Menu
Pilnā versija
Foto

Minhauzenu armijas skuju taka

Mareks Vilkins · 10.02.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu laiciņu sociālajos tīklos sparīgi tika apspriesta mednieku lobija mēģinājums panākt atļauju četrpadsmitgadīgiem pusaudžiem izdarīt šāvienu pa dzīvnieku. Kā mēdz gadīties ar sensitīviem jautājumiem, arī šoreiz diskusija ātri pazaudēja racionālo kodolu un pārvērtās par kārtējo bļaušanas un tvaika nolaišanas pasākumu. Bet atliek tikai ieklausīties pašos medību ideologos, lai saprastu, par ko ir stāsts. Tā, piemēram, pēc tam, kad 2017.gada Ziemassvētku laikā mednieki un Aizsardzības ministrija vienojās par sadarbību, Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis „pauda bažas, ka pēc desmit gadiem Latvijā nebūs cilvēku, kas medī. Tāpēc mednieki raugās Jaunsardzes virzienā, jo šie jaunieši jau ir izrādījuši interesi gan par militāro jomu, gan iešanu dabā”.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mednieki-un-aizsardzibas-ministrija-vienojas-par-sadarbibu.a261622/

Šis pats Baumanis pēc gada bija spiests atzīt, ka pusaudžu skaits, kas piedalās medībās, nav lielāks par dažiem desmitiem jauniešu.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/diskusija-no-cik-gadiem-laut-lietot-medibu-saujamieroci.a114054/

Var saprast medību ideologu sāpi, jo 2004.gadā mednieku skaits bija 35 000, bet šobrīd vien 22 000 - turklāt vidējais mednieka vecums ir 60 gadu. Ja gadā mednieka apliecību saņem 20 pusaudži, tad pēc 20 gadiem būs nākuši klāt vien 400 jauno mednieku, kas ne tuvu nav pietiekami, lai kompensētu medniekus, kuri nomirst.

Pieņemot, ka vidējais mednieka stāžs ir 40 gadi, tad, lai saglabātu esošo mednieku skaitu, vajag, lai medniekiem katru gadu nāk klāt vismaz 500 pusaudžu - tātad 25 reizes vairāk nekā pērn. Acīmredzami, ka mednieki saviem bērniem nav pietiekami saistoši, lai pārliecinātu dēlus iet tēvu pēdās. Tāpēc arī nepieciešamība pēc „sadarbības” ar Jaunsardzi, kuras sastāvā ir 8 000 bērnu vecumā no 10 līdz 21 gadam.

Medību ideologu izmisuma pakāpi un neticību savām mārketinga spējām apliecināja vēlme panākt, lai Saeima ļauj šaut pa dzīvniekiem jau 7.klases skolniekiem, jo citādi „vilciens jau būs aizgājis” un zēniem prātā būs vien meitenes un alkohols.

Secinājums - šāvējonkuļi grib uzspiest savu slimo ideoloģiju ne-mednieku bērniem jau pamatskolas vecumā. Tikai onkulīša asiņainajā roķelē būs nevis cepums, bet - lode.

Mednieku nodoms ir apstrādāt 8 000 bērnus, lai panāktu viņu iesaistīšanos mednieku klubos (vismaz līdz 500 gadā), bet, zinot, ka no 22 000 medniekiem par zemessargiem ir kļuvuši veseli 615 (tātad mazāk par 3%), kļūst skaidrs, ka medību ideologus interesē nevis valsts aizsardzība, bet gan banāla pašsaglabāšanās.

http://www.la.lv/vai-mednieku-armija-gatava-aizsardzibai

Ir vēl viens nozīmīgs aspekts, kāpēc tik ļoti no svara ir pārķert pēc iespējas jaunākus Jaunsardzes bērnus.

Ņemot vērā faktu, ka vidējais mednieka vecums ir 60 gadu, jāsaprot, ka lielākā daļa no 22 000 medniekiem ieroci lieto labi, ja vienu reizi trijos gados. Dzīvniekus nošauj pārsvarā neliels skaits mednieku.

Kā piemērs noder Rebļu klans Latgales Lubānā, kura pārstāvis Viktors Reblis ir priekšnieks LVM Dienvidlatgales reģionā un intervijā žurnālam Medības 2014. gadā apliecināja, ka vienā sezonā (tas ir, dažās dienās) nošāvis 240 pīles, bet brālis Roberts - 290 pīles. Zinot, ka gadā nošauj ap 15 - 20 000 pīlēm, tad pietiek ar 40 Rebļu duetiem, lai visas Latvijas pīles būtu nošāvuši.

Vēl Viktors Reblis ir nošāvis vismaz 20 staltbriežu buļļus un pāri simtam aļņu - tātad gadā nošauj 2-3 aļņus. Aļņu kvota 20 gadus svārstījās no 900 līdz 3 000 aļņiem gadā - tātad pietiek ar 300 līdz 1 000 rebļveidīgo lai nošautu visu atvēlēto limitu.

Roberta dēls Jānis Reblis arī tāds pats - īpaši patīkot šaut lapsas un bebrus.

http://www.medniekiem.lv/discussion/4148/kersana-ar-slazdiem/lv/

Jānis Reblis: Man i bullēns neko neizsaka :D vienu reizi aizvedu vērtēt ragus un Lūša galvu un ādu jo Onkulis pierunāja lai Rēzeknes izstādei vairāk eksponātu dabūju 2 zeltus un bronzu alnim, man pietiek :D Man ap ~40 bebru gadā kopā ar tēvu iešu tagad katru mērīt un vārīt galvas, ar cirvi uz pusēm un sunim :D

Jānis Reblis ar savām trofejām:

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=245033372345362&set=ecnf.100005161022252&type=3&theater 

Skaidrs, ka šādā vidē pēc tam, kad pusaudzis būs guvis dzīvnieka nogalināšanas pieredzi, viņš centīsies nogalināt pēc iespējas vairāk dažādu sugu dzīvnieku, lai izpelnītos pārējo mednieku ievērību un uzslavas. Un nepaies nebūt ne ilgs laiks, kad būs izveidojusies atkarība no nogalināšanas procesa laikā izdalītā adrenalīna jeb, kā nokliedzās Roberts Reblis, - "es bez medībām nevaru!".

Šādās reizēs ir prātīgi atcerēties Jēzus brāļa novērojumu: "Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. / Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi." (Jēkaba vēstule 1:14-15)

Ilggadējais specvienības komandieris Jānis Kušķis pēc tam, kad kādu laiku bija pavadījis mednieku asociācijā, savā spriedumā bija lakonisks: „To kompāniju vada kaut kāds muļķīgs azarts nogalināt."

Tēvam nododot pusaudža rokās ieroci, lai to apmācītu nogalināt izklaides nolūkā, - tas ir pirmais solis uz adrenalīna atkarību un atgādina procesu, kad narkomāns nodod šļirci blakus sēdošajam draugam. Un līdzīgi kā heroīniķis iztēlojas sevi par Kītu Ričardsu vai Lū Rīdu, tāpat arī mednieks-maniaks sevi iztēlojas par pirmatnējās cilts parstāvi vai mednieku Sibīrijas plašumos.

Ja narkomānam liedz dienišķo devu, tad seko tāda ārdīšanās un tirāde, ka maz neliksies. Līdzīgi uzvedas arī adrenalīna atkarīgie un to uzskatāmi var redzēt šajā video, kur grupa zviedru mednieku uzbrūk 17-gadīgai meitenei, kas pirms medībām ar viņiem cenšas parunāt.

https://www.facebook.com/HuntSaboteursSweden/videos/328498827649481/?hc_ref=ARRktEs0460V_Ox0AhplYOV9PBbD4m3vM92QQGuKuE4RzAOg2TLzMbtm3Ce52RiLqDc

Ceļš no maza reblīša līdz lielam reblim Latgalē sākas ar zombēšanu no bērna kājas un šaušanu pa dzīvniekiem jau agros tīņa gados.

Zinot, ka mednieki ieņem vadošos amatus Zemkopības ministrijā, Valsts meža dienestā un Latvijas valsts mežos, nav grūti iztēloties, ko Mammadabas pārstāvji bērniem skolās stāsta par medībām.

Viens no izmaiņu bīdītājiem ir bijušais VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis, kurš pēc 400 mednieka apliecību viltošanas krimināllietas tika palūgts uzrakstīt atlūgumu par aiziešanu no VMD.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/izbeigta-ar-politikiem-saistita-mednieku-apliecibu-dalisanas-lieta.a113281/

Grūti saprast, kāpēc Baumanis citē Jēzu Kristu, lai pamatotu medību ieroča lietošanas vecuma ierobežojuma samazināšanu no 18 uz 16 gadiem.

http://www.lms.org.lv/jaunumi/par-jauniesu-no-16-gadu-vecuma-iesaisti-medibas/

Daudz piemērotāk ir atsaukties uz Mateja evaņģēliju 18:6-7, kur Kristus dara zināmu, kas notiks ar tiem, kuri samaitās un neceļos ievedīs bērnus:

"Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā. / Vai pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība!"

http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/matejaevangelijs/Matejaevangelija18.htm

Pat sievai ir jāsmejas noskatoties, kā Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks mēģina piesaukt Ēriku Frommu pēc tam, kad viņš un vēl trīs truleņi aizbrauca uz Azerbaidžānu pie ezera, kur migrācijas pārlidojuma laikā atpūšas putni. Divu dienu laikā katrs no šīs četrotnes esot izšāvis 700 patronas. Kad žurnāliste prasīja, cik tad putnus nošāvis, atbildēja, ka nezinot, jo pakaļ neesot gājuši. Un tūlīt sāka stāstīt par apsildāmajām grīdām mednieku mājā un to, kādus ēdienus šefpavārs esot gatavojis.

Lieki atgādināt, ka ne Vācijā, nedz arī Anglijā tādi odiozi personāži kā Baumanis un Barviks nebūtu spējīgi bīdīt grozījumus likumprojektā.

Šis dzinulis nogalināt pēc iespējas vairāk dzīvnieku ir pamatā medību saimniecībai, kuras būtība ir maksimāli apšaut vilkus un lūšus un mākslīgi kāpināt aļņu, briežu, stirnu un mežacūku skaitu neizpildot atvēlētos limitus un piebarojot zvērus rudenī un ziemā.

Aļņu skaits ir palielinājies no 6 000 (1996.g.) līdz 23 000; staltbriežu skaits - no 20 000 līdz 59 000, mežacūku skaits - no 15 000 līdz 74 000 (pirms Āfrikas cūku mēris ieviesa savas korekcijas), stirnu skaits - no 38 000 līdz 240 000 pirms divas parastas ziemas samazināja stirnu skaitu par 100 000 dzīvniekiem.

Tā rezultātā vidēji uz vienu Latvijas mednieku sanāk 200 kg medījuma gaļas lai gan medniekiem pieder ne vairāk par 5% meža īpašumu - tātad gandrīz visi meža dzīvnieki izaug un tiek nošauti ne-mednieku īpašumos (vidējais privātā meža īpašuma lielums ir 7.5 hektāri).

To, ka mednieku galvenā motivācija ir nogalināt pēc iespējas vairāk pārnadžu, apliecina viņu naids pret vilkiem un lūšiem, kurus viņi uzskata par „kaitēkļiem”. Tāpēc ikviens kārtīgs mednieks atbalsta vilka kucēnu un lūša kaķēnu maksimālu apšaušanu:

Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē (2018)

http://www.silava.lv/userfiles/file/Projektu%20parskati/2018_Zunna_MSAF.pdf

(7.lapa) "Nosakot dzīvnieku vecumu pēc zobu cementa slāņa līnijām ilkņa saknēs, kucēni sastāda ap 45% no nomedītajiem vilkiem (9. att.). No nomedītajiem lūšiem ap 52% bija kaķēni. Salīdzinājumam – iepriekšējā sezonā nomedīti 52% vilku un 65% lūšu, kas nav sasnieguši gada vecumu, bet vēl gadu pirms tam – ap 60% vilku un 50% lūšu, kas nav sasnieguši gada vecumu."

Par uzskatāmu piemēru mednieku vērtībās noder video un raksts par 400 mednieku centieniem apšaut vilku ģimeni Zvārdē:

Vilku medības Zvārdē

https://www.youtube.com/watch?v=m5CvMnufyNI

Vilku medībās ar 400 dalībniekiem – viens medījums

http://www.la.lv/vilku-medibas-ar-400-dalibniekiem-viens-medijums-2

Medību ideologu liriskā trallināšana par mednieku atbildību ir skarbā pretrunā ar malumednieka mentalitāti. Cilvēki var palasīt rakstu sēriju par nelikumīgi nošautas grūsnas aļņu mātes nošaušanu, embriju izmešanu kūtsmēslu kaudzē un G.Sēkliņa un R.Zilpauša melošanu tiesas prāvā.

Dīrāja alni vai āzi? Aļņu māte pazuda… palika tikai embriji mēslos

http://www.la.lv/alnu-mate-pazuda-palika-tikai-embriji

Tāpat mednieku cieņu pret vilku malumedībām uzskatāmi apliecina bijušās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes pieredze (no intervijas žurnālam Medības):

"Stāvam visi mednieku līnijā ceļa vidū, klausos - pa labi no manis apmēram 50 metru attālumā kaut kas nāk. Saule spīd pretim, taču es redzu, ka uz ceļa parādās trīs vilki! Tā vienkārši uznāk un apstājas, viens no viņiem vēl paskatās uz manu pusi. Es uz viņiem arī - caur tēmekli, jā, smuki vilki. Jūtu, aiz manis vīri šausmās nesaprot, kāpēc es nešauju.

Varbūt vilki zināja, ka licences beigušās...

Ticiet man, komentāri no medniekiem pēc tam ne tuvu nebija tādi, ka licences beigušās! Tas šoks viņiem bija liels. Kāpēc tu nešāvi? Bet es nevienu mirkli netaisījos šaut, jo zināju, ka licences beigušās. Kā es to varēju darīt? Taču daudzi mednieki uzskata, ka vilki nodara lielu ļaunumu un jāšauj jebkurā gadījumā. Šo notikumu apsprieda visu medību dienu, par to runāja arī šogad."

Runājot par veselību, der atcerēties sekojošus faktus: lai gan ieteicamais maksimālais sarkanās gaļas daudzums uz pieaugušu cilvēku ir 25 kg gadā, pagājušajā sezonā nošāva tik daudz pārnadžu, ka uz katru Latvijas badakāsi sanāca 200 kg sarkanās gaļas (Zviedrijā uz mednieku sanāk 50 kg gaļas gadā). Aplūkojot veselības statistiku, redzam, ka galvenie mirstības cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji.

Pērn vairāk nekā pusē miršanas gadījumu cēlonis bijis asinsrites slimības

https://medicine.lv/raksti/pern-vairak-neka-puse-mirsanas-gadijumu-celonis-bijis-asinsrites-slimibas

2016.gada septembrī publicēja pētījumu, kur, apsekojot 75 tūkstošus zviedru sieviešu un vīriešu, tika konstatēts, ka neatkarīgi no patērētā augļu un dārzeņu apjoma pārmērīgs sarkanās gaļas patēriņš noved pie 20-30% lielākas mirstības no sirds un asinsvadu slimībām.

Jāņem vērā, ka runa iet par „zviedru pārmērībām” - salīdzinājumā ar Latvijas badakāšiem zviedru gaļēdāji ir veģetārieši. Turklāt pedantiskie zviedri ir pacentušies arī noskaidrot svina daudzumu medījuma gaļā. Rezultāti nav iepriecinoši - medījuma gaļas ēdājiem svina saturs asinīs ir uz pusi lielāks un 70% no vīriešiem, 30% no sievietēm un 40-50% no bērniem, kuri uzturā lietoja medījuma gaļu, svina saturs asinīs pārsniedza pieļaujamo daudzumu. Protams, arī medību suņi cieš no paaugstināta svina satura daudzuma savās asinīs.

Mednieku ierastais skaitāmpantiņš ir par veselīgo gaļu, kuru viņi paši nomedījot. Tikai viņi aizmirst piebilst, ka brieži, aļņi, stirnas un mežacūkas - ko viņi nošauj - aug un barojas ne-mednieku īpašumos. Mednieku skaits uz papīra ir 20 tūkstoši (jeb 1% no Latvijas sabiedrības), bet pārnadži gandrīz visu savu barību iegūst LVM apsaimniekotajos mežos (kas pieder sabiedrībai kopumā), 150 tūkstošos privāto meža īpašnieku platībās (no kuriem tikai nedaudzi ir mednieki) un ne-mednieku apstrādātajos sējumos.

Nevienam nav noslēpums, ka mednieku vairākums ir bijušie kolhoznieki, kuri tagad sadomājuši mācīt ne-mednieku bērnus kā veselīgi dzīvot un kur gaļu dabūt. Šajā kontekstā nopietni jāizvērtē, ko par pašnāvību statistiku atgādina psihiatrs Andris Saulītis:

"Ar Latviju viss ir kārtībā. ...Visu statistiku bojā Latgale. Ja jūs esat 40-50 gadus vecs vīrietis, — alkohols, nabadzība, pamestība, ģimenes situācija, psihiskie traucējumi — tas arī viss. Milzīgs bezdarbs, stulbums, ekonomiski pamesti cilvēki — tie cilvēki, kuri bija kolhozos, kuri sabrauca viņiem ir 45-55 (gadi — red.). Un vīrieši — viens pret sešiem! Tie ir mūsu latgaliešu, tuvie, laucinieciskie nodzērušies vīri. Tas ir ekonomiski depresīvs rajons, kur parādījies bezcerības anklāvs. Nabadzīgākā vieta Eiropā. Visi šie faktori dod milzīgu ciparu, kas salīdzināms ar Bangladešu. Ja ņemt Latgali atsevišķi — tā ir pasaules līdere (pašnāvību skaita ziņā — red.)," — skaidroja Saulītis."

Psihiatrs: pašnāvību statistiku Latvijā bojā Latgale

https://sputniknewslv.com/Latvia/20180724/8894877/Pasnavibas-latgale-statistika-latvija.html

Tātad skaidrs, ka nevis medības izglābs jauniešus Latgalē, bet gan ekonomiskās situācijas uzlabošana, kur ar minhauzenu populistiem vien nepietiks.

Mednieku lobistu piesauktās „senās demokrātijas”, kuras atļaujot medīt pusaudžiem ir kārtējais demagoģijas piemērs. Vācijā un Lielbritānijā medību tiesības vēsturiski piederēja aristokrātiem un lielajiem zemes īpašniekiem, kuri tad arī uzrakstīja medību likumus savās interesēs. Turklāt der atcerēties, ka Rietumeiropas valstīs ir pavisam citāda attieksme pret drošības noteikumu ievērošanu medību laikā. Vācijā, kur ir 385 000 mednieku, laikaposmā no 2000.g. līdz 2009.g. medībās tika reģistrēti 11 nāves gadījumi.

https://www.pagepress.org/journals/index.php/or/article/view/or.2011.e10/5535

Tikmēr Latvijā vienas nedēļas laikā tika sašauti divi mednieki.

Melnās sestdienas mežā: “LA” skaidro, kāpēc sašauti divi mednieki

http://www.la.lv/medniekiem-melnas-sestdienas-sashauti

Mednieki trofeju dēļ regulāri sašauj medību biedrus

2014. gada 23. oktobrī 

https://skaties.lv/degpunkta/mednieki-trofeju-del-regulari-sasauj-savus-kolegus/

“Lai cik droši arī nebūtu medību drošības noteikumi, tomēr statistika ir nepielūdzama – pēdējo 45 gadu laikā 258 cilvēki ir sašauti, bet 78 ir gājuši bojā no medību ieroča.”

Statistika par nelaimes gadījumiem, lietojot šaujamieročus Eiropas valstīs, un par ieroču skaitu uz 100 iedzīvotājiem:

Rate of Unintentional Long Gun Death per 100,000 People

https://www.gunpolicy.org/firearms/compare/50/rate_of_unintentional_long_gun_death_per_100_000_people/11,18,46,49,280,61,65,66,69,81,86,88,99,104,125,282,136,148,149,152,281,159,163,247,172,177,192,178

Rate of Unintentional Gun Death per 100,000 People

https://www.gunpolicy.org/firearms/compare/50/rate_of_unintentional_gun_death/11,18,46,49,61,65,66,69,71,81,86,88,99,104,125,136,148,152,159,163,247,172,177,178,192

Rate of Civilian Firearm Possession per 100 Population

https://www.gunpolicy.org/firearms/compare/50/rate_of_civilian_firearm_possession/11,18,49,61,65,66,69,81,86,88,99,104,136,148,152,163,247,172,177,178,192

Medību ideologi nemākulīgi ir izvērsuši sabiedrības maldināšanu ar rakstiem Latvijas Avīzē, kuros daži sagrābstīti psihologi un ārsti mēģina ieraudzīt kaut ko pozitīvu apstāklī, ja pa dzīvniekiem atļaus šaut arī sešpadsmitgadīgiem pusaudžiem.

Der atgādināt, ka Latvijā ir 300 psihiatru un nozares profesionālo viedokli pauž Psihiatru asociācija, kas tad arī bija pamatā Veselības ministrijas kategoriskajam iebildumam mednieku lobētajam grozījumam. Tāpat arī iebilda Iekšlietu ministrija un Tiesībsargs. Un, ja paklausās J.Baumaņa žēlabas par to, kā viņš aplauzies mednieku neatsaucības dēļ, kad naivi cerējis, ka no 22 000 medniekiem vismaz 200 aizpildīs anketas par medību saimniecības ekonomiku, tad visnotaļ ticami, ka arī šoreiz šis ideologu bīdītais grozījums nemaz nav apspriests pašu mednieku starpā. Bet tas ir tikai normāli pie minhauzeniem, kam patīk melot un plātīties pat ejot pa skuju taku.

Konference Medības 2018

2:42:55

https://www.youtube.com/watch?v=XR0v987L1rc

Latvijas pārvaldes ierēdņiem ir raksturīgi spekulēt ar to, ka nepieķers (22 000 medniekus uzrauga vien pieci inspektori) vai ka nekas šausmīgs nenotiks, - kas, protams, neliecina par briedumu un psiholoģisko līdzsvarotību.

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/valsts-meza-dienesta-strukturalo-izmainu-pamatotiba-un-dienesta-darbibas-atbilstiba-normativo-aktu-prasibam-un-efektivitate/

(67.-70.lpp.)

Cerēsim, ka pēc 20 gadiem Latvijā būs palicis vairs tikai tūkstotis mednieku un Jaunsardzes formas tērpi nebūs nosmērēti ar dzīvnieku asinīm. Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

152
230