Vecie meži ir īpaša vērtība gan no dabas, gan no kultūras un citiem viedokļiem. Eiropā vecie meži lielā mērā ir izcirsti un atlikušie - sadalīti mazos gabaliņos. Lai saglabātu atlikušos vecos mežus, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās, ka šie meži būtu stingri aizsargājami. To paredz gan Bioloģiskās daudzveidības, gan Meža stratēģija 2030. gadam.
Ieinteresēto pušu diskusijās tapa arī Eiropas Komisijas vadlīnijas par veco mežu definēšanu un aizsardzību (atrodamas šeit). Problēma tā, ka vadlīnijas vecos mežus tā īsti līdz galam nedefinēja, lēmumu atstājot dalībvalstu ziņā. Turklāt veco mežu atrašanai un aizsardzībai tika dots ļoti ilgs laiks - 2029. g. beigas. Dalībvalstis, kas citreiz ļoti lepojas ar savu meža datu kvalitāti, tagad sāka stāstīt, ka nezinot, kur tad tie vecie meži ir, un dikti daudz laika un resursu vajadzēšot to uzmeklēšanai.
Jau tolaik bija skaidrs, ka Latvija un arī citas dalībvalstis, kam koku ciršana svarīgāka par dabas saglabāšanu, ne tikai cenšas novilcināt brīdi, kad vecos mežus būs reāli jāaizsargā, bet arī mēģinās izdomāt, kā vecos mežus definēt tā, lai faktiski nekas jauns nebūtu jāaizsargā. Nezinu, kā citām valstīm, bet Latvijai tas ir īpašs izaicinājums, jo daļa no pašiem vecākajiem mežiem šobrīd ir ārpus aizsargājamām teritorijām. LVMI "Silava", kam uzticēta šī uzdevuma atrisināšana, domāja, domāja un izdomāja - veco mežu definīcijā jānosaka platības slieksnis. Jā, platības! Līdzīgi kā pieņemot, ka, lai cilvēku uzskatītu par vecu, viņam jābūt ne tikai vecākam par 80 gadiem, bet arī smagākam par 100 kilogramiem, "Silava" nākusi klajā ar priekšlikumu, ka par veciem mežiem uzskatīsim tikai tos mežus, kuru platība pārsniedz 50 hektārus.
Kāpēc 50 ha? Latvijā intensīvās kailciršu mežsaimniecības dēļ meži ir ļoti fragmentēti. Turklāt vidējais meža nogabals ir ap 1-2 ha liels. Attēlā kreisajā pusē iezīmēti trīs veca meža nogabali (divi no tiem vecāki par 240 gadiem, viens - vecāks nekā 160 gadi) Ugāles pusē. To kopējā platība ir ap 6 ha. Tātad pēc "Silavas" kritērijiem šis mežs vispār neatbilstu veca meža definīcijai un līdz ar to nebūtu aizsargājams. Labajā pusē salīdzinājumam iezīmēta 50 ha liela teritorija. Kā jums šķiet, cik lielas iespējas būtu Latvijas kailcirstajā mežu ainavā atrast ārpus aizsargājamām teritorijām tik lielas platības mežu, kas būtu pārsniedzis ciršanas vecumu, bet vēl nebūtu nocirsts?
"Silavas" arguments par labu 50 ha slieksnim ir tāds, ka mazākas aizsargājamās teritorijas neesot lietderīgas. Lielā mērā tā patiešām ir, jo, saglabājot vienu mazu veca meža nogabalu izcirtumu ielenkumā, vecais mežs degradēsies ārēju ietekmju dēļ. Taču, ja mēs godprātīgi gribētu aizsargāt vecos mežus, nevis atrast iespējas to izciršanai, ap atlikušajiem veco mežu nogabaliem būtu jānosaka atbilstošas buferzonas. "Silavas" piedāvājumam līdzvērtīga pieeja būtu vispirms vienoties, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz naktsmieru, un tad vienkārši nojaukt visas mājas, kas ir pārāk tuvu ceļiem, bāriem,dzelzceļiem un lidostām.
Mūsu valsts mežu apsaimniekotājam AS "Latvijas valsts meži" jau izsenis ir raksturīga pieeja steigt nocirst saudzējamus mežus, pirms to aizsardzība nostiprināta juridiski. Ar vienu roku uzņēmums iznīcina ES nozīmes aizsargājamus biotopus un īpaši svarīgas aizsargājamo sugu dzīvotnes, ar otru - visiem spēkiem cenšas bremzēt šo dabas vērtību juridisku aizsardzību. Tieši tāpat ar vecajiem mežiem - kamēr vēl tiek spriests par to, kā šos mežus definēt, hārvesteri mūsu - valsts - mežos darbojas dienu un nakti.
Nesen Valdis Lukjanovs Facebook ziņoja, ka nocirsts kārtējais nogabals kādreiz saudzētajā Vilku kalna-Krievkalnu mežā pie Dobeles. LVM zina, ka šajā teritorijā rosināts noteikt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, zina to, ka šeit saskaņā ar VARAM apstiprinātajiem sugu aizsardzības plāniem ir prioritāri aizsargājamas teritorijas virknei putnu sugu. Zina arī to, ka šajā nogabalā bija vairāk nekā 130 gadu vecs priežu mežs. Tomēr uzņēmums, lemjot par mūsu visu mežu, nolēma, ka šī meža lielākā vērtība ir tajā iegūstamā koksne.
Diemžēl šis gadījums nav unikāls. Jāatzīmē, ka ne Valsts meža dienests, ne "Silava", publicējot datus par mežizstrādi, nenorāda, cik veci bija nocirstie meži, taču par to, ka LVM turpina vecu mežu izciršanu, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotā informācija par par iznīcinātajiem ES nozīmes aizsargājamiem meža biotopiem. Cik ērti gan ir iekārtojies uzņēmums, kas jau gadiem gūst peļņu, iznīcinot mūsu visu kopīgās dabas vērtības, atsakoties pat no minimālajām atbildīgas mežsaimniecības prasībām, ko noteiktu FSC sertifikāts, un no kura netiek prasīta nekāda atbildība par nodarīto.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com.