Iesaki rakstu:

Pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē šodien apstiprināšanai Ministru kabinetā nosūtīti grozījumi, kas atļautu cirst tievākus kokus un palielinātu kailciršu platības. Ir skaidrs, ka šādi grozījumi apdraud dabas aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanu. Zemkopības ministrija (ZM) izvairījusies no šiem neērtajiem jautājumiem, neveicot neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tā vietā riskus vērtējuši ZM pieaicināti atsevišķi eksperti, kuri klātienē paši atklāti emocionāli aģitē par grozījumu pieņemšanu. Šie vērtējumi ļauj izlaist neērtos jautājumus, tā nav zinātnē balstīta lēmumu pieņemšana.

Kas ir galvenie riski? Pirmkārt, maldināšana. Projekta anotācijā minēti savstarpēji pretrunīgi apgalvojumi par ļoti svarīgiem jautājumiem (piemēram, vai pieaugs mežu izciršana). Šādi apgalvojumi neietu cauri, ja būtu korekts novērtējums.

Pēc ZM informācijas šis solis palielinātu oglekļa emisijas no mežiem "īstermiņā", kas traucētu Latvijai sasniegt 2030. gada mērķi. ZM apgalvo, ka tāpat neredz problēmu mērķus sasniegt. Bet jāņem vērā, ka 2030. gada mērķi, visticamāk, palielinās.

Šīs mežu nozares klimata privilēģijas būs jāsedz citām nozarēm (transportam, enerģētikai), jo 2030. gada mērķis ir kopīgs. Tas izmaksās daudz dārgāk. Ja ZM ir neizmantotas iespējas emisiju samazinājumiem šajā desmitgadē, tās jāliek lietā.

ZM apgalvo, ka grozījumi neietekmē dabas aizsardzības mērķus, jo neattiecas uz aizsargājamām teritorijām. Taču skaidrs, ka papildu mežu fragmentācija (vairāk kailciršu robu) ietekmē arī apkārtējās teritorijas un sugas.

Viena problēma - vispār netiek runāts par ietekmi uz sabiedrību. Mežu ainavas, sēņošana, ogošana un citi nekoksnes resursi pat netiek iekļauti šādās diskusijās, lai arī tām ir būtiska ietekme uz labklājību.

Kā šādi plāni par labu šauru interešu grupām būtu jāapspriež? Tos vispirms jāiekļauj mežu politikas ilgtermiņa plānošanā, kurai veicams Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Tas ļautu sagatavot kvalitatīvu zinātnisku pamatu diskusijām.

Turklāt tā būtu iespēja ar korektu informāciju iepazīstināt sabiedrību, kam ir visas tiesības aizstāvēt savas vēlmes attiecībā uz mežu politiku (vairāk vai mazāk kailciršu). Un tikai tad politisks lēmums, kas balstās pierādījumos.

Ja nevēlies pazaudēt sev svarīgākās sēņu vietas, pastaigu maršrutus un meža ainavas, šobrīd ir īstais laiks iestāties pret grozījumiem MK noteikumos par koku ciršanu mežā! Tie nav tikai tehniski MK noteikumi, tās ir būtiskas izmaiņas, kuras nevar atstāt bez ievērības.