Iesaki rakstu:

Lato Lapsa ir vērsies Nacionālajā arhīvā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot nodrošināt viņam iespēju iepazīties ar ilggadējā padomju sistēmas tiesneša, tagadējā advokāta Romualda Vonsoviča (attēlā) taisītajiem spriedumiem.

„Vēlos gūt iespēju iepazīties ar Latvijas Nacionālajā arhīvā esošajiem dokumentiem – spriedumiem Rīgas Kirova rajona tautas tiesas iztiesātajās lietās 1980.-1990.gadā un LPSR (LR) Augstākās tiesas iztiesātajās lietās 1985.-1995.gadā, kurus taisījis tiesnesis Romualds Vonsovičs,” norādīts arhīvam adresētajā iesniegumā.

Savu vēlmi iepazīties ar tieši šī padomju tiesneša taisītajiem spriedumiem Lato Lapsa pamatojis šādi: „Iepazīties ar šiem spriedumiem vēlos žurnālistiska pētījuma ietvaros, lai izpētītu padomju varas kolaborantu darbību un tās sekas.”

Iesniegumā Nacionālā arhīva vadītai ir norādīts uz iestādes pienākumu ievērot Satversmes 100. panta nosacījumus, lemjot šo informācijas pieprasījumu, kā arī uz iesnieguma autora gatavību vērsties ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā un tiesībsargāšanas iestādēs.

Publiski ir zināms, ka Vonsovičs savu tiesneša pilnvaru laikā cita starpā piespriedis arī vairākus nāvessodus, kuri saskaņā ar mediju ziņām arī tikuši izpildīti. Tāpat ir izteikti pieņēmumi, ka viņš piespriedis bargus sodus arī personām, kuras dažādos veidos darbojušās pret padomju sistēmu.

Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijas arhīvi ir slēgti visiem cilvēkiem „no ielas”. „Faktiski – visiem „nepiederošajiem”, kuri nav iekļauti mūsdienu valstiskajā nomenklatūrā. Savukārt, lai tiktu tajā iekļauts, cilvēkam ir jāatbilst virknei parametru, kuru vidū goda vietā stāv – tev jāsadarbojas ar valsts varu, jāklanās nerakstītiem uzvedības noteikumiem un nav jābāž deguns „tur, kur nevajag”,” – tā šī situācija aprakstīta nule iznākušajā grāmatā „Čekisti un komunisti. 1. daļa”.

„Tas nozīmē, ka, kaut nedaudz citā formā, bet ir sekmīgi atdzīvināti padomjlaiku „specfondi” un „spechrans”. Aizbildinoties ar personu sensitīvajiem datiem un vēl svētāko Eiropas datu regulu, reizē ar čekas maisiem no sabiedrības pārstāvjiem ir sekmīgi noslēpti arī čekistu „diriģētāju” saraksti.

To visu izdarījuši nevis nezināmi ļaundari, bet "neatkarīgās Latvijas" likumdevēji. Komunistu un čekistu atjaunotās, viņu tiešo un netiešo pēcteču pārvaldītās Latvijas valsts varas skatījumā padomju nomenklatūras pārstāvju tiesības ir daudz svarīgākas par to cilvēku tiesībām, uz kuru kakla šī nomenklatūra gadu desmitiem sēdēja,” norādīts grāmatā.

Jāpiebilst, ka Pietiek rīcībā ir Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas lēmums, ar kuru citam žurnālistam atteikts iepazīties ar attāli līdzīgu, tikai plašāku informāciju. Pietiek informēs par tālāko notikumu gaitu saistībā ar Lato Lapsas pieprasījumu.