Mēs, “publiciste” Curika, “zinātnieks” Austers, “kultūrpētnieks” Hanovs, “filozofs” Gubenko un citi “kultūras un mākslas nozares darbinieki”...
Linda Curika, publiciste, un citi* · 28.12.2022. · Komentāri (0)Pateicamies kultūras ministram Naurim Puntulim par atbildi uz mūsu 8. decembra vēstuli, kuru viņš sniedza 14. decembrī no Saeimas tribīnes. Tomēr jāsaka, ka Jūsu atbilde nenesa cerēto skaidrību un mierinājumu un neatgrieza uzticēšanos. Gluži pretēji — Jūsu izvēle mūsu uzdotā jautājuma būtību interpretēt kā “ideoloģiju sadursmi” tikai palielinājusi mūsu neizpratni un sajūtu, ka netiekam sadzirdēti. Tādēļ rakstām vēlreiz cerībā šoreiz saņemt atbildi pēc būtības un uzsākt īstu sarunu par iekļaujošas sabiedrības veidošanu ar kultūras un politikas līdzekļiem.
Jūs sakāt: "Iepriekšējā Saeimas sēdē es kā Nacionālās apvienības deleģēts ministrs solīju argumentēti atbildēt uz vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un sabiedriskie darbinieki, kas, loģiski secinot no vēstules satura un tajā uzdotā jautājuma, vēlēšanās nav balsojuši par Nacionālo apvienību.”
Ministra kungs, cilvēku izvēle vēlēšanās ir privāta. Vēstules parakstītājiem nav informācijas par citu parakstītāju politiskajām izvēlēm.
Otrkārt, vai Jūs gribat teikt, ka cilvēki, kas balsojuši par Nacionālo apvienību, nekad nerakstītu šādas vēstules, t. i., kultūrpolitikas plānošanas dokumenti, Satversmes pamatvērtību iedzīvināšana un ministru politiskā atbildība Nacionālās apvienības balsotājiem ir vienaldzīga?
Treškārt, vai Jūs apgalvojat, ka sabiedrības viedoklis ņemams vērā tikai tad, ja to izsaka izpildvaras tiešais politiskais elektorāts? Kultūras ministrs pārstāv visu kultūras cilvēku intereses — un ne tikai “mūsuprāt”. Nozares politika un plānošanas dokumenti attiecas uz visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neatkarīgi no politiskās piederības.
Jūs turpināt: “Šī ir absolūti politiska vēstule, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā.”
Kultūras darbinieku atklātā vēstule tik tiešām ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības. Neviens no mums nav ārpus politikas — ne balsojot, ne iestudējot izrādes. Mūsu vēstules “politiskums” nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod Jums tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot — kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus?
Jūs apgalvojat: “Vēstule veidota no pozīcijas un uzsverot "mūsuprāt". Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt”. Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt".”
Nacionālās apvienības “mūsuprāt” un vēstuli parakstījušo kultūras darbinieku “mūsuprāt” nav viens otram pielīdzināmi. Šī vēstījuma vairāk nekā 400 paudēji nav vienas organizācijas vai partijas biedri un pat ne balsotāji. Iekļaušana un vienlīdzība ir cilvēktiesību un Satversmes pamatvērtību jautājums. Mūs nevieno politiska organizācija, bet izpratne par nozares mērķiem, kuri mums visiem ir kopīgi un saistoši. Tāpēc vēlreiz aicinām Jūs uz sarunu par mūsu jautājuma būtību.
Jūs uzsverat, ka Nacionālā apvienība ir parakstījusi jaunās valdības deklarācijā ietverto 27. punktu: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma." Jūs sakāt: “Nacionālās apvienības-prāt, ir iespējami dažādi, nevis viens vienīgs veids, kā to nodrošināt.”
Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis ilgstoši un ciniski noraidīt šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Nacionālās apvienības “veids” sabiedrības saliedēšanai līdz šim ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana. Tomēr ticam un ceram, ka Jums nākotnei ir kāda labāka ideja.
Elīna Pinto raksta: "Tieši līdzdalība ir atslēga, kas ļauj rezignāciju pārvērst līdzatbildībā par politikas izvēlēm. Rietumu demokrātijās ir labi pazīstami principi par (..) lēmumu saskaņošanu ar tām cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas. Neievērojot šos principus, mēs nonākam pie "papīra reformām", kas ir aizbildnieciskas un īsmūžīgas, jo nepilnīgi risina attiecīgās sabiedrības daļas patiesās vajadzības – lai tie būtu mazo ienākumu guvēji nodokļu režīmā, skolēni izglītības reformās vai īrnieki mājokļu īres regulējumā. Iesaistes trūkums vairo arī pilsoniskā beztiesīguma sajūtu un neuzticēšanos valdībai, ko ir ārkārtīgi viegli pārvērst destruktīvā "neizdevušās valsts" retorikā vai protesta balsojumos vēlēšanu dienā." Tādēļ šeit nepietiks tikai ar “Nacionālās apvienības-prāt”. Mēs sagaidām iekļaujošu dialogu, ieinteresēto pušu kopdarbu ar reālpolitikas veidotājiem un likumdevējiem.
Kamēr gaidām, joprojām esam tiesiskuma deficītā — situācijā, kad likumdevējs, neraugoties uz Satversmes tiesas uzdevumu, ne tikai nenāk ar iniciatīvu, bet arī atkārtoti bremzē un noraida 23 000 vēlētāju iesniegto iniciatīvu nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.
Jūs sakāt: “Tiesības uz "mūsuprāt" ir jebkuram politiskam spēkam šajā Saeimas zālē, bet visu izšķir demokrātisks vairākums – demokrātiski ievēlētas Saeimas vairākuma balsojums.”
“Vairākuma balsojums” nenozīmē “vairākuma pārākumu” vai absolūto varu. Šī iemesla dēļ mūsu valsts pamatlikums garantē pilsoņu tiesību aizsardzību pret pūļa diktatūru. Latvijas valsts Satversmē uzsvērts, ka Latvija “balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības”. Satversmes 95. pantā norādīts: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.”
Sarunā, kas skar cilvēka pamattiesības un cieņu, nav vietas “vairākuma spēka” pozīcijai.
Savā atbildē Jūs vaicājat: “Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi?” Jūs runājat par sabiedrības polarizēšanos divās atšķirīgās ideoloģijās un turpināt: “Abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju – vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā – liberālas vērtības pārstāvošo partiju "Progresīvie". Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit, centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju.”
Vēlreiz atgādinām: savā pirmajā vēstulē rakstījām par ļoti konkrētu situāciju — kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Jūs mūsu vēstuli cenšaties padarīt par “ideoloģisku cīņu” un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību. Mēs norādījām to, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. Piemēram, kā Jūs veiksiet savu uzdevumu, vadot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu nacionālās identitātes un piederības, demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma un integrācijas īstenošanā? Kā Jūs atbalstīsiet Liepājas tapšanu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ja viena no obligātajām programmas Eiropas dimensijām ir iekļaujoša sabiedrība? Atbalstīsiet tikai tās sadaļas, kuras atbilst Nacionālās apvienības nostādnēm?
Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības.
Lai ilustrētu savu tēzi par “ideoloģiju cīņu sabiedrībā”, Jūs kā piemēru minat Alvja Hermaņa izrādi "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis".
Dīvaini, bet tie šoreiz esam mēs, mākslinieki, kam jāskaidro politiķim atšķirība starp reālpolitiku un mākslu, starp izpildvaras darbiem un diskusijām no tribīnes. Žižeka un Pītersona saruna, lai cik aizraujoši to vērot, nav labs piemērs, kā veidot politiku — tā ir konstrukcija bez vēlēšanās ieklausīties, saprast un meklēt kompromisus. Jau pats vārds “duelis” liecina par to, ka šī procesa mērķis ir kādu uzvarēt vai pat nogalināt. Vairākumam uzvarēt mazākumu? Vai konservatīvajiem uzvarēt liberāļus? Reālpolitika nav ne spēle, ne cīņa. Mēs vienkārši vēlamies veselīgu sabiedrību, kurā visi ir līdzvērtīgi savās ikdienas dzīvēs. Saruna nav iespējama tad, kad viens no sarunas dalībniekiem pēc definīcijas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie.
Savu atbildi Jūs noslēdzat ar aicinājumu uz diskusiju. Esam pateicīgi par vēlmi turpināt sarunu. Ceram uz sarunu par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību “dueli”. Ceram arī uz Jūsu iniciatīvu, ne tikai “iesaistīšanos” vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem.
Jūs sakāt: “Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu [ministra amatā] aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi, atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, esmu gatavs to turpināt."
Paldies, ka vēlaties turpināt sarunu par Satversmē noteiktajām pamatvērtībām. Mūs jo īpaši interesē tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikti Satversmes 91. pantā: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Savukārt Satversmes 110. pants nosaka: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020-34-03 šo pantu skaidro: “Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni. Sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.
Sprieduma 10.2. punkts runā par Satversmes 96. pantu: “Cilvēka cieņa ir demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība, un ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (..). Cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības, tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskarošs. Tādēļ likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.”
Jūs un mēs pagaidām dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav. Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.
Ministra kungs, mums kļūst arvien grūtāk svinēt izstāžu atklāšanas un pirmizrādes kopā ar valdības pārstāvjiem, kuri izliekas nezinām, ka šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā.
Pateicoties Satversmei un demokrātijai, Latvijā mākslu ir iespējams veidot brīvi. Pagaidām cenzūra pie mums ir aizliegta. Paldies arī par Jūsu ieguldījumu tajā, jo Jūsu personīgā nostāja pret mākslas cenzūru Daugavpils Rotko centrā lika nozarei ar Jums lepoties. Tieši tāpēc tik šokējošs bija jūsu balsojums nākamajā dienā, iestājoties par veselas sabiedrības daļas dzīvju cenzēšanu.
Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai.
Ceram, ka Kultūras ministrija un Jūs personīgi atradīsiet resursus un vietu šādai sarunai.
* Veronika Abdulmuminova, režisore
Kristīne Abika, māksliniece
Aksels Aizkalns, aktieris
Elīza Aizpore, producente
Anta Aizupe, aktrise
Andris Akmentiņš, dzejnieks
Kristaps Ancāns, mākslinieks
Anta Ancveriņa, muzeja speciāliste
Anna Andersone, teātra kritiķe
Emīlija Paula Andersone, kultūras pasākumu producente
Sabīne Andersone, producente
Arnolds Andersons, mākslinieks
Ilze Andresone, filozofe, muzeja speciāliste
Evelīna Andžāne, dzejniece
Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore
Lauris Anstrauts, mūzikas apskatnieks
Līva Nora Apšeniece, kustību māksliniece, Rīgas Mākslas telpas projektu koordinatore
Ieva Astahovska, mākslas kuratore
Kristīne Auniņa, kultūras centra vadītāja, kultūras pasākumu producente
Ivars Austers, radio raidījuma vadītājs, zinātnieks
Nicolas Auzanneau, tulkotājs
Anna Auziņa, dzejniece
Daina Auziņa, muzeja speciāliste
Imants Auziņš, mūziķis
Kārlis Auziņš, mūziķis, saksofonists, komponists
Krists Auznieks, komponists, mūzikas doktors
Kintija Avena, māksliniece
Maija Avota, Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas direktora vietniece
Kārlis Arnolds Avots, aktieris
Jānis Ābele, kinorežisors
Linards Āboltiņš, režisors
Juris Āzers, mūziķis
Toms Babincevs, filozofs
Kitija Balcare, teātra kritiķe
Zane Balčus, kino zinātniece
Ieva Balode, kultūras organizācijas vadītāja
Lauma Balode, aktrise
Jānis Balodis, teātra veidotājs, dramaturgs un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors
Viesturs Balodis, teātra darbinieks
Agate Bankava, laikmetīgās dejas māksliniece
Signe Baumane, režisore
Sandis Baumanis, kultūras platforma “Audra”, koncertu rīkotājs, kultūras darbinieks
Reinis Bālers, norišu tehniskais organizators
Aleksejs Beļeckis, mākslinieks
Rūdis Bebrišs, filozofs
Emīlija Berga, laikmetīgās dejas māksliniece
Una Bergmane, vēsturniece
Jūlija Berkoviča, biedrības ISSP direktore
Lāsma Bērtule, režisore
Austra Bērziņa, kultūras producente
Ērika Bērziņa, dzejniece
Lība Bērziņa, iekļaujošu un sociālu projektu vadītāja
Paula Bērziņa, Kino Bize projektu vadītāja
Digna Bicāne, mākslas pedagoģe
Aiva Birbele, dramaturģe, komiķe
Dita Birkenšteina, producente
Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore
Vita Birzaka, mākslas zinātniece
Ģirts Bišs, komponists un skaņu režisors
Anete Blūma, starpkultūru sadarbības projektu vadītāja
Līva Blūma, mūziķe
Linda Boļšakova, māksliniece
Agnese Bordjukova, laikmetīgās dejas māksliniece
Reinis Boters, teātra veidotājs
Skuja Braden, mākslinieces
Elīna Brasliņa, ilustratore
Aleksandrs Breže, dizaineris
Ivo Briedis, scenārists, pedagogs
Kristīne Brīniņa, kustību māksliniece
Pēteris Brīniņš, radošais aktīvists
Baiba Broka, aktrise
Aksels Bruks, mākslinieks
Iveta Budreviča, režisore
Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe
Krista Burāne, teātra un kino režisore
Toms Burāns, mākslinieks, animators
Platons Buravickis, komponists, pedagogs
Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore
Anna Marta Burve, muzikoloģe
Anda Burve-Rozīte, kultūras žurnāliste
Pamela Butāne, scenogrāfe
Margherita Carbonaro, tulkotāja
Ēriks Caune, mākslinieks
Helmuts Caune, Jesajas Berlina biedrības direktors, publicists
Una Cekule, režisore
Uldis Cekulis, filmu producents
Arvīds Ceļmalis, skaņu režisors
Undīne Celitāne, jauno mediju māksliniece
Dārta Ceriņa, kino kritiķe, pētniece un kuratore
Agnese Cimuška Rekke, mūzikas producente
Niks Cipruss, gaismu mākslinieks
Līga Justīne Cīrule, vizuālās reklāmas noformētāja
Linda Curika, publiciste
Dace Čaure, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore un kino kritiķe
Jana Čivžele, aktrise un kostīmu māksliniece
Artūrs Čukurs, teātra mākslinieks, mūziķis
Roberts Dauburs, režisors
Jānis Daugavietis, kultūrpolitikas pētnieks
Ričards Dauksts, mūziķis
Staņislavs Davidovs, blogeris un producents
Anna Dārziņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore
Dainis Deigelis, dzejnieks
Deniss Demčenko, digitālā satura autors
Sanija Derkēvica, kultūras vadības absolvente
Elizabete Dimante, kuratore
Dens Dimiņš, tulkotājs
Maira Dobele, publiciste
Liene Dobrāja, kostīmu māksliniece
Elīza Dombrovska, režisore
Pēteris Draguns, dzejnieks
Elīna Drāke, laikmetīgās mākslas centra “Kim?” izpilddirektore
Sanita Drīle, grima māksliniece
Ivars Drulle, tēlnieks, domes deputāts
Katrīna Dūka, teātra veidotāja
Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece
Marta Dzene, kastinga režisore
Andris Dzenītis, komponists, pedagogs
Anna Dzērve, māksliniece
Krista Dzudzilo, māksliniece
Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes locekle
Jana Egle, rakstniece
Lote Eglīte, scenāriste
Žanete Eglīte, projektu vadītāja
Ingūna Elere, dizainere
Krišjānis Elviks, scenogrāfs - mākslinieks
Dāvis Eņģelis, muzikologs
Mārtiņš Eņģelis, pilsētplānotājs
Kristaps Epners, mākslinieks
Kristīne Ercika, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
Inga Erdmane, māksliniece
Zane Ernštreite, māksliniece
Gundega Evelone, māksliniece
Einārs Everss, mūziķis, kontrabasists
Kirils Ēcis, dzejnieks
Renāte Feizaka, māksliniece
Laura Feldberga, māksliniece
Ildze Felsberga, kino žurnāliste, režisore
Anna Fišere, komponiste
Miķelis Fišers, mākslinieks
Kristīne Freiberga, kultūras projektu vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja
Ingmārs Freimanis, publicists un dzejnieks
Jevgēnija Frolova, mūziķe
Iveta Gabaliņa, ISSP Galerijas vadītāja, māksliniece
Inga Gaile, dzejniece, rakstniece, dramaturģe
Līga Gaisa, scenāriste un producente
Toms Gaļinauskis, mūziķis, dzejnieks
Jānis Gaņģis, filosofs, kultūras projektu vadītājs
Zane Gargažina, režisore
Ieva Gaurilčikaitė-Sants, horeogrāfe
Anna Gāgane, mūziķe
Elīna Gediņa, kustību māksliniece
Rūdolfs Gediņš, dejas un teātra mākslinieks
Jeļena Glazova, dzejniece, māksliniece
Anete Goldmane, kultūras projektu vadītāja
Vladimirs Goršantovs, kustību mākslinieks
Evita Goze, kuratore un laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
Dace Grants, muzeja darbiniece
Una Grants, dizainere
Laima Graždanoviča, “2ANNAS ISFF” programmas direktore, māksliniece
Maruta Grāvīte-Indrāne, producente, projektu vadītāja
Roberts Grinbergs, vēsturnieks, kultūras menedžeris
Alīna Grinpauka, māksliniece, uzņēmēja
Guntars Gritāns, flautists, mākslas zinātnieks
Sanita Grīna, arhīviste un tulkotāja
Maima Grīnberga, tulkotāja
Kaspars Groševs, mākslinieks, kurators
Laura Groza, režisore, producente
Igors Gubenko, filozofs
Velta Gūtmane, māksliniece
Alise Ģelze, kino producente
Deniss Hanovs, kultūrpētnieks
Marta Herca, redaktore, podkāstu autore
Santa Hirša, mākslas kritiķe
Jānis Ielejs, arhitekts
Nils Īle, mūziķis, etnoperkusionists
Jana Jacuka, horeogrāfe
Ilze Jansone, rakstniece un publiciste
Rasa Jansone, māksliniece un publiciste
Edmunds Jansons, režisors
Dominiks Jarmakovičs, kino producents
Justīne Jaudzema, kultūras pasākumu producente
Katrīna Jaunupe, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja
Linda Jeromane, dizainere
Eva Johansone, kultūras žurnāliste
Voldemārs Johansons, mākslinieks
Dita Jonīte, teātra un dejas kritiķe
Kristīne Jonuša, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” kopvede
Jānis Joņevs, rakstnieks
Dainis Juraga, kinooperators
Liene Jurgelāne, kultūras projektu vadītāja
Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, kostīmu māksliniece
Kristīne Jurjāne, māksliniece
Diāna Kaijaka, režisore un māksliniece
Elīna Kalniņa, kuratore
Linards Kalniņš, mūziķis un pedagogs
Sandis Kalniņš, režisors un producents
Kristaps Kalns, fotogrāfs
Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centra radošais direktors
Ansels Kaugers, komponists
Aksels Kaulakāns, teātra producents
Ieva Kauliņa, scenogrāfe
Matīss Kaža, kino režisors un producents
Daiga Kažociņa, aktrise
Kristiāna Kārkliņa, mākslas zinātniece
Anna Klišāne, režisore
Ieva Kļava, producente
Lauma Kokoreviča, māksliniece
Ansis Kolmanis, reperis un hip-hop mūzikas producents
Kaspars Kondratjuks, festivāls “Komēta”, pasākumu producents, dīdžejs
Anna Konovalova, fotogrāfe
Anete Konste, dramaturģe un publiciste
Marta Kontiņa, producente
Marta Kotello, arhitekte
Oskars Kotello, arhitekts
Dārta Krāsone, festivāla “RojaL” rīkotājdirektore
Alise Krauja, filmēšanas objektu menedžere
Zane Kreicberga, teātra režisore un pētniece
Solvita Krese, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore
Jana Krieva, kultūras projektu vadītāja, “Sansusī” producente
Agnese Krivade, dzejniece
Laine Kristberga, mākslas zinātniece
Kate Krolle, māksliniece
Jānis Kronis, aktieris
Rolands Kronlaks, komponists
Anete Krūmiņa, dizainere
Linda Krūmiņa, dramaturģe
Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, fotogrāfs
Ance Kukule-Sniķere, aktrise, režisore, pedagoģe
Žulijens Nuhums Kulibali, kultūras projektu vadītājs un kino kritiķis
Linards Kulless, mākslinieks
Roberts Kuļenko, režisors
Rūta Kuplā, kostīmu māksliniece
Kristaps Kuplais, bibliogrāfs
Edvards Kurmiņš, laikmetīgās dejas mākslinieks
Maija Kurševa, māksliniece
Alma Kušķe, teātra producente
Svens Kuzmins, rakstnieks
Sandra Ķempele, mākslas izglītības projektu kuratore
Mārtiņš Ķibers, Rīgas cirka radošais direktors, producents, režisors
Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe
Raimonds Ķirķis, dzejnieks
Gundega Laiviņa, kuratore
Dana Laizāne, tulkotāja
Madara Lapiņa, muzeja darbiniece
Sandra Lapkovska, Latvijas jaunā teātra institūta producente
Gerds Lapoška, aktieris
Ūna Laukmane, māksliniece
Anda Lāce, māksliniece, kuratore
Gunta Lāce, skolotāja
Antra Lācberga, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste
Mārīte Lempa, kultūras projektu vadītāja
Kārlis Lesiņš, režisors
Marija Leskavniece, redaktore
Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste
Ramona Levane, laikmetīgās dejas māksliniece
Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste
Kaspars Lielgalvis, mākslinieks, Totaldobže mākslas centra vadītājs
Ieva Liepa, pasākumu rīkotāja
Līva Liepa, mūzikas menedžere, pasākumu producente
Artūrs Liepiņš, pianists un komponists
Klāvs Liepiņš, starpdisciplinārs mākslinieks
Marija Linarte, māksliniece
Liene Linde, kinorežisore un publiciste
Līga Lindenbauma, kuratore, pakalpojumu dizainere
Māra Liniņa, režisore
Ineta Lipša, vēsturniece
Elīna Lībiete, arhitekte
Jurģis Ločmelis, montāžas režisors
Elizabete Lukšo-Ražinska, rakstniece
Iļja Ļenskis, vēsturnieks
Jana Ļisova, aktrise
Rinalds Maksimovs, mūziķis
Marta Elīna Martinsone, kino un teātra režisore, publiciste
Arturs Maskats, komponists
Aija Mataite, producente
Zane Matesoviča, starpkultūru sadarbības eksperte
Āris Matesovičs, aktieris
Maija Moira Mazanova, kultūrtelpas “M/Darbnīca” direktore, radošā vadītāja
Elza Medne, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
Una Meiberga, producente
Dace Meiere, tulkotāja
Maija Meiere-Oša, pētniece
Mārtiņš Meiers, aktieris, režisors
Anete Melece, ilustratore un animācijas filmu režisore
Ieva Melgalve, rakstniece, tulkotāja, mākslas pētniece
Klāvs Mellis, teātra veidotājs
Evarts Melnalksnis, dramaturgs un kurators
Arnita Melzoba, arhitekte
Kārlis Melzobs, arhitekts
Marija Luīze Meļķe, dzejniece, aktrise
Lauma Meža, mūziķe
Agate Mežule, montāžas režisore
Mārtiņš Mielavs, producents
Gunda Miķelsone, muzikoloģe
Ilmārs Millers, arhitekts
Alvis Misjuns, mākslinieks
Raivis Misjuns, komponists, mūziķis
Sabīne Moore, mākslinieks
Emīlija Morica, producente, kultūras darbiniece
Ance Muižniece, dramaturģe un aktrise
Stella Muižniece, māksliniece un dizainere
Aleksejs Muraško, grafiskais dizainers
Katrīna Neiburga, māksliniece
Līga Neilande, kultūras darbiniece, gide
Kārlis Neimanis, aktieris, pedagogs
Ieva Niedre, kultūras producente
Edgars Niklasons, teātra režisors un dramaturgs
Alīse Nīgale, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” direktore
Jēkabs Nīmanis, mūziķis, komponists, pedagogs
Konstantīns Ņikiforovs, fotogrāfs, mākslinieks
Linda Olte, režisore
Kristaps Opincāns, filozofs un režisors
Simona Ozola, laikmetīgās dejas māksliniece
Jānis Ozoliņš, literatūrzinātnieks, mūziķis
Matīss Ozols, aktieris
Renāte Pablaka, arhitekte
Valters Palaps, fotogrāfs, pedagogs
Elizabete Palasiosa, producente
Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju valdes priekšsēdētāja
Liene Pavlovska, scenogrāfe, māksliniece
Oskars Pavlovskis, mākslinieks
Džesika Petere, kultūras projektu vadītāja
Jurģis Peters, mākslinieks
Patriks Peterson, dziedātājs un mūzikas producents
Auguste Petre, kuratore
Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
Jolanta Pētersone, tulkotāja
Tīna Pētersone, kuratore
Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja
Evija Pintāne-Apse, scenogrāfe, ilustratore
Vadims Pitlans, dīdžejs
Paula Pļavniece, teātra režisore
Fjodors Podgornijs, modes mākslinieks
Iveta Pole, aktrise
Paula Popmane, montāžas režisore
Guna Priede, arhitekte
Kristaps Priede, mākslinieks, dizainers, pedagogs
Lorita Inita Priede, restaurators, uzņēmēja
Kristians Priekulis, mūziķis
Māris Prombergs, “Kino Bize” direktors
Lelde Prūse, producente
Šelda Puķīte, mākslas pētniece, kuratore un galeriste
Annija Pumpure, fotogrāfe
Artūrs Punte, apvienība “Orbīta”
Alise Putniņa, horeogrāfe, pasniedzēja
Ieva Putniņa, māksliniece
Miķelis Putniņš, mūziķis
Dace Pūce, režisore, producente, scenārste
Rūta Pūce, laikmetīgās dejas māksliniece
Anna Pūtele, muzejniece un kuratore
Vasilijs Ragačevičs, SIA "Skrivanek Baltic" direktors
Edgars Raginskis, komponists un pētnieks
Aleksis Ramanis, mākslinieks
Klinta Reinholde, aktrise
Elīna Reitere, kinokritiķe un pētniece
Santa Remere, tulkotāja
Kristina Rezvohh, audiovizuālā māksliniece, scenogrāfe
Adriana Roze, režisore
Una Rozenbauma, režisore, radošā direktore
Ludmila Roziņa, dramaturģe
Jūle Mare Rozīte, filmu kuratore, tulkotāja
Baņuta Rubess, rakstniece un režisore
Uldis Rudaks, žurnālists
Maija Rudovska, neatkarīga kuratore
Laima Ruduša, festivāla “Survival Kit” direktore
Rita Ruduša, žurnāliste un scenāriste
Daiga Rudzāte, kuratore
Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste
Didzis Ruicēns, teātra kritiķis
Elīna Ruka, māksliniece
Dace Rukšāne, rakstniece
Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte
Luīze Rukšāne, māksliniece
Sandijs Ruļuks, uzņēmējs, fotogrāfs
Elza Marta Ruža, dramaturğe
Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste
Anna Salmane, māksliniece
Krišs Salmanis, mākslinieks
Krišjānis Sants, horeogrāfs
Anete Saulīte, aktrise
Marija Saveiko, horeogrāfe
Jevgenija Shermeneva, producente
Elmārs Seņkovs, režisors, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs
Alise Sietiņa, izpildproducente
Gundars Silakaktiņš, aktieris, režisors
Andra Silapētere, kuratore
Asnate Siliņa, producente
Inga Siliņa, aktrise, scenogrāfe
Elza Siliņa, producente
Jānis Siliņš, LiepU Kultūras vadības absolvents - Kultūras darbu vadītājs
Armands Siliņš-Bergmanis, operas solists
Juris Simanovičs, mūziķis
Kristīne Simsone, kinokritiķe un RIGA IFF kuratore
Inese Sirica, mākslas zinātniece, pētniece, pasniedzēja
Raivis Sīmansons, muzeologs, “Creative Museum” līdzdibinātājs
Antonija Skopa, “Ascendum” valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla “Satori” izdevēja
Paula Slīpā, producente un projektu vadītāja
Jeļena Smelova, mūzikas producente
Dagnija Smilga, arhitekte
Dāvids Smiltiņš, kinooperators
Uldis Sniķers, aktieris
Jurģis Spulenieks, aktieris, režisors, pedagogs
Līga Spunde, māksliniece
Kristīne Spure, TV žurnāliste, tekstu autore, “Franco Franco” pianiste
Alnis Stakle, fotogrāfs, mākslinieks
Rūta Starka, mūziķe
Laura Stašāne, dramaturģe, producente
Alise Stefanoviča, mūziķe
Ance Strazda, teātra veidotāja
Sandra Strēle, gleznotāja
Dace Strelēvica-Ošiņa, valodniece
Brigita Stroda, kroņu meistare
Andis Strods, aktieris
Kaspars Strods, vēsturnieks
Andrejs Strokins, fotogrāfs un mākslinieks
Liene Stūrmane, mūziķe
Dāvis Suharevskis, kultūras darbinieks
Ksenija Sundejeva, mūziķe
Mārtiņš Šalmis, operators
Dāvids Šilters, redaktors
Jānis Šipkēvics, mūziķis un komponists
Sintija Šlēgele, Latvijas Nacionālā teātra darbiniece
Gundega Šmite, komponiste
Liena Šmukste, aktrise, režisore
Ivars Šteinbergs, dzejnieks
Mailo Štern, performanču mākslinieks
Edgars Šubrovskis, radošais darbinieks
Una Taal, producente, fotogrāfe
Daina Tabūna, rakstniece
Ksenija Tarasova, māksliniece, rakstniece
Artis Tauriņš, dizainers
Richard Thompson, mūziķis un mūzikas menedžeris
Sergejs Timofejevs, literāts
Sergejs Timoņins, Latvijas filmu izplatītājs
Sabīne Tīkmane, aktrise
Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe
Staņislavs Tokalovs, režisors
Kārlis Tols, aktieris
Lolita Tomsone, muzejniece un publiciste
Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs
Inese Tone, teātra producente
Kārlis Tone, mūziķis, producents, komponists
Toms Treibergs, dzejnieks, kultūras žurnālists
Toms Treinis, režisors
Guntis Trekteris, producents
Inga Tropa, aktrise, režisore
Diāna Trope, producente
Mārtiņš Upenieks, aktieris
Anna Ulberte, teātra producente
Didzis Upens, dizaineris, ilustrators
Līga Ūbele, laikmetīgās dejas māksliniece
Liene Vanaga-Rode, tulkotāja, redaktore, ainavu arhitekte praktikante
Marģers Vanags, kustību mākslinieks
Roberts Vanags, mūziķis, režisors
Rvīns Varde, rakstnieks
Kitija Vasilļjeva, producente
Lauma Vāvere, dizainere
Aiga Veckalne, valodniece, tulkotāja
Lauris Veips, dzejnieks
Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste
Andrejs Verhoustinskis, kinooperators un režisors
Kārlis Vērdiņš, dzejnieks
Inese Vēriņa-Lubiņa, māksliniece
Ieva Viese-Vigula, pētniece, autore
Elīna Vikmane, pētniece
Anna Vilemsone, kultūras darbinieks
Berta Vilipsone, māksliniece
Pēteris Vilkaste, kultūras darbinieks, aktieris
Mārtiņš Vilnītis, mūziķis, raidījuma producents
Roberts Vinovskis, kino producents
Antons Visockis, mūziķis
Ilze Vītola, mākslas skolotāja
Vents Vīnbergs, publicists
Andrejs Vīksna, rakstnieks, publicists
Ieva Vīksne, jauno mediju māksliniece un lektore
Alīna Vižine, mūziķe, vijolniece
Santa Vižine, mūziķe, altiste
Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja
Anna Zača, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja, kuratore
Beatrise Zaķe, režisore
Zane Zajančkauska, kuratore
Daina Zalāne, Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, valdes locekle
Kaspars Zalāns, humanitārais pētnieks, tulkotājs, dzejnieks
Lidija Zaneripa, māksliniece
Agnese Zapāne, kultūras projektu vadītāja
Alise Zariņa, kinorežisore un publiciste
Guna Zariņa, teātra darbiniece
Ilona Zariņa, grima māksliniece
Toms Zariņš, vēsturnieks, projektu vadītājs
Kristafers Zeiļuks, kultūras darbinieks
Ineta Zelča-Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja
Kaspars Zellis, vēsturnieks
Zane Zelmene, māksliniece
Elīna Zeltiņa, kultūras pasākumu producente
Krišjānis Zeļģis, dzejnieks
Andris Zeļonka, režisors un aktieris
Līga Zepa, scenogrāfe
Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors
Amanda Ziemele, māksliniece
Laura Ziemele, neatkarīgā kultūras darbiniece
Gints Zilbalodis, režisors
Baiba Zīle, rakstniece
Jānis Znotiņš, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas direktors
Mārcis Zoldners, dzejnieks un režisors
Guna Zučika, mūzikas menedžere
Edgars Zvirgzdiņš, dizaineris
Māra Žeikare, laikmetīgās mākslas projektu kuratore
Rūta Žiaugre, muzeja projektu vadītāja
Zane Žilinska, grima māksliniece
Inga Žolude, rakstniece
Konstantīns Žukovs, mākslinieks, grafiskais dizainers
Juris Žvikovs, mūziķis, pianists, pedagogs