Iesaki rakstu:

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāts Gundars Bērziņš, kurš pašlaik amatu savienošanas kārtībā ir gan LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors, gan „busiņa akcionāru sapulcē” ieceltās AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, pirms vairākiem gadiem ir aizstāvējis promocijas darbu doktora grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē „Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās”. Vakar Pietiek publicēja lasītāja iesūtītu analīzi, no kuras izrietēja, ka šis „darbs” ir pārpilns ar dīvainībām un paviršībām, bet šodien publicējam paša Gundara Bērziņa skaidrojumus.

Uzdotie jautājumi – 1. daļa

1. Jūsu promocijas darba 35.lpp. lasāms: „Čārlzs Darvins izteica ļoti precīzu apgalvojumu par sugu evolūciju, kuru var attiecināt uz organizācijām mūsdienās: "Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām” (Darwin). Kā atsauce minēts: DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.

Vai, Jūsuprāt, interneta aforismu vietnes BrainyQoute  izmantošana promocijas darba atsaucēm nerada šaubas par akadēmisko kvalitāti?

Vai neesat informēts, ka šis citāts vismaz kopš 2009. gada ir pazīstams kā viltojums? (Skat.:

https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said/evolution-misquotation;

https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html)

2. Jūsu promocijas darba 19.lpp. lasāms: „Par līderi šajā jomā, kā arī pierādījumu informācijas svarīgumam konkurētspējas radīšanai var izmantot Google kompāniju un tās sniegtos pakalpojumus, kura, piedāvājot bezmaksas meklētājprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pārlūkus, ir radījusi automātiski ģenerētu, uz konkrēta patērētāja profilu balstītu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devējiem (Witham 2002). Šajā modelī jebkurš interneta lietotājs, veicot meklēšanu Google meklēšanas programmā, automātiski saņem netiešu reklāmu par pakalpojumiem, kuri varētu viņu interesēt, balstoties uz šī lietotāja iepriekš veiktajiem meklējumiem un netiešu e-pasta sūtījumu atslēgvārdu analīzi.” Kā atsauce minēts: 150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381.

Kā Jūs skaidrojat to, ka minētā literatūras norāde ir dažādu firmu pa pastu sūtāma korporatīvo dāvanu attēlu albums un Google tur nav pieminēta?

3. Jūsu promocijas darba 26.lpp. lasāms: „Radošās nozares var identificēt kā atsevišķu nozaru grupu (Keane 2005).” Kā atsauce minēts: „76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-5.”

Kā Jūs skaidrojat, ka šādi citēta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos?

Ja ir domāts šis avots - Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D.(2005) Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America.  Telematics and Informatics, 22(4):pp. 309-331 – kāpēc tas nav norādīts promocijas darba atsaucēs?

Ja ir domāts šis darbs, tad kā skaidrojat to, ka šajā rakstā nemaz netiek apspriestas radošo nozaru definēšanas problēmas, tikai pateikts, ka “The concept of creative industries—now widely adopted in developed countries— has been recently introduced into development agendas in both reģions”?

4. Jūsu promocijas darba 26.lpp. lasāms: „Tas, kas uzņēmumiem bija piemērots pagājušajā gadsimtā, neder 21.gadsimtā, jo 20.gadsimtā uzsvars tika likts uz materiālo vērtību radīšanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattīstīsies vispār, tomēr īpatsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuālo īpašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Eiropas Savienībā 2006.gadā bija nodarbināti pakalpojumu sektorā.”

Kā Jūs skaidrojat to, ka atsauces (Volkova 2007b) promocijas darbā vispār nav, bet tās vietā ir „VOLKOVA, T. Kas ir radošā industrija un cik tā aktuāla Latvijā. Komersanta vēstnesis, 2007, 13, 69., on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022”?

Kā Jūs skaidrojat to, ka šajā atsaucē minētais avots ir nevis T. Volkovas zinātniska publikācija, bet viņas uzstāšanās atstāstījums kādā seminārā, kurā nemaz nav datu par cilvēku procentiem, kas būtu nodarbināti pakalpojumu sektorā 2006. gadā?

Kā Jūs skaidrojat to, ka līdz ar to Jūsu promocijas darbā ir atsauce uz literatūras sarakstā esošajā, ar T.Volkovas vārdu saistāmajā atsaucē neesošiem datiem?

5. Jūsu promocijas darba 26./27. lpp. lasāms: „Radošās nozares var definēt: ""Radošās nozares" ir vispārējs apzīmējums tām aktivitātēm, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmēs, talantā, ar vērtības potenciālu, kas darba vietu radīšanai izmanto intelektuālo īpašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektūra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktīva izklaides programmatūra, mūzika, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). Attīstoties informācijas apmaiņas tehnoloģijām, arvien grūtāk izmantot "autortiesību nozaru" apzīmējumu ar mākslu saistītām nozarēm, atdalot tās no radošajām nozarēm, kuras tradicionāli tika saistītas ar "pielietojamību" (Townley.et al. 2009). Kā atsauce minēts: TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939

Kā Jūs skaidrojat, ka šādi citēta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos?

Vai Jūs esat domājis Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542?

Ja jā, tad šajā darbā atrodama definīcija: „The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio.” Taču tā ir nevis raksta autoru definīcija, bet gan dota ar tālāku atsauci: Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998. Kāpēc Jūs neesat minējis šo oriģinālo atsauci?

Vai tas nozīmē, ka Jūsu promocijas darbs tādejādi atsaucas uz neeksistējošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay pētījumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinātnieki? Ja nē, kādu tad skaidrojumu Jūs varat sniegt?

6. Vai, Jūsuprāt, promocijas darbs ar šādiem defektiem atbilst LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem? Atbildi, lūdzu, pamatojiet.

7. Vai, Jūsuprāt, promocijas darbs ar šādiem defektiem atbilst Latvijā spēkā esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “Informācija un dokumentācija. Vadlīnijas bibliogrāfiskām norādēm un atsaucēm informāciju resursos”?

8. Vai uzskatāt, ka Jūsu promocijas darbā nevar identificēt godprātības trūkumu, kas izpaužas kā maldināšanas, vērtējuma neobjektivitātes, citu autoru darbu atlases tendenciozitātes un selektīvas interpretācijas pazīmes?

9. Vai uzskatāt, ka Jūsu promocijas darbā līdz ar to nav saskatāma citu autoru pētījuma rezultātu un datu viltošana vai safabricēšana, kā arī atsaukšanās uz neeksistējošiem darbiem, datiem, pētījumiem?

Saņemtās atbildes – 1. daļa

Labprāt atbildu uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem un sniedzu darbā izmantoto citātu un avotu izvēles skaidrojumu.

Attiecībā uz citātu izmantošanu promocijas darbā, vēlos norādīt, ka Jūsu minētie it kā citāti nav precīzs autora oriģinālteksts, bet gan vairāku autoru domu, ideju izklāsts, tāpēc nav izmantotas pēdiņas. Minēto autoru domu izklāsts veido pamatojumu vai papildina autora izteikto viedokli, vai tieši pretēji - pauž viedokli, kuram autors nepiekrīt. Šāda pieeja ir vispārpieņemta prakse zinātnisko darbu vai rakstu veidošanā un nav pretrunā ar citējamības principiem. Vēl vairāk – tieši šāda forma tiek uzskatīta par vēlamu, jo ļauj veidot vieglāk uztveramu autora domas izklāstu. Precīzi citāti darbā ir likti pēdiņās, jo ir autora rakstītā tiešs tulkojums. 

Tāpat skaidroju, ka:

Atsauce uz Čarlza Darvina citātiem tika minēta pārmaiņu kontekstā, lai paspilgtinātu domu par organizācijas pārmaiņu nepieciešamību, šis citāts ir vispārzināms un ļoti plaši lietots, pie tam tas minēts darba pirmā nodaļā, 1.3. apakšnodaļas ievadā. Pateicos, ka informējāt par to, ka citāts nav autentisks. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, piemēram, (Witham 2002) attiecas uz teikuma daļu”…, uz konkrēta patērētāja profilu balstītu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devējiem”, uzsvaru liekot uz jēdzienu “konkrēts patērētājs un "biznesa modelis”.

Par atsauci uz (Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D), kā redzams promocijas darba literatūras sarakstā, ir minēts tikai darba vadošais autors, un Jūsu pieminētais raksts literatūras sarakstā ir korekts avots. Saistībā ar jautājumu par raksta saturu, lūgums iepazīties ar to rūpīgāk. Jūs atradīsiet minētās idejas ļoti precīzu izklāstu, raksta autoram papildus atsaucoties arī uz OECD un Pasaules Banku. 

Atsauces uz profesores T. Volkovas darbiem tiek lietotas, jo viņa ir atzīta autoritāte radošo industriju pētījumos. Savukārt, 60,8% attiecas uz teikuma turpinājumā un nākošā teikumā minēto informāciju ar atsauci uz (EUROSTAT) datiem par 2006. gadu.

Saistībā ar atsauci uz (Townley.et al. 2009), rūpīgi izanalizējot abus rakstus, Jūs konstatēsiet, ka minētā definīcija ir minēta abos rakstos, Towenly atsaucas uz politikas dokumentu, ko izstrādājusi (Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998), savukārt tieši Towenley šo definīciju izmanto radošo nozaru pārvaldības kontekstā. Līdz ar to, tas bija pietiekošs pamats izmantot tieši šādi noformētu atsauci.

Saistībā ar tālāk uzdotajiem jautājumiem, sniedzu sekojošu komentāru:

Darbs atbilst metodiskajiem norādījumiem un prasībām, kas bija spēkā darba aizstāvēšanas brīdi;

Atbilstoši kārtībai, darbam ir bijuši četri augsta līmeņa recenzenti, LZA eksperti (mērķis nodrošināt vērtējuma objektivitāti), kas tāpat kā promocijas padome, ir atzinuši to par atbilstošu visām prasībām, tāpēc Jūsu minētie apgalvojumi ir nepamatoti un subjektīvi interpretēti.

Uzdotie jautājumi – 2. daļa

Lai publikācija būtu maksimāli precīza un objektīva, te būs vēl daži jautājumi:

1) saistībā ar Č. Dārvina „citātu” man rodas iespaids, ka Jūs faktiski atzīstat, ka neesat pārbaudījis izmantoto avotu un, atsaucoties uz apšaubāmu, faktiski sen zināmu kā maldinošu citātu, mēģinājis interpretēt informāciju. Vai Jūs piekrītat šim iespaidam vai arī varat to kādā veidā apgāzt?

2) saistībā ar Witham citātu – vai Jūs tiešām apgalvojat, ka tas attiecas tikai uz saliktā teikuma pēdējo daļu, kaut arī patiesībā daļa nav atraujama no virsteikuma, kas runā par Google kompāniju? Un vēl – sakiet, lūdzu, kā var ar atsauci uz korporatīvo dāvanu izlases attēlu albumu zinātniskā darbā ilustrēt jēdzienus "konkrēts patērētājs” un "biznesa modelis".

3) neraugoties uz Jūsu skaidrojumu, prof. Volkovas darbā, uz kuru dota atsauce, nekas nav teikts par 60,8% uzņēmumu, kam nepieciešams intelektuālais īpašums, un standartiem neatbilst atsauce uz Eurostat 2006. gada datiem (2012. gadā rakstītā darbā? kāpēc?), kas ir nākamajā teikumā par nozari "citi biznesa pakalpojumi", kurā minētajā gadā radīta lielākā pievienotā vērtība. Vai nav tā, ka patiesībā Jūs cenšaties noslēpt maldinošas informācijas izmantošanu savā promocijas darbā?

4) par Keane, et al. piemēru diemžēl neredzu atbildi, kāpēc gan darba tekstā, gan literatūras sarakstā atsauce ir dota neatbilstoši pieņemtajiem standartiem, arī bez zinātniskās literatūras avota, kur raksts faktiski publicēts. Lūdzu, sniedziet šo atbildi.

5) papildus tam, lūdzu, paskaidrojiet, kurus no 2013. gadā spēkā esošajiem noteikumiem (metodiskajiem norādījumiem) par literatūras sarakstu sastādīšanu Jūs esat izmantojis un kuros būtu paredzēts, piemēram, citētā darba autoriem norādīt tikai to iniciāļus, duplicēt dažas norādes, tulkot daļu no literatūras atsauces teksta, pārējo atstājot oriģinālā valodā, atsauces uz tiesību aktiem noformēt tā, kā tas izdarīts Jūsu?

6) no kādas valsts iestādes, kurai esmu lūdzis izvērtēt promocijas darba literatūras sarakstu, esmu saņēmis šādu neformālu vērtējumu: „Literatūras apskata sastādīšanas kvalitāte neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, piemēram, ne Latvijas Universitāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Metodiskie norādījumi noslēguma darbu (bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu) izstrādāšanai un aizstāvēšanai, ne 12.07.2012. LU rīkojumam 1/201 par (kā rektora p.i. parakstījis G. Bērziņš) Latvijas Universitātes, promocijas darbu kopsavilkumu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem, ne arī Latvijā spēkā esošajam standartam LVS ISO 690:2010 "Informācija un dokumentācija. Vadlīnijas bibliogrāfiskām norādēm un atsaucēm informāciju resursos".” Kā Jūs varētu komentēt šo vērtējumu?

Saņemtās atbildes – 2. daļa

Novērtēju Jūsu rūpes par plānotās publikācijas objektivitāti un nosūtu savas atbildes uz uzdotajiem papildu jautājumiem:

1. Pirmkārt, tas, ka minētais citāts ilgstoši ir bijis vienas no pasaules autoritatīvākās pētniecības iestādes - Kalifornijas Zinātņu akadēmijas (ASV) devīze, kas iegravēta tās biroja ēkas grīdā, kā arī fakts, ka tas citēts un izmantots pasaules vadošo pētnieku darbos, liecina par tā nozīmību cilvēces domas attīstībā. Otrkārt, ir apstrīdēts tā autentiskums un precīzs atveidojums, nevis saturs – doma, kā arī fakts, ka trūkst precīzu avotu, kas neapgāžami pierādītu, ka Darvins būtu vai tieši pretēji – nebūtu izteicis sekojošu domu. Līdz ar to varam loģiski secināt, ka citāts un tā saturs, lai arī kādam autoram tas teorētiski piederētu, nevar būt maldinošs, jo pauž jēgpilnu eksperta viedokli. Tāpat jāatgādina, ka mans promocijas darbs nav aizstāvēts bioloģijā vai balstīts evolūcijas teorijā, tāpēc šim citātam ir ilustratīva, nevis fundamentāla nozīme.

2. Ir būtiska atšķirība starp citātu un atsauci, šajā gadījumā ir runa par atsauci uz autora viedokli par konkrētiem jēdzieniem atbilstoši analizējamās tēmas kontekstam. Jūsu pieminēto satura daļu un jāskata kontekstā ar promocijas darba saturu un attiecīgās nodaļas tematiku. Tas ir, kā mūsdienās (attiecīgā laika periodā) mainījies darba saturs, meklējot dažādas radošo nozaru izpausmes uzņēmējdarbībā. Inovatīvi, radoši reklāmas satura, formas elementi, kuros izmanto IT risinājumus, tika analizēti saistībā ar radošo nozaru definējumu. “Radošās nozares" ir vispārējs apzīmējums tām aktivitātēm, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmēs, talantā, ir ar vērtības potenciālu, kā arī, kas darba vietu radīšanai izmanto intelektuālo īpašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektūra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktīva izklaides programmatūra, mūzika, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, datorprogrammu dizains, TV un radio”. Kā redzams, minētais avots ir atbilstošs darba un nodaļas tematikai, un raksturo jauno pieeju tiešās reklāmas tirgum. Uz darba tapšanas brīdi, radošās nozarēs izmantotās pieejas, vēl bija salīdzinoši maz pētītas, līdz ar to būtiski bija izmantot faktisko uzņēmējdarbības praksi un izmantotos piemērus. Uzņēmējdarbības pētniecībā tā vispārpieņemta pieeja, ja tiek konstatētas jaunas uzņēmējdarbības formas, kuras radušās uzņēmumiem radot inovatīvus biznesa modeļus un  ieviešot to praksē, kas nav atklātas teorētiskās analīzes rezultātā. 

3. Saistībā ar attiecīgo laika perioda izmantošanu, darbs tika rakstīts laika periodā no 2006. – 2012. gadam, to pakāpeniski pilnveidojot atbilstoši darba vadītāja norādījumiem. Līdz ar to darbā apskatītais laika periods ir salīdzinoši plašs. Ja šo rādītāju mēs analizētu šogad, būtu vērojams attiecīgā segmenta īpatsvara pieaugums, tomēr tas nav manījies būtiski un neietekmē paustās atziņas būtību un aktualitāti arī mūsdienās. Datu avots norādītajai informācijai ir EUROSTAT.

4. Atsauce tekstā (Keane 2005) atbilsts atsaucei literatūras sarakstā 76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect,  2005. Raksta avots ir ScienceDirect elektroniskā datu bāze, kurā konkrētam rakstam Keane norādīts kā korespondējošais autors.

5. Atsauču un literatūras saraksta sastādīšanai tika izmantots APA standarts. Formatēšana automātiska, atbilstoši attiecīgā perioda Microsoft Office programmatūras funkcionalitātei

6. Lūgums izvērtēt jūsu ekspertu kvalifikāciju, ja minētais eksperts būtu rūpīgāk iepazinies ar jūsu pieminētā LU rīkojumu saturu, kā arī pielikumiem, kurā aprakstīti izmantojamie standarti, eksperts būtu konstatējis, ka viens no izmantojamiem standartiem promocijas darbos ir APA. Papildus jāatzīmē, ka darbs uz rīkojuma izdošanas brīdi jau faktiski bija pabeigts, pēc attiecīgā datuma būtiskas izmaiņas netika veiktas.