Iesaki rakstu:

„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.

Kārtējais tiesas lēmums par Latvijas kredītiestādes kontā esošo naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu, tās konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā. Kārtējais gadījums, kad uz “aizdomu”, “nepilnīgas informācijas” un “nepietiekami ticamu pierādījumu” pamata gluži kā vienā senā dziesmiņā nauda no jūsējās kļūst mūsējā… Tikai šoreiz nav runa par saburzītu piecīti, bet krietni lielāku summu, kura pārsniedz 2,5 miljonus euro.

Žanra klasikas ietvaros Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir kaut ko pētījis un analizējis, un secinājis, ka viena ārvalstu juridiskā persona ir saņēmusi “finanšu instrumentus” no citas ārvalstu juridiskās personas, taču samaksa par to it kā neesot veikta un tāpēc šajā darījumā “neesot konstatējams skaidrs ekonomiskais pamatojums”, bet tas savukārt norādot uz to, ka darījuma iespējamais mērķis esot bijis slēpt darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi un/vai iesaistītās personas.

Iespējams, šādi secinājumi ir ar savu loģiku, jo darījumi, kuros nav iespējams izsekot samaksas veikšanai, tiešām var izskatīties aizdomīgi, un tādi var izraisīt jautājumus par darījuma ekonomisko būtību. Protams, jāņem vērā, ka bezatlīdzības darījumi nav nedz aizliegti, nedz prettiesiski. 

Diemžēl šī šķietamā loģika noved pie galīgi neloģiskām sekām. Proti, FID loģika, secinājumi, aizdomas un darījuma ekonomiskās būtības nesaprašana noved pie atzinuma, ka bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem “visticamāk nav likumīga izcelsme”. Un vēl sliktāk – šāda loģika, aizdomas un secinājumi, kas noformēti FID atzinuma veidolā, Kriminālprocesa likuma 133. panta izpratnē tiek vērtēti nevis kā “informācija zināšanai” par iespējamām šaubām un aizdomām, bet jau kā pierādījums naudas noziedzīgai izcelsmei. Un, ja naudai ne tikai uz “aizdomu”, bet nu jau arī uz “pierādījumu” pamata ir noziedzīga izcelsme, tad tā ir jākonfiscē un jāieskaita valsts budžetā.

Šajā situācijā pat kompetenti speciālisti var kasīt pakausi nesaprašanā, vai mūsu valstī darbojas pilnīgi aplami likumi vai tomēr mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes piemēro un interpretē likumus pavisam aplamā manierē?