Menu
Pilnā versija
Foto

Magoņa tiesas prāvā atklājas KNAB nelikumīgās metodes

Māris Krautmanis, Neatkarīgā · 28.04.2024. · Komentāri (19)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesa aizvadītajā nedēļā turpināja otrajā instancē izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Lietā liecības sniedza bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvais darbinieks A.V., kurš no 2010. līdz 2016. gadam strādāja KNAB par Operatīvo izstrāžu nodaļas galveno speciālistu. Viņa lietvedībā atradās arī U. Magoņa operatīvās izstrādes lieta.

Operatīvās lietas ietvaros tika noklausīta saruna starp abiem apsūdzētajiem 2015. gada jūlijā U. Magoņa mājas dārzā: šo sarunu par ļoti svarīgu pierādījumu uzskata prokuratūra, savukārt aizstāvība apgalvo, ka saruna ir modificēta un turklāt iegūta nelikumīgi - tātad nav pieļaujama pierādīšanā.

Bez baterijām nevar noklausīties

Strīds ir par to, vai bija saņemtas visas atļaujas, lai šo ierīci novietotu privātajā īpašumā un vēlāk noklausītos sarunu.

“Pirmajā instancē prokuratūra teica, ka nevajadzēja nekādu atļauju, jo iekļūšanas U. Magoņa dzīvesvietā nemaz nebija. Apsūdzības versija bija, ka sarunas ierakstītas no attāluma bez nepieciešamības iekļūt U. Magoņa īpašumā. To teica valsts apsūdzības uzturētāja savā debašu runā.

Bet tagad, kad lieta ir nonākusi apelācijas instancē, prokuratūras attieksme ir mainījusies. Tagad prokuratūra apgalvo, ka noklausīšanās ierīce bija ievietota un bija arī atļauja to darīt. Tikai ir nesakritība - atļauja bija janvārī, bet noklausīšanās notika jūlijā. Tas mums uzreiz izraisīja neizpratni,” aizstāvības motivāciju pauda zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Otrajā instancē prokurors iesniedza tiesai atbildi no KNAB. KNAB apgalvoja, ka noklausīšanās ierīce bija ievietota ar Augstākās tiesas atļauju janvārī un varēja darboties bez apkalpošanas - bez baterijas maiņas ierīcē.

“Vai pusgadu ārā, ziemā, pavasarī un vasarā ierīce varēja darboties, nemainot baterijas? Lai iekļūtu personas mājās un kaut ko ar to ierīci darītu, bija nepieciešama atļauja no Augstākās tiesas,” skaidroja J. Kvjatkovska.

Bez Augstākās tiesas sankcijas nedrīkstēja klausīties

“Šādas atļaujas lietā nav. Ir tikai atļauja iekļūšanai janvārī. Bet vēlāk ierīci vajadzēja apkalpot. Un, lai to veiktu, vajadzēja iekļūt U. Magoņa mājās, un tam savukārt atkal vajadzēja Augstākās tiesas atļauju.

Ja nav atļaujas tām darbībām, bez kurām šis ieraksts nevarēja tikt veikts, tad šis ieraksts ir nepieļaujams pierādījums un to var izmest papīrgrozā. Aizstāvība vienmēr uzskatīja, ka operatīvie darbinieki iekļuva iekšā Magoņa mājā, lai mainītu baterijas vai kā savādāk apkalpotu šo ierīci,” sacīja advokāte.

Tad, kad publiskajā telpā parādījās informācija par šo KNAB atbildi, kurā tika norādīts uz neparasti ilgu ierīces spēju strādāt bez bateriju nomaiņas, uz tiesu un aizstāvjiem tika nosūtīts bijušā KNAB darbinieka A.V. iesniegums, kurā viņš minēja, ka, protams, nevar atklāt valsts noslēpumu, nevar stāstīt, kas tā bija par ierīci vai citas detaļas, bet viņš nevar apgalvot, ka tas, ko norādīja KNAB, ir patiesība.

“Protams, mēs pieprasījām viņu izsaukt kā liecinieku, un viņš, cenšoties, protams, nekādā veidā neatklāt valsts noslēpumu un atbildot galvenokārt uz prokurora jautājumiem, pateica, ka šajā laika periodā starp janvāri, kad KNAB drīkstēja iekļūt U. Magoņa dzīvesvietā, un jūliju, kad reāli tika veikts sarunas ieraksts, operatīvie darbinieki ir vairākkārtīgi iekļuvuši U. Magoņa īpašumā. Un par to, vai tam bija Augstākās tiesas atļauja, viņš nezina. Par operatīvajām darbībām viņš ziņojis savai vadībai, viss ir dokumentēts, bet to, vai Augstākās tiesas atļauja bija vai nebija, to viņš pateikt nevar,” ceturtdien tiesas sēdē notikušo komentēja J. Kvjatkovska.

Ievērojot, ka krimināllietas materiālos nepieciešamās Augstākās tiesas atļaujas nav, aizstāvība uzskata, ka jūlijā noklausītā saruna nevar tikt izmantota lietā kā apsūdzības pierādījums.

Aizstāvība to pierādīja jau arī pirmās instances tiesā, un tiesa tam piekrita.

“Bet, tā kā tagad ir grozīta apsūdzība un tiek vilkti ārā kaut kādi jauni pierādījumi, aizstāvībai nekas cits neatliek kā norādīt uz dažām šīs lietas niansēm,” norādīja advokāte.

Magoni un Osinovski vajā kopš 2015. gada

Procesuālās darbības un tiesu darbi pret U. Magoni un O. Osinovski notiek kopš 2015. gada līdz pat šim laikam. Atgādināsim, ka viņi ir apsūdzēti kukuļdošanā un kukuļņemšanā un U. Magonis tika aizturēts uz Tallinas šosejas ar teju vai pusmiljonu skaidras naudas automašīnas bagāžniekā. Šīs summas sagatavošana pirms nodošanas U. Magonim Igaunijas uzņēmumā “Skinest Rail AS” tika juridiski noformēta un dokumentēta, turklāt visu šo procesu nofilmējot.

2017. gada septembrī prokuratūra devās uz tiesu ar apsūdzību (kura pirmstiesas kriminālprocesā O. Osinovskim bija grozīta trīs reizes, savukārt U. Magonim - divas reizes), kurā tika apgalvots, ka O. Osinovskis samaksāja U. Magonim par to, ka pēdējais, būdams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāks no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” caur tās prezidentu Vladimiru Jakuņinu pasūtījumu piegādi AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, kas tobrīd bija pārtrūkusi sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ. To, ka nauda U. Magonim tika maksāta par AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” interešu lobēšanu, liecināja arī paši U. Magonis un O. Osinovskis, taču aizstāvība apstrīdēja to, ka U. Magonis varētu jebkā ietekmēt V. Jakuņinu, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Apsūdzība uzstāja, ka pēc apgrozījuma un citiem rādītājiem “Latvijas dzelzceļa” vadītājs sava dienesta stāvokļa ietvaros nekādi nevarētu jebkādā veidā ietekmēt tāda dzelzceļa giganta kā “Krievijas dzelzceļš” vadītāju V. Jakuņinu. Līdz ar to būtu secināms, ka naudu O. Osinovskis U. Magonim ir devis nevis par šo iespējamo protekciju, bet gan par četru lokomotīvju pirkšanas darījumu.

Cenšas notiesāt gan cilvēkus, gan uzņēmumu

Turklāt ir izveidojusies unikāla un absurda situācija, kāda vēl Latvijas tiesu praksē nav bijusi. Pastāv divi paralēli kriminālprocesi par vienu un to pašu lietu, bet pret dažādām personām - vienā kriminālprocesā, kurā apsūdzētas fiziskas personas U. Magonis un O. Osinovskis, pirmajā instancē Vidzemes rajona tiesā Limbažos abi ir attaisnoti. Bet ir vēl viens process, kurā tiesā juridisko personu. Šajā lietā šā gada 26. martā Vidzemes rajona tiesa Cēsīs paziņoja lēmumu, ar kuru nolemts izbeigt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai AS “Skinest Rail”, faktiski “attaisnojot” arī juridisko personu un, tāpat kā Vidzemes rajona tiesa Limbažos, nekonstatējot, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Šis process izdalīts atsevišķā lietvedībā no krimināllietas, kurā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu apsūdzēti O. Osinovskis un U. Magonis.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka, izskatot procesa materiālus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, tiesai jāizlemj: vai ir noticis noziedzīgs nodarījums; vai ir noskaidroti likumā noteiktie apstākļi; vai noziedzīgais nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā un kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

Krimināllikuma normas nepārprotami noteic, ka juridiskās personas atbildība iespējama tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona, kurai ir noteikta saikne ar juridisko personu, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Ņemot vērā lietā esošos apstākļus, tiesa atzina, ka izdalītajā procesā nevar konstatēt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Pretējā gadījumā tiesa paustu savu viedokli par apsūdzēto vainīgumu, kas tādējādi pārkāptu Kriminālprocesa likumā nostiprināto nevainīguma prezumpcijas principu.

Tāpat tiesa atzina, ka izdalītajā procesā nav pierādīts, ka saistībā ar četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanu būtu veikta neatļauta darbība AS “Skinest Rail” interesēs.

AS “Skinest Rail” bija vienīgais pretendents SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotajā iepirkumā par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi. SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” bija ieinteresēta nopirkt minētās lokomotīves, un nebija cita uzņēmuma, kas tās varētu piegādāt. Tiesai neradās šaubas, ka četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanas cena atbilda to tirgus vērtībai vai arī pat bija zemāka. VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas 2015. gada 16. jūnija sēdē, kurā piedalījās arī U. Magonis, visi komitejas locekļi vienbalsīgi piekrita lokomotīvju iegādei. Tādējādi nebija nepieciešamības pēc VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta U. Magoņa izšķirošās balss izmantošanas.

Līdz ar to, nekonstatējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu juridiskās personas interesēs, nav tiesiska pamata juridiskajai personai piemērot Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Novērtē šo rakstu:

44
12