Iesaki rakstu:

Miljonāra, Rīgas kuģu būvētavas faktiskā (bet ne oficiālā) saimnieka Vasilija Meļņika "lietu sakārtošanas spējas" Ekonomikas policijā atdūrušās pret Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras "neizpratni": tā jau otrreiz atmetusi atpakaļ Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tās lēmumu neierosināt kriminālprocesu par kuģu būvētavai piederoša peldošā doka ieķīlāšanu, lai glābtu no bankrota kādu pašam Meļņikam piederošu uzņēmumu.

"Sūdzības un atteikuma materiāla pārbaudes gaitā secināju, ka 2014.gada 2.oktobra lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņemts priekšlaicīgi, neveicot pilnvērtīgu iesnieguma pārbaudi, kā rezultātā 2014.gada 21.novembrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā pieņemts lēmums par lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelšanu un materiāls ir nosūtāms Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei atkārtotai iesnieguma izskatīšanai," - ar šādu formulējumu lēmums nesākt Meļņikam netīkamo kriminālprocesu prokuratūrā tika atcelts pagājušā gada novembrī.

Taču pēc trīs mēnešiem Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nolēma vēlreiz "izmēģināt veiksmi" un atkārtoti atteicās sākt kriminālprocesu. Kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais prokuratūras dokuments, nu jau Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra izteikumos par Ekonomikas policijas slēdzienu ir bijusi daudz skarbāka: "Pārbaudes gaitā konstatēts, ka pieņemtais lēmums ir nelikumīgs un nepamatots, un tas šā gada 29.aprīlī tika atcelts un nosūtīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei resoriskās pārbaudes veikšanai.

Lietas būtība - trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami veiktām nelikumīgām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam (kas ir nevis Meļņika privātīpašums, bet liela daudzuma akcionāru īpašums) no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam piederošā kompānija Eiroholdings, iespējams, vēl cita uzņēmuma Eirosteel vajadzībām.

Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu. "Pēc izsniegtās kuģu obligācijas redzams, ka nodrošinājums sniegts par labu V.Meļņika piederošajam SIA Eiroholdings par kredītsaistībām pret AS Unicredit Bank 2 940 000 eiro apmērā. AS Rīgas kuģu būvētava no šā galvojuma nav guvusi nekādu finansiālu labumu, nekādi kredītlīdzekļi nav saņemti," teikts Pietiek rīcībā esošajā policijas dokumentā, kurā aprakstīts notikušais.

Ne iesaistīto personu atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Ekonomikas policijai nebija šķitušas pietiekamas. Tā rezultātā Ekonomikas policija nu jau veselas divas reizes bija pieņēmusi lēmumu nesākt kriminālprocesu.

Ekonomikas policijas lēmuma loģika bija - neesot "pamata uzskatīt, ka doks ieķīlāts pretēji AS Rīgas Kuģu būvētava interesēm un kāda no sabiedrības amatpersonām ļaunprātīgi būtu izmantojusi vai pārsniegusi savas pilnvaras", turklāt notiekot arī saņemtā kredīta atmaksa. Tāpēc neesot konstatējami "fakti, kas liecinātu par Krimināllikumā 177.pantā (krāpšana), 179.pantā (piesavināšanās) vai 196.pantā (pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana) vai citos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgu nodarījumu pazīmēm".

Savukārt Meļņika "oponenti" iesniegumā prokuratūrai, kurš tāpat ir Pietiek rīcībā, šo Ekonomikas policijas lēmumu bija apstrīdējuši ar šādiem argumentiem:

"Lietā ir noskaidrots, ka: 2010.gada 28.decembrī ir nodibināta kuģu obligācija Nr.EH28.12.2010/KO uz AS Rīgas Kuģu būvētava piederošā peldošā doka 791. Šo obligāciju ir parakstījuši E.Buks un I.Rudzāte. Valdes locekle L.Artemenko, kura bija atbildīga par RKB finansiālo jautājumu kārtošanu, paskaidro, ka par šo obligāciju ir uzzinājusi tikai 2014.gadā no FKTK vēstulēm. Valdes loceklis V.Meļņiks atzīst, ka līdz 2013.gada pārskata iesniegšanai šis apgrūtinājums nav bijis iegrāmatots un tas ir noticis kļūdas pēc.

E.Buks un I.Rudzāte norāda, ka padomes locekļi S.Goļicins, A.Ustinovs un valdes loceklis I.Komarovs esot zinājuši par kuģu obligāciju Nr.EH28.12.2010/KO. Taču izziņas izdarītājs nav devis savu vērtējumu šiem paskaidrojumiem, jo minētās personas ir tieši ieinteresētas atteikumā izbeigt kriminālprocesu kā tieši dokumenta parakstītāji. Tāpēc to patiesīgums ir vērtējams kritiski.

Tāpēc vien bija nepieciešams uzsākt kriminālprocesu, lai šīs personas varētu sniegt liecības un tiktu brīdinātas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Nepieciešamības gadījumā būtu veicama konfrontācija, jo šie paskaidrojumi ir pretrunā ar citiem apstākļiem lietā. Taču tas nav noskaidrojams resoriskās pārbaudes, bet gan kriminālprocesa ietvaros."

Iesniegumā, kura loģiku nu atzinusi arī prokuratūra, arī norādīts: "Faktiski RKB nebija nekādas saimnieciskas jēgas un intereses ieķīlāt trešo personu labā RKB pamatlīdzekli, tas tika darīts tikai V.Meļņikam piederošo uzņēmumu interesēs, lai glābtu tos no bankrota. Šī ieķīlājuma rezultātā RKB aptuvenie zaudējumi sastāda ieķīlātā pamatlīdzekļa vērtību, jo pastāvot ķīlai RKB nebija iespēju to izmantot kā nodrošinājumu savas saimnieciskās darbības kreditēšanai, kas ir rezultējies kavētos maksājumos piegādātājiem un draud ar maksātnespēju. Tāpat lēmumā nav nekādu ziņu, ka ķīla būtu dzēsta, it tikai ieinteresēto personu solījumi to izdarīt, kas nav pārbaudīts. Precīzu zaudējumu aprēķiniem būtu nosakāma ekspertīze, bet tas ir veicams tikai kriminālprocesa ietvaros."