Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko nāvi. Administratīvajam aparātam tas ir bijis tik liels trieciens, ka šī brīža dienesta vadības haotiskās aktivitātes līdzinās smadzeņu ar difūzu aksonālu bojājumu darbībai. Darba rūķi uz dažām brigādēm vēl strādā, taču encefalogrammas līknes ar katru dienu kļūst līdzenākas.

Pēc trīs mēnešu novērošanas perioda šī pacienta bēdīgo stāvokli nu ir pamanījusi daktere Anda Čakša. Ir izsludināts konkurss uz vakanto dienesta direktora amatu, un nu NMPD ir sava glābēja gaidās. Gribas domāt, ka jauns un pieredzējis ārsts ienāks dienestā ar jaunām zālēm pret personāla trūkumu un zemajām algām un ar plānu, kā izglābt un dabūt pie dzīvības smagi slimu pacientu. Bet nebūsim tik optimistiski. Ir iespējams arī otrs scenārijs, proti, dienesta vadību uztic cilvēkam, kurš gluži vienkārši atslēgs šo bezcerīgu pacientu no dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem. Savā pirmajā rakstā, labākajās slavenā latviešu satīriķa tradīcijās, pievērsīšos pirmajiem trim potenciālajiem publiski izskanējušiem direktora amata tīkotājiem.

1. Cīnītājs

Armands Ploriņš NMPD vadīja kopš tā izveidošanās brīža līdz 2015.gada 8.septembrim, kad pie viņa kabineta durvīm pieklauvēja KNAB un pēc veiktās kratīšanas Ploriņam aizliedza tuvoties darba vietai, un no amata atstādināja.

Izmeklēšana šajā krimināllietā norit vēl šobaltdien, taču visu šo laiku mūsu varonis ir centies savas pozīcijas atgūt. Izgājis visas iespējamās tiesu instances, mūsu, pasaulē humānākā tiesa noraidīja Ploriņa prasību par atjaunošanu direktora amatā. 2016.gada augustā pieņemtais Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Bet mūsu Armands pēc dabas ir cīnītājs. Nepagāja pat gads, un mūsu varonis nolēmis mēģināt atgriezties savā radījumā citādā veidā. 2017.gada pavasarī NMPD ir kļuvusi vakanta Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja amata vieta. Konkursā uz šo amatu ir pieteikušies vairāki pretendenti.

Otrajā atlases kārtā bija iekļuvis arī mūsu cīnītājs, taču konkursa komisija, izskatot viņa kvalitātes vadības spējas, konstatēja, ka ir Latvijā arī labāki speciālisti. Amatu ieņēma cits pretendents, bet mūsu varonis, uzvilcis ķiveri galvā, apsēdās uz sava mopēda un devās tālēs zilajās.

Neskumsti, Armand! Laime atkal uzsmaidīja tev un dod trešo iespēju! Piesakies konkursā uz direktora amata vietu, un tev būs tas gods izraut NMPD mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta štepseli no rozetes!

2. Cīnītāja labākais draugs

Kā nākamais pretendents rindā uz NMPD direktora amata vietu ir Cīnītāja labākais draugs Roberts Fūrmanis.

Par Zemgales hercogu dēvētā Fūrmaņa karjera dienestā ir veidojusies pasakaini strauji. 2009.gadā uzsācis darbu toreizējā Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijā, pateicoties tuvai draudzībai ar bēdīgi slaveno Ploriņu, jau 2011.gada oktobrī Fūrmanis ir iesēdies Zemgales reģionālā centra vadītāja krēslā.

Iesēdies bez konkursa, būdams vēl rezidentūras students, neskatoties uz amata prasībām par vismaz 5 gadu pieredzi vadītāja amatā. Fūrmanim uz to brīdi, šādas pieredzes nebija. Bet viņam bija draugs Armands, ar kuru viņus vienoja dienestā visiem zināms hobijs. Runā, ka šis hobijs bojā aknas, bet, aizraujoties pa nopietnam, arī smadzenes.

Tā Robis sēž savā krēslā līdz šai baltai dienai, un sēdēšana būtu pavisam komfortabla, ja 2016.gada maijā pret viņu netiktu ierosināta disciplinārlieta par iespējamo krāpšanos ar medicīniskiem maksas pakalpojumiem. Fūrmanim ir iespaidīgas parādsaistības, kas uz 2016.gada nogali bija 157 720 eiro. Protams, naudiņa jāpelna, un kā jebkura sevi cienoša valsts amatpersona, hercogs naudiņu pelnīja vēl vairākās darbavietās, tai skaitā Veselības centrā 4.

Arī šī iestāde nodrošina medicīniskos maksas pakalpojumus, un, pateicoties mēdiju interesei, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārbaudīja Fūrmaņa iespējamo prettiesisko rīcību, darbojoties šajā jomā. Komisijas darbs rezultējies ar graujošiem secinājumiem un atzinumu, ka Fūrmanis ir nepienācīgi pildījis savus pienākumus, kā arī pārkāpis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" noteikto. Pārbaudes komisijas atzinums noslēdzas ar teikumu: "Ņemot vērā minētos, konstatētos pārkāpumus, komisija secina, ka R. Fūrmanis ir disciplināri sodāms".

Dienesta juristi jau bija sākuši rakstīt rīkojumu par Fūrmaņa atlaišanu, bet šajā brīdī iejaucās citi Robčika draugi, un ziņu aģentūra mums pavēstīja, ka amatā ir atjaunots uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādinātais R. Fūrmanis, jo dienesta pārbaudē netika konstatēti pārkāpumi.

Kādi personāži ir iejaukušies un kāpēc vainīgais nav saņēmis sodu, tagad pārbaudīs tiesībsargājošās iestādes. Bet, pirms vēl Robčiks ir izsaukts uz attiecīgām iestādēm paskaidrojumu sniegšanai, vēlēsim veiksmes arī viņam! Veiksmi cīņā par direktora amata vietu! Žēl tikai, ka ar pirmās palīdzības zināšanām vien būs pamaz sekmīgai NMPD reanimācijai.

3. Zvaigzne

Vēl viena varaskāra princese, dienestā par Zvaigzni dēvētā Dzintra Jakubaņeca, sēž par "dzelteno māju" sauktajā Mācību centrā un sapņo kļūt par Sauli. Starp citu, atbilstoši Dostojevska romānos bieži lietotām dzeltenā nokrāsām apzīmējums "dzeltenā māja" šai celtnei visnotaļ piestāv.

Zinātāji stāsta, ka tad, kad pilnmēness gaisma iekrāso šo māju baltā krāsā, mūsu Zvaigzni moka nemiers un citas uzvedības izmaiņas. Tāpēc viņa katrreiz ar nepacietību gaida, kad šī riebīgā mēness fāze nomainīsies.

Jakubaņeca par direktora amatu sapņo jau sen. Saviem "sabiedrotajiem", asaras liedama, viņa vairākkārt stāstījusi, ka Villeres vietā bija jābūt viņai un ka sen esot pelnījusi ģenerāļa pakāpi. Bet nu nekas cits neatlika kā tikai turpināt sēdēt savā mājiņā, priecāties par saviem diplomiem pie ķieģeļu sienas un turpināt "vadīt" Mācību centru.

Bet nu pie lietas. Ar darbinieku kvalifikāciju NMPD nevar lepoties. To atzīst gan dienesta struktūrvienību vadītāji, gan paši darbinieki. Par darbinieku apmācību un kvalifikācijas uzturēšanu tiešā veidā atbild Jakubaņecas vadītais dienesta Mācību centrs. Darbinieku zināšanas ir vājas, apmācības notiek labi, ja divreiz gadā, atsevišķās jomās, piemēram, elektrokardioloģijā - nemaz.

Taču mūsu varonei ļoti patīk sodīt dienesta darbiniekus, regulāri rīkojot visdažādākos eksāmenus, kur darbinieki trīcēdami rāpo ap "lelli" un mēģina pierādīt savas zināšanas. Zināšanas, kuras Jakubaņecas vadītais Mācību centrs darbiniekiem nav devis.

Nav jābrīnās, ka Dzintra neiespringst ārsta palīgu apmācībā un kvalifikācijas celšanā. Vienā no nesenajām vadības sanāksmēm Zvaigzne publiski nolēma pastāstīt par savu gaišo padomju jaunību, kad, lai tiktu darbā ātrajā palīdzībā, bija jāiztur konkurss - desmit cilvēki uz vienu vietu, bet šobrīd dienestā strādāt atnākot "pēdējās pabiras, kuras nekur citur nav tikuši mācīties".

Šai profesijai jāpiešķir prestižs, domā Dzintra. Nevar nepiekrist. Tāpēc, ceļot ārsta palīgu pašcieņu un kvalifikāciju, ne retāk kā reizi mēnesī viņa publiski apsaukās klāt esošos ārsta palīgus par sabiedrības pabirām. Prestižs garantēts.

Mūsu Zvaigzni vienmēr ir mīlējis slavenais latviešu satīriķis Pēteris Apinis. Runā, ka tieši Pēteris ir ieteicis viņas kandidatūru direktora amatam. Taču šis diez vai būs tas gadījums, kad baltais bruņinieks iecels mūsu Zvaigzni Saules kārtā. Tāpēc vēlēsim arī Dzintrai izturību cīņā par iespēju reanimēt NMPD.

Prieks, ka mūsu valstī ir tik daudz izcilu personību, kas to vien dara, kā rūpējas par Latvijas tautas veselību un dzīvībām. Nākamajā rakstā pievērsīsimies citai pretendentu trijotnei - vēl vienam dzeltenās mājas iemītniekam, pretendentam piecdesmit zilā nokrāsās un kādam iezemietim no Vidzemes guberņas.

Novērtē šo rakstu:

10
5