Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiski cīnoties ar Krievijas investoru agresīvo vēlmi kļūt par uzņēmuma akcionāriem, no akciju sabiedrības Latvijas Finieris mazajiem īpašniekiem viņiem piederošās akcijas tikmēr bez nevajadzīga trokšņa atpērk uzņēmuma meitasfirma SIA Troja, kuru faktiski kontrolē Latvijas Finiera valdes un padomes priekšsēdētāju ģimene. Kā rāda publiskie dati, Krievijas vai citu, mazākzināmu investoru vēlmes gan novedušas pie tā, ka akciju pārdevēji par tām saņem daudz labāku cenu.

No SIA Troja publiski pieejamajiem gada pārskatiem kļūst skaidrs, ka jau trīs gadus uzņēmums paklusām aktīvi uzpērk savas „mātes” akcijas. 2008. gada beigās tam piederēja 165 Latvijas Finiera akcijas – vairāk nekā 2,2 procenti no uzņēmuma akcijām (paša uzņēmuma vērtējums – 2 procenti no Latvijas Finiera akcijām). 2007. gada pārskatā šādas akcijas vēl nebija minētas, - tātad tās tika nopirktas 2008. gada laikā.

2009. gada laikā Trojai piederošo Latvijas Finiera akciju skaits jau bija vairāk nekā dubultojies – gada beigās tai saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu piederējušas jau 387 „mātes” akcijas. Tātad gada laikā Troja bija nopirkusi 222 Latvijas Finiera akcijas (jeb arī pirkto akciju bijis par 222 vairāk nekā pārdoto).

Savukārt 2010. gada pārskatā Troja tālredzīgi vairs neuzrāda tās īpašumā esošo Latvijas Finiera akciju skaitu. Taču par pieaugušajiem akciju iegādes apmēriem liecina tas, ka 2009. gada beigās Trojai piederošo 387 Latvijas Finiera akciju (3% no visām uzņēmuma akcijām) nominālvērtība bija 971 tūkstotis latu, bet 2010. gada laikā Trojai piederošo akciju nominālvērtība pieaugusi par 1,496 miljoniem latu.

Publiski pieejamie dati arī rāda, ka Latvijas Finiera mazajiem akcionāriem, kas vēlējušies pārdot savas akcijas, Krievijas uzņēmuma Sveza un citu, nezināmu potenciālo investoru agresīvā interese ir nākusi par labu, - savas akcijas Trojai viņiem nu izdevies pārdot par būtiski augstākām cenām nekā iepriekš.

Vēl 2009. gada laikā Trojas iegādāto 222 Latvijas Finiera akciju kopējā iegādes vērtība saskaņā ar kompānijas gada pārskatu bijusi apmēram 125 tūkstoši latu – tātad par vienu akciju tās pārdevušie Latvijas Finiera akcionāri vidēji nebija saņēmuši vairāk par nepilniem 560 latiem. (Vienkāršoti uzskaitot, Latvijas Finiera akcionāriem kopumā pieder 3702 akcijas 10 000 latu nominālvērtībā katra un 3541 akcija 1000 latu nominālvērtībā katra.)

Savukārt visas 2009. gada beigās Trojas īpašumā esošās Latvijas Finiera akcijas ar 971 tūkstoša latu nominālvērtību Troja oficiāli bija iegādājusies par 564 tūkstošiem latu, - tātad vienu akciju no mazajiem akcionāriem Latvijas Finiera vadības kontrolētā Troja vidēji bija iegādājusies par 58% no tās nominālvērtības.

Savukārt 2010. gada beigās Trojas īpašumā esošās Latvijas Finiera akcijas ar 2,467 miljonu latu nominālvērtību Troja oficiāli bija iegādājusies par 1,874 miljoniem latu, - tātad par akcijām 1,496 miljonu latu nominālvērtībā Troja samaksājusi jau 1,31 miljonu latu jeb vidēji 87% no nominālvērtības.

Kā jau ziņots, Latvijas Finieris ne tikai kategoriski atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar tā akciju pirkšanu un pārdošanu, bet arī neatklāj tā akcionāru sarakstu. Zināms tikai, ka tā akcionāri ir vairāki simti personu, taču faktiski uzņēmumu ar saviem 10-15% akciju (aplēses atšķiras) kontrolē Biķu ģimene – Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis (attēlā) un valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Faktiski, Trojai uzpērkot Latvijas Finiera akcijas, Biķu ģimene vēl nostiprina savu kontroli uzņēmumā: kā rāda Lursoft datu bāze, 50% Trojas akciju pieder pašam Latvijas Finierim, bet jau 11,44% - vēl vienam Biķu ģimenes pārstāvim Jānim Biķim.

Arī eksperti atzīst – tas, ka kāda uzņēmuma kontrolēta kompānija paslepus iegādājas uzņēmuma akcijas, visticamākais, liecina par „mātes” uzņēmuma vadības vai kontrolējošo akcionāru vēlmi par katru cenu nostiprināt savu ietekmi.

Pietiek jau informējis, Uzņēmumu reģistrs tikmēr kā likumam neatbilstošu atteicies reģistrēt AS Latvijas Finieris vadības interesēt apstiprināto uzņēmuma statūtu punktu, kas paredzēja, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Šāds punkts būtu devis iespēju nepieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par šī Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un vienlaikus arī nemaksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot.

Novērtē šo rakstu:

0
0