Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

...

16.02.2019. 08:55

Neliela virspusēju meklējumu sesija tīmeklī angļu mēlē liek secināt, ka "etnopolitoloģija" rietumos it nemaz nav aktīvs zinātnisku centienu novirziens. Etniskajam tiek pievērsta kaut kāda uzmanība politoloģijas ietvaros, tomēr "etnopolitoloģija" parādās gandrīz tikai bijušo PSRS republiku autoru darbos.

Es personīgi uzskatu, ka ne velti etniskajam tiek pievērsts arvien mazāk uzmanības. Cittautieši, īpaši Eiropas ietvaros, arvien mazāk tiek uzskatīti par svešiniekiem. Daļēji tāpēc, ka visi arvien labāk zina lingua franca - angļu valodu -, daļēji tāpēc, ka ES un EEZ vienotā tiesību sistēma nodrošina to, ka ikviens var dzīvot, pelnīt, saņemt pakalpojumus jebkurā no valstīm. Tāpēc kamēr vien Latvija un latvieši ir šīs sistēmas ietvaros, tikmēr mēs lēnām tuvosimies arvien labākai pārvaldībai - vai nu paši, ņemot piemēru no veiksmīgākajām savienības valstīm, var arī ar EP likumu un prakšu adaptēšanu direktīvu formā.

Nezinu, vai etnisko var aizvietot ar globālo, bet izskatās, ka nacionālo piederību var aizvietot ar supranacionālo piederību, vai vismaz teritoriālo piederību - katrs cīnās, atbilstoši noteikumiem, par sava reģiona labklājību savienības ietvaros, bet necīnās starp ģimenēs, starp tautām, starp kultūrām. Jo tās, izskatās, var diez gan labi sadzīvot viena otrai blakus. Tāpēc koncentrēšanās uz latviešu etnosa grūti maināmām, stabilām pozitīvām vai negatīvām īpašībām (ja etnosiem tādas vispār eksistē, tas vēl ir atvērts jautājums) ir daudz mazāk svarīga par pašu politisko iekārtu un sistēmu veselību/efektivitāti.

Kas attiecas uz demogrāfiju - tā ir problēma, kas izskatās saistīta ar augstu bagātības un izglītības līmeni jebkurā reģionā - Ziemeļamerikā, Austrumāzijā, Okeānijā, Eiropā un citur. Kā risināt problēmu nav īsti skaidrs - dažviet mēģina imigrantu pieņemšanu, citviet, piemēram Ungārijām, masīvu pabalstu un atvieglojumu sistēmu ģimenēm. Nekādu skaidru atbilžu vai rezultātu šajā jautājumā nav, bet skaidrs ir viens - tā nav nekāda latviešu unikāla kroplība.

Atbildēt

Uldis

07.02.2019. 16:19

»

hi hi

tutiņ,publikāciju nevajag jaukt ar disertāciju, tāpat kā nav ieteicams augstpapēžu kurpēs doties uz tirgu, tas nav pareizais tonis.....savas zināšanas ir jādemonstrē pēc piekritības


Ar katru dienu tu paliec vēl dumāks un dumāks.
Ielaista galvas slimība progresē strauji, zinu no personīgas pieredzes.

Atbildēt

hi hi

05.02.2019. 16:44

»

tu

mācies lasīt un apjēgt vairāk par 140 zīmju debilizācijas standartu, tēvzemes sargs no čekas


tutiņ,publikāciju nevajag jaukt ar disertāciju, tāpat kā nav ieteicams augstpapēžu kurpēs doties uz tirgu, tas nav pareizais tonis.....savas zināšanas ir jādemonstrē pēc piekritības

Atbildēt

Klāra

04.02.2019. 23:50

Pat krievu inteliģence (rakstnieki) pēc kara neatzina, ka kara izraisīšanā vainojama visa vācu tauta. Par ko īsti Grantiņš tika tiesāts? Tad Priedīti arī jātiesā.

Atbildēt

Kolektīvā atbildība

04.02.2019. 17:51

»

A.P.

Radikālais, izteikti regresīvais pavērsiens latviešu tautas vēsturē sakarā ar “6.oktobra paaudzes” nākšanu pie varas aktualizē atbildības problēmu. Latviešu sabiedrībā nākas panākt zināmu konsensu par to, kas ir atbildīgs par “6.oktobra paaudzes” ģenerāciju un nonākšanu tautas avangardā. Faktiski tiekamies...


...jo gudrāks un izglītotāks cilvēks, jo drošāk viņš atzīst visas latviešu tautas vainu par to visu, kas ir noticis pēcpadomju laikā. Arī pie mums ir sentimentāli un naivi visā vainot “partijas” un “politiķus”.
-----
jābūt izcilam ķēmam lai te saredzētu latviešu tautu, ja deokupācija nav notikusi, bet pie varas ir 4.maija priedīškliķes čekistbandīti ar rietumu neoliberāļiem visos posteņos, bet vaina būtu jāuzņemas latviešu tautai.
Vienkārši aukstākā nekaunība, par ko būtu jāizdzēš uz līdzenas vietas.

Atbildēt

Danoščiks

04.02.2019. 17:38

Viss atkarīgs, kas domāts zem vārda tauta.

Atbildēt

A.P.

04.02.2019. 16:35

Radikālais, izteikti regresīvais pavērsiens latviešu tautas vēsturē sakarā ar “6.oktobra paaudzes” nākšanu pie varas aktualizē atbildības problēmu. Latviešu sabiedrībā nākas panākt zināmu konsensu par to, kas ir atbildīgs par “6.oktobra paaudzes” ģenerāciju un nonākšanu tautas avangardā. Faktiski tiekamies ar atbildības problēmu, kura kļuva aktuāla Rietumu civilizācijā pēc demokrātijas ieviešanas Jaunajos laikos, kad demokrātija ir politiskais režīms un varas vienīgais leģitīmais avots ir tauta. LR Satversmē varas vienīgais leģitīmais avots ir “Latvijas tauta”. No vienas puses tāda metode varas leģitimācijā atvieglo izlemt jautājumu par atbildību. Atbildība ir jāuzņemas “Latvijas tautai”, ja reiz tā ir varas vienīgais avots. Darbojas princips “Tas, kuram ir vara, ir atbildīgs par visu”. Tātad atbildība gulstas tikai uz tautu. Tauta ir kolektīvi atbildīga par visu, kas notiek Latvijā un tajā skaitā ir atbildīga par ļoti neveiksmīgo “6.oktobra paaudzi”. Taču labi ir zināms, ka šo loģisko slēdzienu nekādā gadījumā neatbalsta latviešu liela daļa. Šī daļa visā vaino “politiķus” un kategoriski atsakās vainu attiecināt uz visu tautu. Protams, latvieši nav vienīgā tauta, kura nevēlas uzņemties kolektīvo atbildību. To nevēlas darīt arī vācu tauta sakarā ar nacisma noziegumiem un Pasaules kara izraisīšanu. Pēckara Vācijā atbildības problēma ieguva ļoti sakaitētu auru. Varēja novērot vienu likumsakarību: jo gudrāks un izglītotāks cilvēks, jo drosmīgāk viņš vainu attiecināja uz visu vācu tautu. Šajā ziņā vērtīgu materiālu ir sagatavojuši tādas izcilas personības kā Karls Jasperss un Gustavs Jungs. Abi ir ģeniāli psihiatri, filosofi. Viņi jau 1945.gadā pateica nepārprotami, ka vainīga ir vācu tauta, un vācu tautai ir jāuzņemas kolektīvā atbildība. Karls Jaspers tolaik bija Heidelbergas universitātes profesors. Kādā no saviem darbiem viņš atceras studentu naidīgumu pret viņa atziņu par vācu tautas kolektīvo vainu. Studenti tiecās visā vainot Hitleru, nacistu partiju utt., bet ne vācu tautu. Karls Jasperss sagatavoja speciālu darbu par atbildības problēmu. Tajā viņš secināja, ka vācu tauta ir politiski atbildīga par nacistu režīmu un tā noziegumiem. Savukārt Gustavs Jungs jau 1945.gada 11.maijā, tātad dažas dienas pēc kara beigām, kādā intervijā plaši izskaidroja savu viedokli par vācu tautas kolektīvo atbildību. Viņš uz visu lūkojās no savas profesijas viedokļa un tāpēc akcentēja vāciešu psihiskās problēmas. Viņaprāt nedrīkst atsevišķi sentimentāli nošķirt nacistus un antinacistus. Vainīgi ir gan vieni, gan otri. Naivi ir vācu tautu iedalīt labos vāciešos un sliktos vāciešos. Patiesībā visi vācieši ir aktīvi vai pasīvi, apzināti vai neapzināti saistīti ar kara šausmām. Viņi reizē nezināja, kas notiek, un reizē ļoti labi zināja, kas notiek. Psihologam ir skaidrs, ka runa var būt tikai par kolektīvo vainu un kolektīvo atbildību. Gustavs Jungs atsaucās uz saviem novērojumiem par vāciešu mentalitāti. Arī antinacistu, labo vāciešu mentalitātē ir sastopama nacistu psiholoģijai raksturīgā cietsirdība un vardarbība. Ārstēt var sākt tikai tos vāciešus, kuri atzīst kolektīvo atbildību, bet nevis atbildību noveļ uz dažiem gestapoviešiem. Domājams, tagad Latvijā ir analoģiska aina: jo gudrāks un izglītotāks cilvēks, jo drošāk viņš atzīst visas latviešu tautas vainu par to visu, kas ir noticis pēcpadomju laikā. Arī pie mums ir sentimentāli un naivi visā vainot “partijas” un “politiķus”.

Atbildēt

Klāra

04.02.2019. 11:50

Par neoliberālisma un postmodernisma deģenerējošo ietekmi uz latviešu kultūru taisnība. Arī par noziegumu brīvību - kā jau sen smējās - mazos blēžus liek cietumā, bet lielos ceļ amatos. Tas nav nekas jauns.
Ko mēs varam darīt? Pievērst vairāk uzmanību jaunajai paaudzei, lūkot, vai viņiem kāds nezombē ko aplamu. Piemēram. Mazdēls sāk sarunāties ar draugiem angliski. Kad aizrādu, seko atruna, ka latviešu valoda ar laiku atmirs, nav jēgas...
Nācās paskaidrot, ka latviešu valoda ir viena no senākajām valodām, tās līdzību ar seno sanskritu, turklāt labāku rakstību kā citām valodām. Tas iedarbojās.
Atceros, Ž.Simenons rakstīja, ka pie Baltijas jūras dzīvo trīs tautiņas, kas nodarbojas ar zemkopību un kopj senus dialektus.

Atbildēt

hm

04.02.2019. 10:24

Atnāk pie mirēja ārsts un diagnosticē - jūs taču esat saķēris iesnas! Kas arī tiesa!
--------------------
Padomju Savienībā latvieši atradās izglītības, kultūras, zinātnes priekšējās pozīcijās. Pasaule tai laikā dalījās divās nometnēs, kur vienā no tām mēs bijām galvgalā.
ZA nodarbojās ar kosmosa apguves problēmām, VEF un Radiorūpnīca - elektronikas giganti, kur strādāja vesela latviešu inženieru un zinātnieku armija, saskārās ar to laiku modernākajām tehnoloģijām. Lai atceramies VEF ēdināšanas kompleksu, kas kā savulaiku modernākais Eiropā atradās Rīgā, Salaspilī darbojās atomreaktors, Jelgavā RAFs ieviesa 1980. gadā pirmo ūdeņraža dzinēju mikrobusiņiem, Rīgā tika izstrādāts projekts un uzsākta Robotu rūpnīcas būve ...
---------------
Un tad atnāca neatkarība... Pastalās, bet brīvi! Jā, nekavējoties ražošana tika sagrauta, kā nederīgs padomju mantojums. Kas vietā?
Lozungs - vairāk ēdīsi, vairāk d ...
Bez visa iepriekšējā, būtu joprojām paklausīgi kalpojuši baronam, gan jau atrastos pa "atraitnes dēlam". Taču pamatmasa uzticīgi rušinātos savā zemītē, audzinātu pēcnācējus un neslimotu ar Dullā Daukas sindromu.
Diemžēl dzīvē viss izgrozījās otrādi. Ja vēlēšanās, var jau to nodēvēt arī par etnopolitiku.

Atbildēt

Edge

03.02.2019. 21:44

»

Žulis

Etnopolitoloģijas analīzes objekts nevar būt okupēta un kolonizēta valsts (Latvijā vēl līdz šim brīdim nav notikusi starptautiski reglamentētā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra) Un tas nozīmē tikai to, ka šeit joprojām reālā vara pieder padomju okupācijas režīma pēcnācējiem. Un nav nekāda pamata...


Domāt - tas nozīmē runāt un rakstīt esošo, t.i., reāli notikušo, nevis fantazēt par "vēstures beigām" (F.Fukujama) vai ļauties A.P. pasaciņai par latviešu iespējām izturēt eksāmenu. Atgādināšu kungiem - pēc iestāšanās Starptautiskajā Valūtas Fondā (14.05.1992.) beidzās Atmodas reibonis ar visu neierobežoto brīvību un neprātīgajiem sapņiem par kādu tur neatkarīgu valsti. Notikušo mentālo (psiholoģisko) traumu pat akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents T.Jundzis spiests atzīt:"... jau 1992. gada vasarā sākās dziļākā psiholoģiskā krīze, kāda jebkad Latvijas vēsturē, manuprāt, vispār ir bijusi." Iebrukums nevar notikt pēkšņi (LV portāls)

Atbildēt

Žulis

03.02.2019. 20:51

Etnopolitoloģijas analīzes objekts nevar būt okupēta un kolonizēta valsts (Latvijā vēl līdz šim brīdim nav notikusi starptautiski reglamentētā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra) Un tas nozīmē tikai to, ka šeit joprojām reālā vara pieder padomju okupācijas režīma pēcnācējiem. Un nav nekāda pamata šim kapitālismā pārdzimušajam padomju režīmam piedēvēt etniskumu.
____________________________
" PSRS sabrukuma rezultātā latviešu tautai atkal (tāpat kā pēc I Pasaules kara) tika dota iespēja dibināt nacionāli suverēnu valsti."
Tieši otrādi, Pēc PSRS sabrukuma tika darīts viss iespējamais, lai latviešu tautā neatdzimtu nacionālisms un neizveidotos nacionālā vienotība. Pielietojot praktiski visu informatīvā un psiholoģiskā kara paņēmienu arsenālu, tauta tika apmānīta, dezorientēta, sašķelta. Latvija kā nacionāla valsts vēl līdz šim brīdim nav atjaunota.

Atbildēt

tu

03.02.2019. 20:34

»

tēvzemes sargs ar čeku

Atkal šis A.P.,un gari.Lūdzu,atstāstiet.Paldies


mācies lasīt un apjēgt vairāk par 140 zīmju debilizācijas standartu, tēvzemes sargs no čekas.

Atbildēt

kļimoviča aita

03.02.2019. 19:35

»

tēvzemes sargs ar čeku

Atkal šis A.P.,un gari.Lūdzu,atstāstiet.Paldies


Priedītis grib pateikt, ka varēja būt arī savādāk... īsāk izteikties viņam neļauj zināšanas par etnopolitoloģiju (tās Latvijā piemīt viņam vienīgajam).

Atbildēt

kļimoviča aita

03.02.2019. 19:31

Esiet sveicināts postpadomijā, Artur Priedīti!

P.S. Ja Jūs, sacerot savus tekstus, turētu pie rokas sinonīmu vārdnīcu, iespējams, ka to sarakstītā apjomu izdotos palielināt vēl par kādiem 20%!

Atbildēt

tēvzemes sargs ar čeku

03.02.2019. 18:40

Atkal šis A.P.,un gari.Lūdzu,atstāstiet.Paldies.

Atbildēt

ar tevi latvieši nemaz nekontaktē

03.02.2019. 17:56

ko tur par viņiem vari zināt

Atbildēt

A.P.

03.02.2019. 15:43

Tautas spēku apliecina saimnieciskā aktivitāte, dzimstība, spēja aizstāvēt savas intereses. Raksturo arī tādu parādību klātbūtne kā narkomānija, alkoholisms, noziedzība, debilitāte, idiotija. Tautas dzīvē likumi nelīdz, ja tautā nav nerakstītas uzvedības normas, tradīcijas, morālie un reliģiskie principi, kam visam ir lielāka reālā funkcionālā slodze nekā likumiem un varas autoritātei. Malka nedeg, ja bijusi ūdenī. Tauta micās uz vietas, ja dzīvo pati savos atkritumos un tās dzīvē visu nosaka tautas kriminālais slānis un tautas plānprātīgais slānis. Ļoti svarīgs moments tautas dzīvē ir demogrāfija. Tautas dzīve ir iekārtota tā, kā ir iekārtota ģimenes dzīve: jo lielāka ģimene, jo tā ir varenāka, spēcīgāka, rezultatīvāka.Tauta ir vēsturiska parādība; rodas no vairākiem etnosiem, kuru sākums var būt asinsradniecība. Tauta reizē ir bioloģisks veidojums un reizē ir sociāls veidojums, jo dzīvo saskaņā ar sociāliem likumiem. Tautas pazīmes ir 1) tautas sastāvs (vecuma grupas, šķiras utt.) un 2) tauta kā veselums ar noteiktu mentalitāti. Mentalitātes kritēriji ir tādi paši kā atsevišķu indivīdu mentalitātes kritēriji: intelekts, radošais potenciāls, drosme, uzņēmība, stingrība, labsirdība, tieksme uz nodevību un paniku, izturība, pašcieņa, sabiedriskums, atturība, organizētība. Tautai var būt sava sociālās organizācijas forma – valsts. Valsts iekārta tautas mentalitātes veidošanā nav galvenais faktors, kā mēdz uzskatīt. Tas ir svarīgs faktors. Taču ne vairāk svarīgs faktors kā citi faktori – dabas apstākļi, tautsaimniecības raksturs, vēsturiskie apstākļi, mūsdienās teiktu – ģeopolitiskā pievilcība, reliģija, ideoloģija, kultūras mantojums, demokrātija kā ideoloģiskā norma. Rietumeiropas tautu mentalitātes iezīmes: paaugstināta noslieksme uz individuālismu, augsts intelektuālais un radošais potenciāls, spēja izgudrot, prakticisms, lietišķība, aprēķinātība, konkurētspēja, avantūrisms, zinātkāre, emocionālais vēsums, godkāre, pašcieņa, pašdisciplīna, pašorganizētība, etniskā pārākuma apziņa, menedžera dotības, jūtu savaldība, teatrālisms. Latviešu tautā ir izplatīta tahogēnā atsvešinātība. Izmantojot sengrieķu vārdu „tachos” (ātrums), jēdziens „tahogēns” apzīmē ātruma palielināšanos kādā procesā. Par tahogēno atsvešinātību var runāt sakarā ar atsvešinātības pieaugumu no racionālās dzīves kārtības uz haosu, katastrofu, idiotiju, debilitāti, šarlatānismu, obskurantismu. Tahogēnā atsvešinātība ir iespējama vienīgi prāta sabrukuma laikā, kad valda bezprātīgs iracionālisms un bezprātīgais iracionālisms lielā ātrumā sociāli izvēršas arvien plašāk un plašāk. Savdabīgs tahogēnās atsvešinātības spogulis pie mums ir kļuvis internets (galvenokārt pateicoties anonīmitātes iespējai). Cilvēka radošā prāta varenības apliecinājums reizē kļuva cilvēka šausmīga pagrimuma apliecinājums. Internets liecina par ārprātīgi neizglītotu un aprobežotu jauniešu (“komentētāju”, “troļļu”) jūru latviešu sabiedrībā. Internets liecina par kaut kādu antropomorfo briesmoņu, nezvēru (piem., monstru Grantiņa, Gedrovica) tautas glābēju māniju. Internets atklāja īpaša tipa neliešu (bordānu, gobzemu, jurašu, kaimiņu, strīķenu, petravičenu) satraucošo īpatsvaru “6.oktobra paaudzē”. Internets atklāja, cik viegli latviešu jaunās paaudzes atbaidoši deģenerāti un nelimitētas nekauņas var no mediju portāliem izdzīvot saprātīgus diskusiju dalībniekus, kā tas ir noticis portālā “Pietiek”, “Delfi”, “Diena”, “NRA”.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: