Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lato Lapsa ir vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša ar oficiālu iesniegumu, aicinot lemt par ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcības izvērtēšanu: tieši apkaunojoša rīcība, kas nav savienojama ar ģenerālprokurora amatu, var būt viens no iemesliem ģenerālprokurora atlaišanai, un pēdējā laikā J. Stukāns šādi ir rīkojies pat vairākkārt. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu pilnībā:

„Prokuratūras likuma 41.1 pants „Ģenerālprokurora atlaišanas pamati” nosaka:

Ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš (..):

5) pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Prokuratūras likuma 41.3 pants „Ģenerālprokurora atlaišanas kārtība” nosaka:

(1) Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

(2) Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

(3) Ierosinājumā ir jānorāda:

1) konkrēts šā likuma 41.1 pantā noteiktais pārkāpuma fakts;

2) ja pārbaude ierosināta pēc Saeimas deputātu pieprasījuma, — ierosinājumu iesniegušo deputātu vārds, uzvārds un ierosinājuma parakstīšanas datums.”

Ar šo vēršu Jūsu kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja uzmanību uz šādiem faktiem, kas, manuprāt, liecina par to, ka pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns vairākkārt ir pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

1.

J. Stukāns ir demonstrējis nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, kā arī veicis apzinātas darbības, lai, izmantojot savu dienesta stāvokli un amata sniegtās iespējas, apkaunojoši nepieļautu to, ka šo viņa rīcību, paužot nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, tiesiskumu un cilvēktiesībām, izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija.

Šā gada 9. martā vērsos LR Prokuratūrā ar šādu iesniegumu:

„2019. gada 20.septembrī Tieslietu ministrijsa sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā tagadējais Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns nihilistiski un necienīgi izteicās par tiesiskuma principu ievērošanu.

Šis ir precīzs J. Stukāna teiktā atšifrējums:

„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.

Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.

Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.

Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”

Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”

J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.

Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””

Man nav ziņu, ka J. Stukāns pēc šo izteikumu publiskošanas būtu jebkādā veidā atzinis šo nihilistisko, necienīgo, prettiesisku rīcību atbalstošo izteikumu nepareizību, mēģinājis tos labot, atzinis savu kļūdu.

Tas, ka Jūsu iestādi vada persona, kura ir demonstrējusi nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam Latvijā un Jūsu iestādes prestižam. Papildus tam šajos izteikumos skaidri saskatāms Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpums.

Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.”

Kā izrādās, šis iesniegums netika nodots Prokuroru atestācijas komisijai. Tā vietā šo iesniegumu sev pieprasīja ģenerālprokurors J. Stukāns, kura necienīgo, nihilistisko rīcību aprakstīja šis iesniegums, un pats personiski uz to atbildēja, tā apkaunojoši mēģinot izvairīties no atbildības par saviem publiskajiem izteikumiem:

„Rīgā

06.04.2023.

Nr. N-101-2023-00223

Uz 09. 03. 2023. iesniegumu         Lato Lapsai

[email protected]

Par izteikumiem diskusijā

Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu iesniegums, kurā norādāt uz maniem izteikumiem 2019. gada 20. septembra ekspertu paneļdiskusijā un aicināt Prokuroru atestācijas komisiju izvērtēt šos izteikumus, norādot, ka ar tiem ir radīts milzīgs kaitējums tiesiskuma principam Latvijā.

Atbildot uz Jūsu norādīto un citētajiem maniem izteikumiem, paskaidroju, ka Jūs ārpus konteksta atsaucaties uz maniem izteikumiem un nepareizi secināt, ka demonstrēju necienīgu attieksmi pret likumu ievērošanu. No Jūsu citētājiem maniem izteikumiem acīmredzami un konkrēti izriet, ka būtiski ir ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai netiktu pieļauti nekādi tiesību pārkāpumi un nebūtu pamata izmaksāt kompensācijas. Diskusijas temats un tajā paustais ir par tiesiskuma ievērošanu, nevis par necienīgu attieksmi pret tā ievērošanu.

Ģenerālprokurors

J.Stukāns.”

Pēc šī J. Stukāna ģenerālprokurora amatu apkaunojošu rīcību demonstrējošā un apliecinošā dokumenta saņemšanas atkārtoti vērsos viņa vadītajā LR Prokuratūrā ar līdzīga satura iesniegumu, skaidri norādot:

„Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

Aicinu Jūsu iestādi manu atkārtoto iesniegumu nodot nevis personai, uz kuru attiecas tajā minētie fakti, bet gan Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana.

Ja Jūsu iestādē tiks pieņemts administratīvs lēmums atteikties nodot šo manu iesniegumu izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana, sniedziet man likumā paredzēto informāciju par tā pārsūdzēšanas kārtību.”

Uz šo iesniegumu atbildi no J. Stukāna vadītās iestādes saņēmis neesmu.

2.

Šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts:

„Pēc slepkavības Jēkabpils apkaimē, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajāto bijušo dzīvesbiedri, jau otro nedēļu nerimst gan iestāžu taisnošanās, gan politiķu komentāri un ieceres par likumu grozīšanu. Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" klāstīja, ka notikušajā pie vainas esot sabiedrības tolerance pret vardarbību un sieviešu preventīvas aizstāvības sistēmas trūkums. Viņš arī pieļauj, ka tieši pēc īslaicīgās pabūšanas cietumā Rusiņš kļuvis vēl vardarbīgāks.”

1) Esmu konstatējis, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts, ka J. Stukāns publiski izsakās šādi:

„Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli.”

Izplatot šādu publisku viedokli, J. Stukāns, kas pašlaik ieņem ģenerālprokurora amatu, tīši un apzināti, bez konkrētiem pierādījumiem un ekspertīzes aprunāja un nomelnoja Latvijas Republikas administratīvo iekārtu, kuras pārstāvis viņš ir, tās penitenciāro sistēmu un tās funkcionēšanas vispārpieņemtos mērķus, tādējādi veicot apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu.

2) Esmu konstatējis, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts, ka J. Stukāns publiski izsakās šādi:

„Viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti.”

Šādā veidā J. Stukāns sabiedriskajā medijā izplatīja nepatiesas, melīgas ziņas, tādējādi veicot apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu..

Sabiedriskais medijs uz šo ziņu melīgumu norāda šādi:

„„Vardarbīgus Rusiņa uzbrukumus nogalinātā sieviete bija pieredzējusi gan kopdzīves laikā, gan pēc tam – vairāk nekā gadu pirms slepkavības.

"De facto" vēstīja, ka nazi pret savu dzīvesbiedri Rusiņš bija pacēlis vismaz vienu reizi iepriekš. Tirdzniecības centra "Sēlija" stāvlaukumā pagājušā gada februārī viņš sievietei pieri saskrāpēja ar nazi, un policija to kvalificēja kā maznozīmīgus miesas bojājumus. Par to Rusiņš tika sodīts ar 500 eiro naudassodu.

Pati vajātā sieviete šo notikumu bija aprakstījusi gan pērn septembrī rakstītajā iesniegumā Stukānam, gan šī gada sākumā tiesībsargam sūtītajā vēstulē. Rusiņš stāvlaukumā pienācis pie automašīnas, atvēris durvis un, piedraudot ar nazi, tīši vairākkārt piespiedis to viņai pie pieres un rokas. Pēc tās reizes sievietei no Rusiņa bijušas paniskas bailes, jo viņas ieskatā tikai tas, ka tuvumā gadījās citi cilvēki, arī viņas radiniece, atturējis Rusiņu no lielākas un bīstamākas vardarbības izpausmes.”

3) Esmu konstatējis, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts, ka J. Stukāns publiski izsakās šādi:

„Ar policiju sievietes pasargāt nevar. Tad jau ir par vēlu. Kad iesaistās policija, tas nozīmē –  jau pāridarījums ir nodarīts."

Izplatot šādus publiskus izteikumus, J. Stukāns, kas pašlaik ieņem ģenerālprokurora amatu, tīši un apzināti nodeva sabiedrībai vēstījumu, ka nav ņemams vērā likuma „Par policiju” 3. pants, kurā minēts, ka policijas uzdevumi ir GARANTĒT personu un sabiedrības DROŠĪBU, kā arī NOVĒRST noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tādējādi J. Stukāns veica apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu.

3.

Esmu konstatējis, ka Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte sociālajā tīklā YouTube savā profilā ir izvietojusi ierakstu ar nosaukumu „Krimināltiesību doktrīna un tās nozīme krimināltiesisko normu izstrādē un piemērošanā” (https://www.youtube.com/watch?v=oZzAj2DJV0E).

Šajā ierakstā J. Stukāns publiski izsakās šādi: „Es padomāju, vai nebūtu pamata arī lemt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu par masu medijos sacelto šo goda un cieņas aizskaršanu.”

Ir vispārzināms – tai skaitā arī LR Prokuratūras darbiniekiem –, ka 2009. gadā likumdevējs – Saeima pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, izslēdzot no Krimināllikuma 156. pantu „Goda aizskaršana” un 158. pantu „Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”.

Tas nozīmē, ka ģenerālprokurors J. Stukāns ir publiski tīši un apzināti ir aicinājis vajāt personu vai personas par to izteiktu viedokli vai paustām ziņām pēc neesoša Krimināllikuma panta. Tādējādi J. Stukāns veica apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu.

Uzskatu, ka, veicot manis aprakstītās darbības, ģenerālprokurors J. Stukāns pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Ar šo aicinu Jūs uz manis uzskaitīto faktu pamata, kas nepārprotami liecina par J. Stukāna veiktām apkaunojošām darbībām un apkaunojošu rīcību, ierosināt Prokuratūras likuma 41. pantā minēto pārbaudi, lai īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis izvērtētu, vai šajos faktos nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem."

Novērtē šo rakstu:

154
13