Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Iestājoties par Eiropas Kopienā nozīmīgu un apdraudētu savvaļas sugu aizsardzību Latvijā, biedrības "Latvijas ainavas" un "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība", pieprasa lūšu medību pārtraukšanu Latvijā. Organizācijas sagaida atbildīgo valsts institūciju nekavējošu rīcību, lai tiktu apturēta Eiropas Kopienā aizsargājamas sugas izšaušana Latvijā, kas izraisījusi nopietnu kaitējumu sugai un novedusi pie Baltijas lūšu populācijas apdraudējuma.

Tā kā Latvija ir vienīgā no Baltijas lūšu populācijas apsaimniekojošām ES valstīm, kas atļaujas šo vērtīgo un stingri aizsargājamo sugu medīt, pieļaujot tās maksimālu noplicināšanu un apdraudot tās atjaunošanās spēju, tad atbildība par kaitējumu jāuzņemas Latvijai.

Jaunākie LVMI "Silava" zinātniskā monitoringa dati uzrāda, ka lūšu populācija Latvijā ir nopieni cietusi. Populācija medību rezultātā sarukusi ilgstošā laika periodā, un kā apliecina "Silavas" jaunākais pētījums 2018./2019. gada medību sezonā visi demogrāfiskie rādītāji norāda uz lūšu populācijas stāvokļa pasliktināšanos.

Dati par lūšu populācijas apjomu un novērtējumu Latvijā, ko veic zinātnieki un Valsts meža dienests (VMD), ir tik pretrunīgi, un trūkumu nomedīšanas limitu noteikšanas procesā tik daudz, ka tas licis arī Vides konsultatīvajai padomei (VKP) šogad pieņemt kopīgu lēmumu par nulles limita noteikšanu lūšiem 2019./2020.gada medību sezonai.

Jāatgādina, ka jau pagājušā gada 6.novembra VKP sēdē tika aktualizēta valstī ilgstoši pastāvošā un nerisinātā Direktīvas sugu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas problēma - divu nomedīšanas limitu metožu pastāvēšana, kas sniedz krasi atšķirīgu lūšu un vilku populāciju apjomu novērtējumu, izraisot nopietnas konsekvences - neatbilstošu aizsardzības stāvokļa novērtējumu kopienas mērogā stingri aizsargājamai sugai, sabiedrības dezinformētību par sava vērtīgā dabas resursa patieso stāvokli, tā ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī haosu valsts oficiālajā statistikā.

Lai gan optimālais īpatņu skaits skaits populācijā sugas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības stāvoklī Latvijā tiek lēsts 600 indivīdi (Latvijas Ziņojums EK, 2018, Article 17), zinātniskā monitoringa dati rāda, ka jau 2014.gadā pirms medību sezonas uz 1.decembri lūšu skaits Latvijā bijis aptuveni 410 dzīvnieku.

Maksimālā robeža, kādu var izšaut, lai populācija neciestu, saskaņā ar Sugas aizsardzības plānu ir 150 lūši. Taču trofeju tīkotājiem ticis atļauts iegūt 175 dzīvniekus. Togad medībās nošauti 172 vērtīgie un retie dzvnieki un pēc medību sezonas aprīlī Latvijas mežos palikuši vien nedaudz virs 200 lūšiem. Taču neskatoties uz šādu niecīgu atlikumu, turklāt iztrūkstot atbilstošai lielo plēsēju nomedīšanas limitu noteikšanas metodikai, visas turpmākās medību sezonas VMD atļāvis nogalināt 150 šos retos un citviet Eiropā stingri aizsargājamos dzīvniekus. Jāņem vērā, ka maksimālais populācijas lielums, kas spēj ilgstoši eksistēt un atjaunoties Latvijas ekosistēmā (ekoloģiskā ietilpība) ir 1200 lūši.

Ilgstoši un nesaudzīgi ekspluatētajai sugai nodarītā kaitējuma apmērs vēl nav zināms pilnvērtīgu datu trūkuma dēļ. Tas apjaušams vien no piejamiem zinātniskā monitoringa datiem, kas uzrāda, ka 2018.gada pavasarī pēc medību sezonas Latvijas mežos palikuši ne vairāk kā 180 lūši. Taču neskatoties pat uz šādiem kritiskiem rādītājiem, un nereaģējot ne uz zinātnieku, ne Dabas aizsardzības pārvaldes, ne Vides konultatīvās padomes izteiktajiem brīdinājumiem, ne dabas aizsardzības organizāciju rasktiskiem iesniegumiem ar prasību noteikt nulles limitu, bet paklausot vienīgi medību organizāciju pieprasījumam saglabāt līdzšinējo ieguves apjomu, 2018./2019 gada medību sezonai VMD izšaušanai nolēma tādu pašu lūšu skaitu - 150 dzīvniekus.

Satraucošs fakts, ka pēdējā 2018./2019.gada medību sezonā nošauto un izpētei nodoto lūšu paraugkopā vispār trūkst viengadīgo dzīvnieku, lai gan Sugas aizsardzības plans saka, ka tieši viengadīgie lūši ir tā populācijas rezerve, kas nodrošina visdrīzāko populācijas atjaunošanos pēc medībām un ir repruduktīvā kodola sastāvdaļa. Latvijā trofeju kārotāji nemitīgi gadu no gada kāpina arī nošauto lūšu mazuļu skaitu.

Pēdējā medību sezonā no nogalinātajiem lūšiem, jaunā paaudze līdz gada vecumam sastāda jau rekordlielu apjomu 58,1%, pārsniedzot iepriekšējā sezonā gada vecumu nesasniegušo lūsēnu skaitu -52,5%.

Šā gada 10.oktobrī Eiropas Savienības Tiesa izskatīja un deva prejudiciālu nolēmumu ilgi gaidītajā Somijas vilku lietā, kas ir vēsturisks un nozīmīgs spriedums, sniedzot skaidrojumu, kā ES dalībvalstīm interpretēt un piemērot stingros Dzīvotņu Direktīvas pantus attiecībā uz Direktīvas sugu apsaimniekošanu medību veidā izņēmuma kārtā. Spriedums tiešā veidā attiecas uz Latvijai tik aktuālo un sistēmiski neatbilstošo Direktīvas sugu lūšu un vilku apsaimniekošanu, kas ir reāls apdraudējums šīm sugām visas Baltijas populācijas līmenī.

Vērtīgo un apdraudēto lielo plēsēju sugu aizsardzības problēma kļūst arvien aktuālāka visā Eiropas Kopienā. 12.novembrī, atsaucoties starptautiskās organizācijas "Eurogroup for Animals" aicinājumam atbalstīt starptautisku iniciatīvu - pārtraukt Eiropas Kopienas mērogā nozīmīgas un apdraudētas lielo plēsēju sugas - vilku izšaušanas politiku Norvēģijā, biedrības "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība" un "Latvijas ainavas" nosūtījušas vēstuli Norvēģijas valdībai, lūdzot nepieļaut 17 vilku izšaušanu vilku zonā 2019./2020.gada medību sezonā Norvēģijā.

Ņemot vērā globālo savvaļas sugu apdraudējumu un dzīvotņu samazināšanos visā Eiropas Kopienā, kā arī slikto sugu un biotopu stāvokļa novērtējumu Latvijā, ikviens signāls par vietējas vai kopienas nozīmes sugas apdraudējumu ir trauksmes zvans dalībvalstij tās nekavējošai un konsekventai rīcibai to aizsardzībā.

* biedrības "Latvijas ainavas" pārstāve

Novērtē šo rakstu:

44
37