Menu
Pilnā versija
Foto

Muļķi

Leonards Inkins · 25.01.2022. · Komentāri (27)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.

Arī es šajā gadījumā rīkošos līdzīgi un paskaidrošu, kā šajā rakstā ir jāsaprot vārds «muļķis» un kādā nozīmē šeit to lietoju.

Manuprāt, nav nedz labu, nedz sliktu cilvēku. Cilvēki atšķiras ar augumu, svaru, gaitu, raksturu, pat rasi un tautību, bet pilnīgi visi cilvēki mēdz rīkoties gan labi, gan slikti. Arī nelabojami noziedznieki mēdz nobirdināt kādu asaru un sniegt roku citam.

Nav tādu cilvēku, kuri rīkotos, domātu un runātu tikai pareizi, un tādu, kuri jelko dara tikai nepareizi. Cits jautājums ir, ko mēs uzskatām par labu un ne. Ko uzskatām par pareizu un ko ne? Ko uzskatām par taisnīgu un ko ne?

Muļķis šī raksta ietvaros ir cilvēks, kurš no personiskā labuma gūšanas viedokļa rīkojas nesaprātīgi, un vairums uzskata šādus cilvēkus par muļķiem. Šo vārdu lietoju arī ar ironisku nozīmi.

Patiesībā īsts muļķis cenšas mainīt to, kas ir ārpus viņa, bet gudrs cenšas mainīt to, kas ir viņā pašā. Bet šoreiz ne par šiem muļķiem un gudrajiem. Šoreiz par tiem, kurus vairums cilvēku nepelnīti uzskata par muļķiem.

Arī tas, kurš biežāk rīkojas labi vai pareizi jeb taisnīgi, un tas, kurš pretēji, ir cits temats.

Tātad par muļķiem mēdzam dēvēt tos, kas nav tik attapīgi, tik izdarīgi, tik veiksmīgi kā mēs. Ja kāds rīkojas tā, kā mēs nedarītu, tad bieži vien tas ir gana labs cēlonis minēto cilvēku saukt par muļķi.

Jā, gadās apstākļi, ka to nav pieņemts tā saukt, tad mēs vai nu paklusējam, vai sakām to, ko no mums grib dzirdēt, kaut paši tā nedomājam.

Labums

Vai ir gudri reizi nedēļā apmeklēt dievkalpojumu? Nu, protams, ka tas nav gudri, bet tā nav pieņemts teikt, jo tas var būt aizskaroši, tāpēc atbilstoši konkrētajai situācijai sakām – tā ir katra brīva izvēle, katram ir savi trūkumi, maldi vai citādi.

Lai no šāda skatījuma saprotami definētu muļķīgu rīcību, to izteikšu ar šādiem vārdiem. Muļķis ir tas, kurš, jelko darot, no tā negūst nekādu labumu. Ņemt ir gudri, bet dot ir muļķīgi.

Muļķīga rīcība ir tāda, kad tu, jelko darot, to nedari, lai gūtu, bet, lai dotu. Tas, daudzuprāt, nav nedz labi, nedz slikti, tas, viņuprāt, ir muļķīgi.

Viņuprāt, muļķi ir tie, kuri atļaujas domāt un savu viedokli paust. Muļķi ir tie, kas svētdienās dodas uz baznīcu, muļķi ir tie, kuri aizstāv citus, kuri palīdz citiem.

Šeit gribu vērst tavu uzmanību kādai svarīgai niansei. Aizstāvēt kādu pret pāridarījumiem, ja pāridarītājs ir vājāks par tevi, nav nekāda varonība vai izcilība. Tas no tevis neprasa nedz speciālu piepūli, nedz uzdrīkstēšanos, nedz risku. Toties tu vari padižoties un justies lepns, ka esi aizstāvējis, bet patiesībā tu, izmantojot savu pārspēku, iekriti iedomības un lepnības slazdos.

Vai tas nozīmē, ka gadījumos, kad pāridarītājs ir vājāks par tevi, tev nav jāiejaucas? Nē, tas to nenozīmē, bet gan jau saprati, ko ar to vēlējos teikt. Ja nesaprati vai atsakies saprast, tad tu šī raksta kontekstā neesi muļķis, šeit es runāju par citādiem muļķiem.

Saki, vai Sprīdītis bija gudrs, vai viņš rīkojās gudri? Un dullais Dauka? Redzi, citām tautām pasakās ir cilvēkēdāji, žurku stabulētāji, bet mums Lāčplēsis un Sprīdītis. Vai zini, kāpēc?

Tāpēc, ka, tikai pateicoties muļķiem, cilvēce vēl eksistē. Ja daļa cilvēku pārstās rīkoties, tavuprāt, nesaprātīgi un muļķīgi, tad cilvēcei pienāks gals.

Ja tu dzirdi, ka kāds apgalvo, ka viņš ir labs, tad tas ir pirmais brīdinājums tev, ka ir no viņa jābēg. Jo tie, kas ir labās domās par sevi, ar savu labestību mēdz tā apsvilināt, ka dažs to nespēj pārdzīvot un rodas pat dzīvībai bīstami apdegumi. Gadās, ka no tādas labestības mirst un iet bojā. Tāpat arī ar trulu nazi savainot roku ir vieglāk nekā ar asu, jo, ar asu nazi rīkojoties, mēs jau sākotnēji esam uzmanīgāki, turpretī ar trulu mēdzam zaudēt modrību.

Cilvēki

Pasaule var eksistēt arī bez cilvēka, bet cilvēce var eksistēt tikai tik ilgi, kamēr ir kaut neliels skaits muļķu. Tikko muļķu vairs nebūs, tikko būs palikuši tikai gudrie, pareizie, labie, godīgie un sirsnīgie, tā viņi, savu labo domu vadīti, cits citu apslepkavos, cits citu aplaupīs, cits citu iekaros, pakļaus un iznīcinās. Un cilvēku vairs nebūs. Cilvēces nebūs.

Bieži mēs esam izmisumā, gadās arī kādi vājuma brīži, kad sakām: nu nav nekādas jēgas tam, ko es daru. Nu cik to dzird, cik ieklausās, cik to saprot un cik praktizē?! Un metam plinti krūmos, bet nākamā dienā to atkal sameklējam, iztīrām, pielādējam, un sākas viss no gala.

Kristīgā baznīca jau divus tūkstošus gadus aicina uz mīlestību un visu, kas no tās izriet. Cik to dzird, cik ieklausās, cik praktizē?

Ir tomēr kāds, kurš sadzird, ir tomēr kāds, kurš atbilstoši baznīcā dzirdētajam dzīvo, sāk mainīties un pilnveidoties. Mēs esam pieraduši tādus saukt par muļķiem, jo paši taču esam gudri.

Var teikt arī – nu kam vajadzīga veselības aizsardzība, ārsti un medicīnas pakalpojumi. Tas nenovērš slimības, – vienalga cilvēki mirst, vienalga cilvēki saslimst, kam vispār to vajag?! Naudu var izmantot lietderīgāk.

Kāpēc jāpotējas pret kovidu, ja vismaz reizi gadā rodas jaunas mutācijas?! Es labāk maliņā pasēdēšu, lai nervozie, bailīgie un muļķi potējas. Pēc gada viss beigsies, un varēs atgriezties normālā dzīvē.

Kovids mani neskars, mani sargā manas labās domas un dabīgā imunitāte. Patiesība ir tāda, ka nepotēto un nepārslimojušo nebūs. Kovids atnāks pie visiem, – tas ir tikai laika un konkrētas mutācijas jautājums.

Mums aiz Austrumu robežas ir ļoti liela un labi bruņota valsts. Mums nekad nebūs tādas armijas, tik daudz tanku un lidmašīnu, lai varētu tai pretoties. Nu kam tad mums armija, jo tā vienalga būs vājāka un nespēs mūs aizstāvēt.

Kam jāremontē automašīnas, jo tās vienalga plīst, vienalga tās nolietojas; kam jābūvē ceļi, jo tie vienalga paliek neizbraucami un jāremontē atkal un atkal...

Kam galu galā dzīvot, ja vienalga slimosi un nomirsi?! Ir pat tādi pirmkristieši, no kuru Pasaules skatījuma tapusi kāda plaši izplatīta reliģija, ka mēs šeit esam kā cietumā un jācenšas no šejienes tikt prom pie Dieva, jo tikai dzīvošanai Tur ir jēga, bet šeit esam spiesti būt. Tāpēc nevajag bērnus, nevajag ģimenes, – ātrāk sagaidīt vecumu un prom.

Saeima

Ir jābūvē, un ir jādara, jo citādi cilvēce ies bojā. Viss tas, ko tu redzi, kad atver acis un ieklausies, viss tas, ko cilvēks ir radījis, tā visa vairs nebūs, un nebūs arī paša radītāja, tas ir, cilvēka.  Nebūs ceļu, nebūs māju, nebūs CO2 ražojošo automašīnu un arī elektromobiļu. Nebūs datoru, nebūs mobīlo tālruņu, nebūs nekā, ko radījis cilvēka prāts un rokas.

Arī Saeima, nu kam ir vajadzīga tāda Saeima, ko tā spēj izdarīt?! Latviskām un patriotiskām partijām nekad nebūs vairuma deputātu, viņi nekad nespēs pieņemt latviešiem vajadzīgos likumus, jo vairums to nevēlēsies.

Tev var likties, ka arī tam nav jēgas. Nē, jēga ir, un arī tur ir vajadzīgi labā nozīmē muļķi, tāpat kā viņi ir vajadzīgi pārējā populācijā, jo šie muļķi Saeimā tomēr spēs nepieļaut mūsu valsts iznīcināšanu. Ar to vien būs gana, un tas ir spēcīgs arguments un pamatojums viņiem tomēr tur būt.

Ja muļķu vairs nebūs, tad paliks tikai tas, ko radījis ir Radītājs, tad tas kļūs bezjēdzīgs un zaudēs radīšanas jēgu. Gan debesis, gan ūdens un zeme ir radīta, lai tur dzīvotu cilvēks un viņam būtu, ko ēst un ko kurināt. Lai cilvēkam būtu mājas, dzimtene un, kur ģimenes pavardu kurināt.

Man nešķiet svarīgi, kāda būs tā Pasaule, kāda tur būs flora un fauna, kāds būs klimats, ja šai Pasaulē vairs nebūs tā, kā dēļ vispār Pasaule tika radīta. Ir pat zināms, cik dienās tika radīta.

Ja nebūs cilvēka, tad minētais zaudēs jēgu, jo tikai cilvēka dēļ šī Pasaule ir radīta. Ja nav cilvēka, tad pasaules pastāvēšanai zūd jēga.

Latvieši

Ja Latvijā nav latviešu, tad man ir pilnīgi vienalga, kāda šeit būs veselības aprūpe, kāds būs sociālais nodrošinājums, kāds būs izglītības līmenis.

Ja vairs nav latviešu, tad man tas ir vienalga. Jo tikai, kamēr Latvijā ir latvieši, šai valstij ir pastāvēšanas jēga. Jo šīs valsts uzdevums ir sargāt, kopt un attīstīt latviskās vērtības un nodrošināt latviešu tautas saglabāšanu. Šai valsts pastāvēšanas jēgai ir jāpakārto viss, sākot no Satversmes un beidzot ar pagalmu sakopšanas noteikumiem.

Ja nav latviešu, tad kam šī valsts ir vajadzīga? Citiem jau ir savas valstis, kur kopt savu kultūru un nodrošināt tautas izdzīvošanu. Jā, ir daudzas tautas, kurām nav savas valsts, bet latviešu izzušana šo neatrisina, ja nu vienīgi viņi ierodas šeit un piešķir šai teritorijai citu nosaukumu.

Dievs

Vai tas kādreiz mainīsies, nu, tādā ziņā, ka muļķu vairs nebūs, paliks tikai gudrie un gudro darbības rezultātā nebūs vairs arī cilvēka? Domāju, ka tā nebūs un tas nenotiks. Dievs to nepieļaus! Dievs nepieļauj, ka rodas lielāks ļaunums par to, kam cilvēks spēj pretoties.

Vienmēr būs kāds procentiņš to, pateicoties kuriem cilvēce neies bojā. Dievam ir gana daudz instrumentu, ar kuriem šo procentiņu uzturēt un, iespējams, arī vadīt.

Bet, ja Dieva nav, ja viņš šo procentiņu neuztur un nerada, tad mums nav izredžu un nav nekāda pamatojuma man šo stāstīt un tev to lasīt. Ja Dieva nebūtu, tad mūsu šodienas arī nebūtu, - mēs nespētu līdz tam nodzīvot, un tas netieši pierāda Dieva esamību.

Viņš ļauj mums dzīvot, mēs neesam roboti, mēs esam viņa bērni, bet tad, kad slimība sāk mūs nomākt, kad mēs esam tik labās domās par sevi, ka mums vairs Dievs nav vajadzīgs, tad viņš ļauj mums izbaudīt šīs garīgās saslimšanas simptomus. Bet Viņš mūs nenogalina. Viņš, atbalstot muļķus, ļauj mums izdzīvot un izglābties.

Video ir šeit: https://www.youtube.com/watch?v=a4ZAbk0ri70

Novērtē šo rakstu:

29
25