Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas "prihvatizētajām" oficiāli saņemtajām dāvanām, - kā zināms, tieši ar Lāces kā pieaicinātās ekspertes svētību Straujuma guva iespēju par 20 eiro iegūt no valsts savā īpašumā gruzīnu mākslinieces gleznu, kuras cena patiesībā bija vismaz simti, ja ne tūkstoši eiro.

1) kā tieši Jūs izprotat savu kā piesaistītas un atlīdzību saņemošas ekspertes atbildību, nosakot izvērtējamo dāvanu tirgus cenu, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos?

Veicot šādus pieaicinātā eksperta uzdevumus, es izmantoju savu ilggadējo pieredzi un uzkrātās zināšanas mākslas un muzeju jomā.  Līdz ar to šos pienākumus izprotu gan kā uzticības izrādīšanu manai profesionālajai un godprātīgajai attieksmei pret darbu, gan kā novērtējumu manai pieredzei un zināšanām. Kā amatpersona vienmēr izjūtu īpašu atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Diplomātisko dāvanu vērtēšanā dažādās valsts institūcijās tieku aicināta piedalīties regulāri. Sev uzticētos pienākumus vienmēr esmu centusies veikt ar pilnu atbildības sajūtu. Nekad neesmu atteikusies paust un komentēt savu personīgo viedokli, - arī tad, ja tas ir visai atšķirīgs no citu priekšstatiem un domām.

2) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs noteicāt L. Straujumas saņemtās gruzīnu mākslinieces R. Čikvaidzes gleznas tirgus cenu?

Diplomātisko dāvanu komisijas un pieaicināto ekspertu vērtēšanai parasti tiek piedāvāts visdaudzveidīgākais materiāls, kuru vērtēt pēc absolūti vienotiem kritērijiem ir sarežģīti. Visbiežāk šīm lietām ir tikai attālināta saistība ar mākslas darba jēdzienu. Diplomātiskās dāvanas vieno kopējā iezīme, ka tās visas ir piemiņas lietas, kuru vērtība naudas izteiksmē, kā zināms, ir visai relatīva. Protams, nosacītās Latvijas tirgus cenas ir viens no vērtības izteikšanas orientieriem. Diplomātiskās dāvanas ir īpašas materiālās kultūras liecības, kādas starpvalstu attiecībās eksistējušas vienmēr. Tām primāri piemīt vēsturiskas liecības simboliska (saistība ar personībām, notikumiem, vietām u. tml.), nevis mākslinieciska vērtība. Mūsdienu Latvijas situācijā oficiālās valsts diplomātiskās dāvanas visbiežāk nonāk nevis brīvajā tirgū, bet gan muzeju vai citu institūciju kolekcijās. Tādējādi šīm lietām tiek piešķirta cita vērtība un nozīme, un tās kļūst par sabiedrības mantojumu tieši šajā jaunajā statusā – tiekot vērtētas, apspriestas, publiskotas un saglabātas. Ārpus šo konkrēto diplomātisko attiecību vēsturiskā konteksta šīm lietām Latvijas sabiedrībā visdrīzāk nebūtu gandrīz nekādas nozīmes.

3) vai Jūs iepriekš savā pieredzē bijāt saskārusies ar kādu minētās gruzīnu mākslinieces pirkšanas-pārdošanas darījumu? Ja jā, tad kad un kādu?

Nē, Latvijas mākslas tirgū ar šīs gruzīnu mākslinieces vārdu nebiju saskārusies.

4) vai pirms vērtēšanas Jūs bijāt iepazinusies ar minētās mākslinieces darbu tirgus cenām? Ja jā, kad un kādā tieši veidā?

Nē, pirms vērtēšanas nebiju iepazinusies. Ar konkrēto materiālu komisija tiek iepazīstināta uz vietas, tikai pašā vērtēšanas procesā.

5) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs novērtējāt, ka minētās gleznas tirgus cena, kas Jums kā pieaicinātajai ekspertei bija jānosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir tieši 20 eiro?

Vērtējot minēto gleznu, balstījos izpratnē, ka dāvanas kā piemiņas lietas novērtējumam naudas izteiksmē ir jābūt saprātīgai summai, kas atbilst diplomātisko dāvanu būtībai.

6) vai Jums ir zināmi citi Gruzijas vai kaimiņvalstu mākslinieki, kuru gleznu tirgus cena ir šādā apmērā? Ja jā, lūdzu miniet tos.

Tirgū sastopas pārdevējs un pircējs, un tirgus cena veidojas no abpusējas vienošanās, kas var būt atkarīga no visdažādākajiem, vairāk vai mazāk racionāliem apstākļiem un apsvērumiem. Šis princips darbojas arī mākslas tirgū. Savā praksē esmu vairākkārt saskārusies ar gleznu pārdošanas un pirkšanas gadījumiem šādā vai līdzīgā apmērā. Neuzskatu, ka būtu piemēroti tos komentēt, nosaucot konkrētus mākslinieku vārdus.

7) cik nozīmīgs Jūsu kā ekspertes izpratnē ir mākslas darba izmērs tā tirgus cenas noteikšanā? Vai Jūs zināt, kādi izmēri ir Leonardo da Vinči gleznai "Džokonda"?

Mākslas darba izmērs nav noteicošais faktors mākslas darba naudiskās vērtības noteikšanā, bet tas var būt viens no vērtēšanas kritērijiem. Praksē ar to sastopamies visai bieži, ja salīdzinām viena mākslinieka dažādu izmēru darbu pārdošanas cenas. Tas galvenokārt attiecas uz šobrīd strādājošo mākslinieku darbiem. Vērtējot latviešu un pasaules mākslas klasikas šedevrus, situācija ir cita. Šajā gadījumā salīdzinājums ar Leonardo da Vinči “Monu Lizu” nav adekvāts. Mākslas vēsturē ir visai maz mākslas darbu, kurus mēs varētu samērot ar šo renesanses laika izcilību.

8) vai, arī atlasot darbus laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, darba izmērs ir nozīmīgs Jūsu izvērtējuma kritērijs?

Muzeju krājumu papildināšana notiek saskaņā ar izstrādātajām komplektēšanas politikām. Katrs konkrētais krājuma papildināšanas gadījums tiek detalizēti un rūpīgi izvērtēts krājuma komisijā, kur satiekas dažādi viedokļi un pieredzes. Vērtēšanas procesā tiek ņemta vērā mākslinieka vieta un nozīme mākslas procesos, konkrētā mākslas darba vieta mākslinieka daiļradē, mākslas darba saglabātības stāvoklis, paredzamais izmantošanas mērķis (pastāvīgā ekspozīcija, izstādes, pētniecība utt.), iegādes izmaksas u. c. kritēriji.

9) vai, ņemot vērā publiskoto informāciju saistībā ar R. Čikvaidzes gleznu cenām, negatavojaties lūgt iespēju atkārtoti novērtēt šo darbu?

Lēmumu par komisijas atkārtotu sasaukšanu var pieņemt pasūtītājs, šai gadījumā Valsts kanceleja. Tā kā savu viedokli negatavojos mainīt, atkārtotas izvērtēšanas gadījumā manā vietā komisijā būtu jāaicina cits eksperts.

10) vai uzskatāt, ka savu eksperta darbu esat veikusi labi? Vai negatavojaties valstij atdot atpakaļ 70 eiro, kas Jums saskaņā ar uzņēmuma līgumu pienākas par eksperta pienākumu veikšanu?

Uzskatu, ka savu eksperta darbu esmu veikusi labi un godprātīgi, neizslēdzot subjektivitāti savos vērtējumos. Pēc pasūtītāja pieprasījuma esmu gatava atmaksāt saņemto finansējumu.

11) vai neuzskatāt, ka, novērtējot minēto darbu par 20 eiro, esat veicinājusi Latvijas valsts apzagšanu?

Nē, neuzskatu. Savus pienākumus es pildīju pēc vislabākās izpratnes, neveicot nekādas darbības pret Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0