Iesaki rakstu:

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Agris Dreimanis ir pieņēmis lēmumu atjaunot būvatļauju, kas formāli izdota 83 gadus vecajai Baibai Gaisai, lai aiz viņas paslēpusies kompānija Lidl varētu 24 hektārus lielu Mežciema teritoriju aizbūvēt ar milzu noliktavu preču importam. Pietiek šodien publicē šo dokumentu, kurā atrodama virkne norāžu uz „alternatīvo pasauli”, - realitātē tiesneša Dreimaņa lēmumā pieminētie „fakti” ir gluži citādi.

Tiesnesis A. Dreimanis lēmumā divās vietās atsaucas uz “būvprojekta materiāliem”. Šomēnes turpretī izrādījies, ka patiesībā būvprojekts ne tik vien nav bijis iesniegts lietas materiālos, bet vispār nav eksistējis: kā atzinusi būvvalde, būvatļaujas dokumentos atzīme par projektēšanas pabeigšanu (tātad būvprojekta pabeigšanu un apstiprināšanu) izdarīta tikai 6. septembrī, kaut gan tiesneša lēmums (kam nekādi “būvprojekta materiāli”, saprotams, nav tikuši pievienoti) datēts ar 14. maiju.

Sagatavojot Rīgas domei un Lidl Latvija labvēlīgo lēmumu, tiesnesis A. Dreimanis ne tik vien atsaucies uz neeksistējošo būvprojektu - viņš arī ierakstījis lēmumā sēriju ar izdomājumiem, kas ir diametrālā pretrunā ar dabā novērojamo realitāti.

Lēmuma 6. lappusē rakstīts: “Savukārt objekts ir paredzēts zemesgabala dienvidu daļā (lietas 1. sējuma 129., 181. lapa)”, kamēr dabā novērojamajā realitātē darbi sākās tieši zemesgabala pretējā galā (ziemeļdaļā), kur tika noārdītas SIA Dārzniecība “Rīga” piederošās siltumnīcas - tās atradās tajā teritorijas galā, kas iziet uz daudzdzīvokļu namu kvartālu Kaivas Residential.

Tālāk tiesnesis savu lēmumu “pamato” ar jau pilnīgiem izdomājumiem: “Šajā sakarā, aplūkojot objekta novietojumu kartē kopsakarā ar plānotajām ielām, secināms, ka kravas transportlīdzekļu piebraukšana objektam no ziemeļaustrumiem gar minēto dzīvojamo māju kvartālu būtu neracionāla un tāpēc nav plaši sagaidāma, jo tur atrodas Mežciema mikrorajons.”

Patiesībā tieši no ziemeļpuses ir vienīgais ceļš, pa kuru patlaban var piebraukt teritorijai, un smagais transports jau šopavasar braukājis pa to saistībā ar siltumnīcu demontāžas darbiem, bet administratīvās lietas 1. sējumā ievietotās kartes apliecina pretējo: tieši uz Mežciema pusi izies galvenā iebrauktuve objektā.

Tomēr visinteresantākā ir tiesneša A. Dreimaņa atsaukšanās ne vien uz dabā neeksistējošām, bet pat teorētiski neiespējamām ielām.

Tiesnesis savā lēmumā atreferē Rīgas domes Satiksmes departamenta atzinumu, rakstot: “Kā iespējamie piebraukšanas varianti apskatīti: Dzelzavas iela virzienā no Ulbrokas ielas (piebraukšana zemesgabala dienvidu daļai no rietumiem); Dzelzavas iela virzienā no Juglas ielas (piebraukšanas zemesgabala dienvidu daļai no austrumiem); Rembates iela virzienā no Augusta Deglava ielas (piebraukšana objektam no dienvidiem). Visos šajos variantos piebraukšana objektam notiktu pa maģistrālo ielu, kas nodrošina plašas transporta plūsmas ievadīšanu Rīgā un izvadīšanu no tās, turpinājumiem.”

Realitātē Rembates iela ir neuzbūvēts, neasfaltēts un nebruģēts zemesceļš (kuru tiesnesis mēģina uzdot par “maģistrālo ielu”), kas atdalās no Lubānas ielas, lai beigtos pārsimt metrus tālāk pie bērnudārza žoga.

Bet visdīvainākais ir A. Dreimaņa apgalvojums, ka piebraukšanai noderētu “Dzelzavas iela virzienā no Juglas ielas” - patiesībā Dzelzavas iela ne tik vien nekrustojas ar Juglas ielu (kura iet pa Rīgas pilsētas un Stopiņu novada robežu un tik tiešām ir maģistrālā iela), bet šīs ielas (kuras šobrīd šķir pusotra kilometra attālums gaisa līnijā) pat teorētiski krustoties nevar, jo tieši pa vidu perpendikulāri iet Kaivas iela, kurai abās pusēs atrodas dzīvojamās mājas. Lai kaut vai teorētiski varētu savienot Dzelzavas ielu ar Juglas ielu, nāktos noplēst dzīvojamās mājas abās Kaivas ielas pusēs un izbūvēt krustojumu.