Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

1 301 861 eiro – šāda ir kopējā summa, ko nacionālā aviokompānija airBaltic pērn samaksājusi tās valdes priekšsēdētājam Aleksandram Gausam. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu viņš saņēmis vēl par 141 925 eiro vairāk.

Visvairāk Gauss pērn saņēmis nevis algā („tikai” 578 490 eiro), bet gan prēmijā, kuras apjoms pērn sasniedzis 669436 eiro. Salīdzinoši niecīga bijusi kompensācija par veselības apdrošināšanu – 53 935 eiro.

Gadu iepriekš šīs summas bija attiecīgi 579 072 eiro (alga), 548 730 eiro (prēmija) un 32 213 eiro (kompensācija par veselības apdrošināšanu).

„Vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību faktam, ka airBaltic pretēji iepriekš solītajam ir pārdevuši visas savas lidmašīnas (vienlaicīgi “uzskrūvē” pārdošanas ciparus, kas svarīgi valdes gada bonusiem) un īrē tās atpakaļ,” – tā Gausa saņemto milzīgo „prēmiju” pirms dažām dienām skaidroja kāds Pietiek lasītājs. Tikmēr oficiālā nostāja ir – sabiedrībai nav nekādas daļas par to, kas un kā aprēķina airBaltic vadības atalgojumu.

Valstij piederošās un tās vēlreiz no bankrota paglābtās akciju sabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības iespaidīgo algu veidošanās mehānisms ir komercnoslēpums un nav sabiedrības darīšana, - šādi 2017. gadā pērn paziņoja gan toreizējais nacionālās aviokompānijas preses sekretārs Jānis Vanags, gan aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Šī nostāja ir spēkā arī pašlaik.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ne vienmēr ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. Piemēram, 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.

Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Gausa atalgojums 2015. gadā (kad tam it kā būtu jābūt atkarīgam tieši no 2014. gada darbības rezultātiem) saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem.

2015. gadā saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka gada atalgojums – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro, toties šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieauga līdz 362,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.

Kā oficiāli skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, „valdes locekļu atalgojums ir strukturēts tā, lai veicinātu airBaltic pelnītspēju un darbību ilgtermiņā, un sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Atalgojuma mainīgā daļa atkarīga no rezultatīvajiem rādītājiem tādās jomās kā l) finanšu rezultāti, 2) privātā investora piesaiste, 3) drošības un operacionālie rādītāji un 4) klientu un darbinieku apmierinātība”.

Taču neko sīkāk atklāt nevarot, jo „ar valdes locekļiem noslēgtie līgumi nosaka, ka jebkādas līguma detaļas nav izpaužamas”, - vien to, ka airBaltic valdes atalgojuma rādītājus „saskaņā ar Komerclikumā noteikto kompetenci un airBaltic korporatīvās pārvaldības standartiem nosaka airBaltic padome”.

Savukārt uzņēmuma padomei algu jau 2012. gadā noteikusi Satiksmes ministrija, - pēc pārrēķināšanas eiro tā ir tāpat iespaidīgie 3557 eiro mēnesī padomes priekšsēdētājam un 3201 eiro padomes loceklim. Ministrija šīs algas pamato ar „tādiem apsvērumiem kā padomes locekļu noslodze airBaltic pārmaiņu procesa uzraudzībā, salīdzinoši ar citu līdzvērtīgu uzņēmumu padomes atbildību un atlīdzību”.

Novērtē šo rakstu:

47
1