Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistījis kārtējais gadījums, kad caur SIF plūstošā valsts budžeta finansējuma izlietojums raisījis aizdomas par fonda darbošanos atrauti no valsts pārvaldes kopumā un pat pretēji Satversmē formulētajiem Latvijas valsts mērķiem, finansiāli atbalstot nevalstisko organizāciju “Papardes zieds”, kura ar dāsnu ārvalstu finansējumu rīko kampaņu pret Latvijas demokrātiski un likumīgi ievēlētā parlamenta pieņemtiem un Valsts prezidenta izsludinātiem likuma grozījumiem.

Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk. Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro.

Konkursā uzvarējušās kompānijas – socioloģisko pētījumu centra – mājaslapa ļauj iepazīties ar tās līdzšinējo veikumu pētniecības jomā. Piemēram, centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Pētījuma autore satraucas par Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos pārmetumiem Zviedrijai, kuras pašreizējie likumi bēgļa statusa piešķiršanu neparedz personām no drošām valstīm. Viņa, balstoties uz trim izpētītajiem gadījumiem, apraksta arī nepilnības un pārkāpumus to darbinieku rīcībā, kuru pienākumos ietilpst lēmuma pieņemšana par konkrēta statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam.

Citos pētījumos zviedru pētnieki centušies atklāt multikulturālisma pozitīvo ietekmi uz valsti un pašvaldībām – šo pētījumu pasūtītājām un finansētājām. Zviedru nodokļu maksātāji uzturējuši minēto kompāniju, lai tā varētu nodarboties arī ar citām analīzēm: multikulturālisms un izaugsme saistībā ar jauniebraukušajiem imigrantiem (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), uzņēmumu internacionalizēšanās, pateicoties imigrantiem (pasūtījusi Zviedrijas valsts), pazudušie nepilngadīgie imigranti bez pavadoņiem (pasūtījušas visas pašvaldības), vienlīdzība un darbs cilvēktiesību jomā (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), romu iekļaušana, diskriminācija pret musulmaņiem, dženderisma studiju programmas izvērtējums, vienlīdzība Landskronas pilsētiņā utt., u. tjpr. Zviedrijas un valsts un pašvaldības bijušas ļoti dāsnas, nodrošinot aptuveni pusi no Oxford Research saņemtajiem pasūtījumiem – absolūtajā vairākumā, ja ne visus, par imigrācijas, LGBT personu tiesību un t. s. dženderisma tēmām.

Lai pieredzējušo pētnieku modrā acs izvērtētu, cik tolerants un progresīvs ir Aizkraukles novads, SIF lēmuma rezultātā arī Latvijas valsts devusi ieguldījumu Oxford Research budžetā 46 000 eiro izskatā. Starp citu, šādu summu izmaksā, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšana 38 procentiem pētāmā Aizkraukles novada 1.-6. klases skolēnu. Vismaz publiski pieejamā informācija neliecina, ka, piešķirot brīvpusdienas, Aizkraukles novada pašvaldība vadītos no skolēnu dzimuma, tāpat šādas norādes nav atrodamas pie citām budžeta pozīcijām, bet domājams, ka kritiski domājošie aizjūras pētnieki tomēr būs spējuši tajā atrast diskriminācijas pazīmes un dot vērtīgus padomus Aizkraukles mēram to novēršanā.

Uzskatām par nepieciešamu Jūs informēt arī par skandalozu gadījumu, kad SIF no valsts budžeta apmaksājis partiju apvienības “Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu kampaņas materiālu Eiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija”. Par šo gadījumu esam vērsušies KNAB, Valsts kontrolē un ģenerālprokuratūrā.

Tāpat lielas sabiedrības daļas neizpratni izraisīja SIF vadītā programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” finansējuma sadales process. Pat par integrācijas un mediju jomu atbildīgās kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājums SIF atklāt noslepenotos ekspertus, kuri lēma par valsts finansējuma piešķiršanu konkrētiem medijiem, nav pamudinājis SIF uz speciālajā likumā noteiktā atklātuma principa ievērošanu. Diemžēl sabiedrībai šāda rīcība, pat ja veikli pamatota ar personas datu aizsardzību, rada iespaidu nevis par atklātuma principa, bet gan principa “roka roku mazgā” skrupulozu ievērošanu.

Visi šie un arī citi plašsaziņas līdzekļos izskanējušie apšaubāmas SIF rīcības gadījumi liecina par tā patvaļu un nepieciešamību valstij šī fonda darbību nopietni un kritiski izvērtēt.

VL-TB/LNNK uzskata, ka SIF darbība ir necaurspīdīga, demokrātijas un godīgas valsts pārvaldes principiem, kā arī nereti Latvijas valsts interesēm un Satversmē formulētajiem valsts pastāvēšanas mērķiem neatbilstoša. Turklāt būtu izvērtējama 2001. gadā izveidotā SIF pastāvēšanas aktualitāte pašreizējā situācijā. VL-TB/LNNK ieskatā SIF likumā uzskaitītās funkcijas līdz ar tām paredzēto finansējumu būtu pārdalāmas vienai vai vairākām ministrijām, nodrošinot optimālu un sabiedrības interesēm atbilstošu finansējuma izlietojumu un kritiski izvērtējot nepieciešamību no Latvijas valsts budžeta papildus dotēt ar bagātīgu ārvalstu finansējumu uzturētas NVO.

Aicinām Jūs kā SIF pārraugu pievērst uzmanību SIF darbībai, izvērtēt tās atbilstību Latvijas valsts interesēm un SIF uzturēšanas no valsts budžeta lietderību. VL-TB/LNNK apņemas sniegt Jums nepieciešamo politisko atbalstu pat visstingrākā lēmuma pieņemšanas gadījumā.

Novērtē šo rakstu:

115
24