocīgi daudziem var padarīt sarežģītāku fakts, ka starpvalstu nodokļu likmes un darba devēja nomaksātie nodokļi ir dalīti un atšķiras starp valstīm.

Par piedzīvoto komandējumā Polijā, Lietuvā un Bulgārijā būtu nepieciešami daži atsevišķi raksti, kuros varētu atklāti parādīt LIDL kā uzņēmuma attieksmi pret domājošiem, citādi domājošiem darbiniekiem, kā arī savu deklarēto vērtību neievērošanu. Šoreiz par finansiālo pusi jeb sekām pēc komandējuma ārvalstīs.

Sadarbībā ar nodokļu konsultantu KPMG katram darbiniekam tika veikta ienākumu deklarāciju sagatavošana. Sadarbība ar KPMG ir obligāta un noteikta darba līgumā. Papildus minētā dokumenta sagatavošanai nodokļu konsultants sagatavoja nodokļu pielīdzināšanas aprēķinu, lai noteiktu, kādā apjomā darbiniekam ir radušies zaudējumi, atrodoties komandējumā.

Lai saprastu situācijas būtību, jāpiebilst, ka nodokļu ieturējumi darbiniekam tika veikti saskaņā ar LR likumdošanā noteikto (sociālais un ienākumu nodoklis). Savukārt starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās neaplikšanas vienošanos, uzņēmumam dod izvēles iespēju ienākuma nodokli nomaksāt vienā no valstīm, pēc saviem ieskatiem.

LIDL izvēli izdarījis par labu uzņēmējvalstīm, jo tur ienākuma nodokļa likmes ir zemākas nekā Latvijā (piemēram, Bulgārijā ienākuma nodokļa likme ir 10%).

Izpētot KPMG sagatavotās deklarācijas, daudzi darbinieki atklājuši, ka Latvijā deklarētie ienākumi no uzņēmējvalstī deklarētā atšķiras par apmēram 10 000 EUR. Uzņēmējvalstī darbiniekiem tiek uzrādītas lielākas ieņēmumu summas, nekā deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā Latvijā.

Iespējams, šāda rīcība ir saistīta, lai LIDL grāmatvedībā “norakstītu” ar nodokļiem apliekamos darījumus valstī, kur ir zemākas likmes.

Nepatīkams pārsteigums darbiniekiem bija atteikums atgūt no valsts pārmaksātos nodokļus par 2019.gadu. Šāds atteikums saistīts ar LIDL rīcību, precizējot darba ņēmēju ienākumus. Visiem komandējumos esošajiem darbiniekiem gada izskaņā tika uzrādīti netiešie ieņēmumi vidēji 20 000 EUR apmērā. Saimnieciskie izdevumi par darbinieku komandējumiem tika norādīti kā katra darbinieka “ieņēmums”, tādejādi palielinot ienākumu apjomu “uz papīra”. Šāda rīcība liedza iespēju darbiniekiem saņemt pārmaksātos nodokļus.

KPMG konsultantam sagatavojot nodokļu pielīdzināšanas aprēķinu par katru darbinieku, netika ņemts vērā fakts, ka no darba algām ieturētā nodokļa apjoms pārsniedz uzņēmējvalstī iemaksāto. Tādejādi darba devēja rīcība ir palikusi ieturētā, bet nenomaksāta ienākuma nodokļa starpība.

Jautājums par šīs starpības atgūšanu netiek risināts, darba devējs ignorē darbinieku lūgumus izskaidrot radušos situāciju, kā arī atgriezt no darba algas ieturētā nodokļa starpību, kura atrodas LIDL rīcībā.

Savukārt nodokļu konsultants un aprēķinu sagatavotājs KPMG Latvija izvairās no skaidrojuma sniegšanas, pāradresējot neērtos jautājumus LIDL.

Par iespējamiem likuma pārkāpumiem darbinieki ir vērsušies Valsts darba inspekcijā. Sākotnējā cerība uz palīdzību no šīs iestādes izplēnēja gaisā. Tika saņemtas birokrātiskā stilā atrakstošas atbildes, jautājumus nevērtējot pēc būtības.. Un ievērības cienīgs fakts ir tas, ka darbinieki, kuri vērsušies šajā kontrolējošā iestādē, LIDL vairs nestrādā. Iespējams, tā ir tikai nejauša sakritība, bet Valsts darba inspekcijas bijušais vadošais juriskonsults nu ir LIDL Latvija jurists-konsultants darba tiesību jautājums.

Par nodokļu nesakritībām un atbilstību likumdošanai vairāki darbinieki vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā. Lai arī sākotnēji neieinteresēts, bet, iespējams, daudzskaitlīgā saņemto iesniegumu skaita par LIDL Latvija darbību dēļ VID ir uzsācis nodokļu administrēšanas pasākumus.

Lai arī LIDL publiski deklarē savus darbiniekus kā augstākās vērtības, praksē tie ir tikai vārdi, bez seguma.

Atsauce uz ikmēneša komandējuma naudu kā milzīgu darbinieka bonusu šķiet smieklīga, jo šāds maksājums noteikts ar likumu.

Sakarā ar vadības līmeņa darbinieku iespējamo neprofesionalitāti jauno LIDL veikalu atvēršanās Latvijā ir krietni iekavējusies. Komandējumā esošiem darbiniekiem, neievērojot likumā noteikto kārtību, vienpusēji tika pagarināts komandējums sakarā ar to, ka Latvijā nespēj nodrošināt ar darba vietām. Bet kāpēc gan lai to nedarītu, tik klaji neievērojot likumu, ja vienā no kabinetiem ofisā sēž Valsts darba inspekcijas bijušais darbinieks…

Visiem tiem, kuri ar cerīgu skatu raugās uz LIDL veikalu kā savu potenciālo darba vietu, varam atvēsināt jūsu degsmi, - par minimālu atalgojumu būs iespēja ik dienu strādāt paātrinātā tempā. Svarīgāka par klientiem un darbiniekiem ir produktivitāte, un to var sasniegt, skriešus strādājot.

Ar šo aicinām LIDL Latvija atdot ieturēto nodokļa starpību darbiniekiem un ievērot Darba likumu. Lieki piebilst, ka darbinieki ir iebaidīti un neuzdrošinās personīgi vērsties pie vadības, jo zina, ka sekos represijas.

Lūdzam ņemt vērā faktu, ka darbinieku lojalitāte rodas pušu savstarpējā cieņā un sapratnē.

Novērtē šo rakstu:

110
23