Iesaki rakstu:
Pašreizējā Latvijas nodokļu politika ir nesaprotami sarežģīta un neefektīva, tā veicina ekonomisko stagnāciju un nabadzību.
Jau 2016. gadā OECD nodokļu eksperti norādīja ka Latvijas nodokļu sistēma būtu fundamentāli jāmaina. Bet 2017. gadā, izstrādājot jauno nodokļu modeli, tika ignorētas Pasaules Bankas pētījuma rekomendācijas, ir norādījusi Eiropas Komisija. Eksperti arī norāda, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ir bijuši maznozīmīgi.
Arī 2023.gadā 8.novembrī Latvijas Bankas rīkotajā konferencē “Recepte ekonomikas izaugsmei” no ekonomistu puses tika aicināts mainīt Latvijā esošo nodokļu sistēmu.
Latvijā nodokļu sistēmu veido ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.
Daudzas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Realitātē tas ir klasisks populisms.
Minimālās algas palielinājuma pamata mērķis ir palielināt ieņēmumus valsts budžetā, - tā 2024. gada budžets no minimālās algas celšanas papildus iegūs ap 70 miljoniem eiro.
Palielinot minimālo algu, palielinās atalgojums publiskajam sektoram, īpaši ierēdņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar vidējo darba algas lielumu valstī. Jo, palielinot minimālo algu, palielinās arī valsts vidēja alga. Tāpēc ierēdņi aktīvi lobē minimālās algas celšanu.
No ekonomiskā viedokļa tieši “minimālā alga” ir viens bremzējošajiem faktoriem valsts tautsaimniecības attīstībā un īpaši reģionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmējdarbības formas veikšanā. Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.
"Lursoft" dati liecina , ka 2020.gadā mikro un mazajos uzņēmumos bija nodarbināti 63,84% no visiem darbiniekiem, kas strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Faktiskos skaitļos tie ir 454 tūkstoši darbinieku, no tiem 349 tūkstoši pērn strādājuši mikrouzņēmumos.
Pēc straujās minimālās algas celšanas 2018. gadā reģionos izzuda pat veselas uzņēmējdarbības nozares, un viena no tām bija tā saucamie “autoveikali” – automašīnas ar pirmās nepieciešamības precēm, kuras brauca pa laukiem, piegādāja nomales iedzīvotājiem pārtikas produktus. Tā faktiski bija sociālās uzņēmējdarbības forma.
Pēc 2023. gada minimālās algas celšanas sāka aizvērties mazie lauku veikali. Reģionos vecāka gājuma cilvēki tagad ir ierobežoti pārtikas iegādē. Ir zināmi vientuļi seniori, kuri no savām mazajām pensijām maksā mēnesī par pārtikas piegādi uz mājām ap 100 eiro.
Lai izmaksātu minimālo algu, darbiniekam tā ir jānopelna, vidēji gada griezumā minimālās algas saņēmējam ir jāveido uzņēmumam pievienotā vērtība vismaz 25 tūkstošu eiro apmērā. Un reģionos daudzkārt šādu summu nopelnīt ir problemātiski, tāpēc uzņēmumi pārtrauc savu darbību, darbinieki paliek bez darba.
Minimālā alga degradē darba ņēmējus, mazina produktivitāti, likvidē mazos uzņēmumus.
Straujā minimālās algas celšana piespiež darbspējīgos iedzīvotājus pamest valsti. Reģionos strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Tā Latgali pēdējos piecos gados ir pametuši aptuveni 30% darbaspējīgo iedzīvotāju. Var pieņemt ka ar minimālo algas 1600 eiro apmērā Latgalē iedzīvotāju paliks zem 100 tūkstošiem.
Saeimas politisko populistu darbības rezultāts nav palicis bez sekām - tiek plānots masveidā slēgt skolas un pasta nodaļas.
Straujā minimālās algas celšana ir valsti novedusi pie ekonomiskās recesijas, valstī ir izveidojies milzīgs darbaspēka deficīts.
Savukārt darbinieku deficīts ir palielinājis nodarbināto darba samaksu, bet šis atalgojums nav balstīts uz pievienoto vērtību. Šāds darba algas pieaugums nav ekonomiski pamatots, un tas ir izaicinājums kārtējai ekonomiskai krīzei.
Palielinoties minimālajai algai, uzņēmumi proporcionāli palielina atalgojumu arī pārējiem darbiniekiem. Lai izmaksātu darbiniekiem lielākas algas, uzņēmumi ir spiesti palielināt savas produkcijas un pakalpojumu cenas.
Pamatā līdz ar minimālās algas celšanu palielinās preču un pakalpojumu cenas. Rezultātā minimālo algu saņēmējiem preču un pakalpojumu iegādes grozs samazinās, sanāk, ka par minimālo algu - 620 eiro cilēks varēja iegādāties vairāk preču nekā par 700 eiro.
Minimālās darba algas lielumam nav būtiska sakara ar iedzīvotāju labklājību. To ietekmē tam piemērotais nodokļu slogs un (iedzīvotāju ienākuma nodokļa – IIN) neapliekamā minimuma apmērs. Latvijā ir noteikti 15 nodokļi, un ir 868 valsts un pašvaldības nodevas.
Iegādājoties patēriņa preces un pakalpojumus, darba ņēmējiem to kopējais nodokļu un nodevu slogs vidējai valsts algai sasniedz 60% apmēru, bet mazajām algām ir uz 70% robežas. Jo Latvijā ir noteikts viens no mazākajiem ES (IIN) neapliekamajiem minimumiem.
Šogad minimālā darba alga ir noteikta 700 eiro apmērā, kur kopējā algas summa ir 866 eiro, darbinieks saņems atalgojumu uz rokas 585 eiro (indivīds bez apgādājamajiem), nodokļos tiek samaksāts 281 eiro, nodokļu slogs ir 32%.
Salīdzinājumam: Latvijā, lai saņemtu uz rokas 1000 eiro, nodokļu slogs ir 40,1%, Lielbritānijā, lai saņemtu šādu summu uz rokas, nodokļu slogs ir 7,4%. Šāda starpība veidojas, jo Latvijā (IIN) diferencētais neapliekamais minimums šādai algai ir 170 eiro, bet Lielbritānijā neapliekamais minimums ir aptuveni 1300 eiro.
Latvijas nodokļu sistēmas būtiskākā atšķirība no citu Eiropas valstu sistēmām ir tā, ka tur nosaka minimālo darba apmaksas stundu likmi, bet Latvijā ir noteikta minimālā mēneša likme.
Eiropā valsts noteiktās minimālās algas nepastāv Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā, Somijā. Un šajās valstīs ir mazāks mazo algu saņēmēju īpatsvars, lielāka vidējā darba alga, lielāka iedzīvotāju labklājība.
Iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni nosaka IIN neapliekamā minimuma apmērs, Zviedrijā tā ir 1800 eiro. Somijā, Lielbritānijā, Īrijā vidēji pie 1300 eiro mēnesī.
Lai Latvijā varētu pastāvēt skolas, lai šeit varētu strādāt un dzīvot, ir jānosaka ekonomiski pamatots neapliekamais minimuma apmērs, kurš, pamatojoties uz esošajām nodokļu un nodevu likmēm, būtu 1440 eiro.