Iesaki rakstu:

Skolotāju arodbiedrība LIZDA ir paziņojusi, ka tiks rīkoti skolotāju piketi un streiki gadījumā, ja skolotājiem netiks palielinātas algas. Protams, skolotājiem ir jāsaņem lielākas algas, bet vai tiešām vienīgais veids, kā panākt algu palielināšanu, ir piketu un streiku organizēšana?

Agrāk bieži tika izteikti pārmetumi bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, kurš paziņoja, ka algas skolotājiem tiks palielinātas tikai pēc skolu tīkla sakārtošanas un vairāku mazo skolu slēgšanas.

Ir saprotama nosta’lģija pēc laikiem, kad visur darbojās mazas skoliņas, tomēr ir skaidrs, ka šobrīd tās nespēj darboties pietiekami kvalitatīvi un nepieciešamajā līmenī sagatavot jauniešus, lai tie vēlāk varētu izturēt konkurenci, stājoties augstskolās vai piesakoties darbā prestižās kompānijās.

Interesanti, ka agrāk LIZDA spēja vienoties ar Šadurski, piekāpjoties vairākām viņa prasībām. Draudi par skolotāju piketiem un streikiem ir atsākušies kopš laika, kad par izglītības un zinātnes ministri ir kļuvusi Ilga Šuplinska (attēlā). Atšķirībā no Šadurska viņa stāsta, ka aizstāvēs mazās lauku skolas un pārvērtēs kvalitātes prasības vairākām skolām, lai tās varētu izvairīties no slēgšanas.

Iespējams, sajūtot šādu Šuplinskas attieksmi, LIZDA ir sapratusi, ka tā var uzstājīgāk virzīt savas prasības un stādīt ultimātus valdībai. Šajos ultimātos tiek maz runāts par skolotāju darba kvalitāti un viņu izvērtēšanu, kā arī par skolēnu sagatavošanas kvalitāti. LIZDA savai šantāžai izmanto visas, iespējas, piemēram, draud rīkot streikus centralizēto eksāmenu laikā – tā ieriebjot tiem skolēniem, kas gatavojas tālākām studijām.

Vērojot šādu notikumu attīstību, var viegli prognozēt, ka LIZDA ultimāti kļūs arvien skaļāki un kategoriskāki. Maz ticams, ka no šādas šantāžas politikas ieguvēji būs skolēni un viņu vecāki.