Menu
Pilnā versija
Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Dārta Šķēle · 03.09.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir noguruši un izmisuši. Es ļoti ceru, ka šis nonāks līdz valdībai.

Sociālā spriedze ir viedokļu atšķirības vai nesaskaņas, kas rada naidīgumu vai izraisa nemieru atsevišķu sabiedrības indivīdu vai indivīdu grupu starpā. Sociālo spriedzi saprot kā sindromu, kurš visvairāk un tieši ietekmē sociālo drošību. Tas raksturo dažādu sabiedrības grupu pielāgošanās spējas, reaģējot uz ikdienas grūtībām, piemēram, attālināto darbu, algas samazinājumu, "lokdauniem".

Ja sabiedrībā ir sociālā spriedze, to var novērot tās izpausmes dēļ, kas visbiežāk ir neapmierinātības pieaugums, sociālie konflikti, neuzticība valsts pārvaldei, demogrāfiska rakstura problēmas.

Kā kompensējoša reakcija uz sociālās spriedzes izpausmēm ir agresijas pieaugums (tostarp kriminalitātes pieaugums), ienaidnieka meklēšana, iracionalitātes pieaugums.

Faktiski sociālā spriedze raksturo situāciju, kad sabiedrībā notiek izmaiņas, kurām liela daļa cilvēku nespēj laicīgi pielāgoties, jo tās ir pārāk straujas vai neērtas.

Ko darīt, lai mazinātu iracionālo domāšanu? Šis ir sarežģīts jautājums, taču man kā drošības industrijas pārstāvim ir pāris ieteikumi.

Informācija ir jāvienkāršo. Šobrīd ierobežojumu ir tik daudz, ka tieši lielais informācijas apjoms rada spriedzi. Komunikācijas profesionāļiem jādomā, kā nodot tikai galvenos naratīvus pēc iespējas īsākā formātā. Tas pats attiecas uz valdības pārstāvjiem. Skaidrošana ir efektīva tikai individuālās sarunās.

Jāvienkāršo ierobežojumi. Gaidāmais plāns par “ātri ciet – ātri vaļā” šķiet vienkāršs un darbotos kā zaļā un sarkanā gaisma, bet šeit atkal jūtams straujuma moments, kas var radīt papildu spriedzi. Labāks ir ieņemtais kurss par pakāpeniskām pārmaiņām, taču lielākos blokos – vai nu viss darbojas, vai viss ciet. Jo mazāk apjukuma, jo labāk.

Jāievieš reģionālais princips. Pirmajā vilnī ļoti izteikta bija cilvēku izbraukšana no Rīgas un citām lielpilsētām. Arī šis var būt uzvaras mirklis – varam atdzīvināt laukus, mudinot cilvēkus izbraukt. Svaigs gaiss, mazāk cilvēku pulcēšanās vietu, reģionālais tūrisms. Jāatmet aicinājumi nedoties pie vecvecākiem uz laukiem – vajag mudināt to darīt pirms nākošā viļņa.

Robežas jātur ciet. Tūrisms cietīs, bet trešais punkts to mīkstinās. Salu valstis ir parādījušas piemēru, cik veiksmīgi veselas valsts izolācija var strādāt. Austrālija un Grenlande bija labi piemēri, līdz atvēra robežas.

Katram, kas sastopas ar satrauktiem līdzcilvēkiem, aicinu viņus saprast. Bet nevis sazvērestības teorijas, bet to, kāpēc viņi tā domā. Palīdziet cits citam ar pielāgošanos un ikdienas lietām un Jūs redzēsiet – cilvēki aizmirsīs sekot kūdītājiem, slavas meklētājiem un caurkritušajiem politiķiem.

https://www.mammamuntetiem.lv/.../drosibas-eksperts...

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

9
30