Menu
Pilnā versija
Foto

Latvijas sociālantropoloģijas kauns

Mārcis, Pietiek lasītājs · 25.03.2020. · Komentāri (84)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokremliskā ziņu vietne baltnews.lv, atsaucoties uz sociālantropoloģes Aivitas Putniņas pausto viedokli intervijā Latvijas Radio, ziņo, ka krievvalodīgie valsts iedzīvotāji ir pēdējie, kas uzzināja par situāciju Latvijā saistībā ar COVID-19 izplatību. Sociālantropoloģe uzsver, ka Latvijai trūkst mehānisma, kas ļauj varas iestādēm tieši sazināties ar krievvalodīgajiem valsts iedzīvotājiem, līdz ar to ziņas par ierobežojumu ieviešanu valstī saistībā ar epidēmiju krievvalodīgos iedzīvotājus sasniedza daudz vēlāk. To viņa esot secinājusi pēc iedzīvotāju uzvedības mikrorajonā, kurā viņa dzīvo, jo liela daļa tur dzīvojošo ir krievvalodīgie un viņi esot reaģējuši daudz vēlāk.

Negribās jau nevienu apvainot, bet, dzirdot secinājumu, kas balstās uz “mans kaimiņš šitā...”, galvā notiek sprādziens, un uz āru izlaužas skaļš: “Tiešām? Un Jūs sevi saucat par sociālantropoloģi?”

Protams, Kremļa ķēdes šuneļiem ir, ko riet, un pilnīgi vienalga, cik loģiski vai neloģiski ir izskanējušie apgalvojumi, taču jebkuram normālam klausītājam vai lasītājam caur galvu izskrien pāris būtiski jautājumi un secinājumi. Pirmām kārtām jau apgalvojums, ka valstī trūkst mehānismu krievvalodīgo apziņošanai, un sociālantropoloģes ieguldītais darbs secinājumu veikšanai.

Protams, lai to visu padarītu vēl dramatiskāku, baltnews.lv publikācijā klāt tika pievilkts arī mūsu dārgais un vienmēr norūpējies Nils, kurš arī paudis bažas par informācijas izplatību krievu valodā. Viņš esot aizrādījis, ka Latvijas Veselības ministrijas un SPKC mājas lapās neesot pieejama informācija krievu valodā, kas ierobežo informācijas apriti krievvalodīgo aprindās.

Taču būsim godīgi, un šeit pat nav jābūt sociologam vai antropologam, - cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri apmeklē valsts iestāžu mājas lapas? Lielākā daļa sabiedrības aktualitātes uzzina no medijiem. Un saskaņā ar Starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius publicētajiem datiem par  Latvijas interneta lietotāju apmeklētākajām vietnēm 2019.gadā  Topa augšgalā ierindojas tādas ziņu vietnes, kā delfi.lv, inbox.lv, tvnet.lv arī lsm.lv (Latvijas Sabiedriskie mediji). Vietne likumi.lv knapi iekļaujas Top-20, un tā arī ir vienīgā valsts iestādi pārstāvošā vietne attiecīgajā topā.

Turklāt visās iepriekš pieminētajās ziņu vietnēs publicētā informācija dublējas latviešu, krievu un angļu valodās. Līdz ar to runāt par kādas sabiedrības daļas izstumšanu ir absolūti lieki. Turklāt 2020.gada 14. un 15.martā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) visiem saviem klientiem izsūtīja e-pastus 3 valodās ar informāciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un vadlīnijām, kā labāk rīkoties.

Protams, nevar pieņemt, ka pilnīgi visi ir CSDD klienti. Ne visiem ir reģistrēts velosipēds, mācību braukšanas atļauja, iegūtas tiesības vai kas cits. Taču “globāli” uz ģimeni viena vai divas personas noteikti saņēma arī šo CSDD paziņojumu. Jautājums attiecīgi – cik daudzi tam pievērsa uzmanību. Taču vēl pirms visa – mediji aktīvi ziņoja par situāciju valstī un ārpus tās.

Jautājums, protams, nemainīgi paliek - vai Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie patiešām saprot, kur viņi dzīvo un kādā informācijas telpā uzturas. Jau iepriekš tika rakstīts, ka KF izplatīja ziņas par COVID-19 nesvarīgumu un minimālo apdraudējumu, turklāt patiesie skaitļi ar saslimušajiem Krievijas Federācijā arī nav skaidr. Lūk! Ja, dzīvojot Latvijā, tiek patērēti tādi mediji kā tass.ruria.ru un citi, nav diez ko liels brīnums par sabiedrības vienaldzību, jo dumjā Eiropa taču nesaprot, kas ir parasta saaukstēšanās.

Tātad personas, kuras, dzīvojot Latvijā, patērē KF medijus, var saskarties ar zināmu informācijas nobīdi, lai gan apšaubāmi, jo Kremlis taču nepakautrēsies noziņot, cik Eiropā vis slikti, kur nu vēl cik Latvija neizdevusies, jau tā maz iedzīvotāju, tagad tiešām visi izmirs – tāpēc piebilde par apzināšanos, kurā kontinentā dzīvo.

Atgriežoties pie sociālantropoloģes Putniņas un viņas novērojumiem, gribas piebilst, ka viedoklis, uz kuru atsaucas baltnews.lv, tika  publicēts 19.martā, savukārt piektdiena, par kuru tik pārliecinoši runāja pētniece, minot, ka krievvalodīgie nesaņēma informāciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un savus paradumus mainīja salīdzinoši lēni, ir 13.marts. 

Rīkojums Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika pieņemts tikai 12.martā, kam sekoja liels skaits papildinājumu 13.,14. 17. un 19.martā. Līdz ar to, pat neesot sociālantropologam, ir skaidrs, ka, neskatoties uz tautību, sabiedrībai ir nepieciešams ilgāks laiks nekā dažas stundas, lai izlemtu, kā rīkoties un ko darīt. Ir tādas personas, kuras joprojām iet katru dienu uz darbu, un ir tādas, kuras var strādāt no mājām.

13.martā daudzas iestādes, tai skaitā bērnudārzi un skolas, lēma par turpmāko rīcību. Līdz ar to nevar uzskatīt par brīnumainu faktu, ka 13.03.20 daudzas iestādes un bērnudārzi vēl strādāja – cilvēkiem bija jāiet uz darbu, un bērni, kā zināms, mājās palikt vieni, pēc likuma normām vadoties, nedrīkst.

Turklāt tas nemaina faktu, ka sociālantropologiem būtu jāpieliek vairāk zināšanu un prāta spēju, lai izdarītu jebkādus secinājumus. Joprojām dzirdētie apgalvojumi, kas tika izvirzīti, balstoties uz konkrētu mikrorajonu un kaimiņa paradumiem, šķiet vājprātā smieklīgi. Ne velti ir teiciens, ka visi nevar darīt visu.

Putninas intervija:

https://lv.baltnews.com/school_Russian/20200320/1023770344/Sotsioantropolog-russkoyazychnye-v-Latvii-uznayut-novosti-poslednimi.html

TOP 20 APMEKLĒTĀKĀS INTERNETA LAPAS 2019. GADA JŪNIJĀ

https://www.gemius.lv/all-reader-news/gemius-publice-interneta-lapu-top-20-junija-2019.html

Kremļa mazais zvirbulis čivina – koronovīrusa epidēmijas nav

https://kremlismelo.com/2020/03/17/kremla-mazais-zvirbulis-civina-koronovirusa-epidemijas-nav/

Telefonintervija ar Aivitu Putniņu

https://rus.lsm.lv/statja/analitika/analitika/v-latvii-ne-hvataet-mehanizma-obschenija-naprjamuyu-s-russkojazichnimi--socioantropolog.a352354/

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu

Novērtē šo rakstu:

47
25