Menu
Pilnā versija
Foto

Nebaidieties

Lato Lapsa · 02.01.2015. · Komentāri (108)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienītie lasītāji, nezinu, vai Jūs nojaušat - ne tikai veselu gadu Jūs esat lasījuši to, ko esmu sarakstījis es, bet arī es vienlaikus veselu gadu esmu lasījis to, ko esat sarakstījuši Jūs. Nezinu, kā Jums, bet man ir bijis tiešām interesanti.

Jūs, protams, esat ārkārtīgi dažādi it visās savās izpausmēs - galu galā katrs mēs esam vesela pasaule. Bet šodien, gada izskaņā, es vēlētos vērsties pie tās Jūsu daļas, kas ja ne ar saviem darbiem, tad vismaz vārdiem apliecina vēstures versiju par latviešiem kā septiņsimt gadus paverdzināto zemnieku tautu.

Droši vien zināt, ka ir arī gluži citas versijas par to, kā tur viss patiesībā ir bijis - cik mūsu senči patiesībā bijuši uzņēmīgi, patstāvīgi un brīvestīgi. Varbūt arī tā - bet, godīgi sakot, tam grūti noticēt, simtiem un tūkstošiem reižu lasot dažādās formās paustās Jūsu nedaudzās pārliecības.

Kungi joprojām zina labāk - kā nu Jūs viņiem neticēsiet. Ja viņi saka, ka ir veiksmes stāsts un citādi būtu daudz sliktāk, tad tas arī ir veiksmes stāsts - un neiesiet taču ticēt savām acīm un savam saprātam, kas atgādina par vismaz piektās daļas latviešu tautas aizceļošanu, par pareksiem, metalurgiem, krājbankām, ekspo, vilcieniem un visu pārējo. Jo kungi taču zina labāk.

Jūs joprojām esat gatavi dot kungiem to, kas kungiem pienākas, - tagad gan viņi sevi sauc par valsti un ik brīdi piemin ģeopolitisko situāciju, kas tagad pirmās nakts tiesību vietā pamatojot viņu vajadzības un vēlmes. Kungi ir Jūsu pārstāvji, un viņiem pienākas viss treknākais un viss labākais - Jūs taču kritīsiet kaunā, ja Jūsu kungs uz Peru aizlidos lidmašīnas ekonomiskajā klasē un nepaņems līdzi desmit ierēdņu svītu.

Jūs esat gatavi atteikties no faktiski ikvienas brīvības tāpēc, ka kungi tā saka, un tikpat gatavi Jūs esat krist pie rīkles tiem, kas Jums mēģina teikt - attopieties! Bez garas domāšanas Jūs esat gatavi atteikties no jebkuras brīvības - no tiesībām lemt par valstij svarīgiem jautājumiem biežāk kā reizi četros gados līdz tiesībām brīvi izteikties tad, kad Jūs to vēlaties, un par to, par ko Jūs vēlaties izteikties.

Kungi Jums saka, ka Jūs esat pārāk glupi, lai it kā Jūsu valstij Jūs paši ievēlētu vadītāju, - Jūs labprāt noticat arī tam. Ik pa laikam kungi norāda uz kādu, kas viņiem ir slikts un nepareizs, - un bez liekas domāšanas Jūs esat gatavi vaukšķēt korī atbilstoši kungu norādījumiem. Turklāt kungi Jūs ir atbrīvojuši no dzimtbūšanas un devuši iespēju plikiem un nabagiem doties kur patālāk, uz atvadām nospļaujoties uz Jūsu senču sviedriem slacīto zemi, - paldies kungiem par to! Un tā tālāk, un tā tālāk - vai tad nu Jūs paši nezināt.

Atvainojiet, bet šīs pārliecības ļoti precīzi atbilst tieši tādiem ļaudīm, kuru senči neskaitāmās paaudzēs ir liekuši muguras un klanījušies, teciņiem vien izsnieguši savas meitas un jaunlaulātās pirmās nakts tiesību īstenošanai, atdevuši lielāko tiesu savu darba augļu kungu labsajūtai, pakurnēt atļāvušies labākajā gadījumā zem deķa, vienmēr bijuši gatavi nodot un noriet katru, kas atļaujas būt brīvāks par dzimtcilvēku pūli un ņemt savu likteni pats savās rokās. Laiki mainījušies, bet šīs pārliecības palikušas - nedaudz mainītā formā, bet skaidri atpazīstamas.

Es netaisos Jums lasīt morāli. Netaisos stāstīt Jums kaut ko par pareizu dzīvošanu. Par to, kas ir labi un kas ir slikti. Jo nav tam nekādas jēgas. Bet pāris lietas gan es Jums atgādināšu.

Tas viss, kas notiek pasaulē, ir vairāk nekā ļoti biedējoši, un ir pilnīgi neprognozējami, ko mums atnesīs jaunais gads. Kas notiks ar mums? Kas notiks ar Latviju? Protams, neprognozējami. Bet, rau, tieši tāpat bija arī ar šo gadu - kurš pagājušajā gadu mijā nebūt nesolījās būt tik traģisks un asiņains, kāds tas ir izrādījies. Liktenis spēlējas ar cilvēkiem, tautām, valstīm un visu pārējo, kā nu tam ienāk prātā.

Vai tur var ko darīt? Liktenis ir liktenis, bet cilvēks ir tā unikālā būtne, kam piemīt... nē, ne obligāti brīva griba, bet brīvas gribas iespēja - tā gan. Neviens, izņemot Jūs pašus, nevar padarīt par citu cilvēku, nekā Jūs esat. Ne kungs, ne Dievs, ne vēl kāds cits. To varat tikai Jūs.

Nākamgad var notikt jebkas. Šīs valsts vara pēdējos desmit gados ir pielikusi milzīgas pūles, lai Jūs pārliecinātu, ka šī nav Jūsu valsts, ka Jūs tajā esat nevis īpašnieki, bet labākajā gadījumā apakšīrnieki. Taču, nu, piemēram, jebkurā brīdī var pienākt patiesības mirklis, un šī pati vara, šie paši kungi atskries pie Jums smilkstēdami un lūgdamies - kā tas jau ir bijis iepriekš, gan pirms simt gadiem, gan pēcāk.

Bet varbūt pēc gada tie paši, kas Jums šodien slavē neatkarīgo slaucamo Latviju, tikpat pārliecinoši stāstīs, ka ierobežota autonomija Paši-Zināt-Kuras-Impērijas ietvaros ir labākais, kas ar Jums varēja notikt reālajā ģeopolitiskajā situācijā, un labi, ka tas tā ir noticis. (Šīgada nelaiķis Grūtups nebija labs cilvēks, bet savu tautu viņš pazina - un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī viņa prognoze ir pat ļoti adekvāta.)

Ar vārdu sakot, visādi var gadīties, un notikt var jebkas - bet nekas no tā nevarēs Jūs padarīt par citu cilvēku, ja Jūs paši neļausieties bailēm, gļēvumam un stindzinošai padevībai.

Jūs taču zināt, ka lidmašīnā, ja nu kas atgadās, vispirms jāuzliek skābekļa maska sev pašam un tikai tad - tiem, kas Jums blakus. Šajā šķietami necilvēciskajā un nepareizajā instrukcijā ir dzelžaina loģika - ja Jūs paši nebūsiet rīcībspējīgi, Jūs nespēsiet palīdzēt arī tiem, kas no Jums ir atkarīgi.

Tas pats attiecas uz mūsu dzīvi. Rūpējieties par sevi, savu ģimeni un tikai tad par savu valsti - tieši šādā secībā. Galu galā valsts ir nevis tie mūslaiku kungi - parazīti, kas par to uzdodas un pieprasa sajūsmināties par visu, ko tie valsts vārdā dara, bet Jūs katrs ar savu ģimeni. Valsts sastāv no tādiem kā Jūs un arī ir tāda kā Jūs. Un arī būt savas valsts patriotam nozīmē nevis akli sajūsmināties par to, ko dara šie te par valsti uzdodošamies parazīti, bet gan kaunēties par visu to, ko tie dara nepareizi, un atrast veidus, kā to mainīt.

Un pāri visam - nebaidieties! Nebaidieties ne vienmēr un jebkuros apstākļos pašiem ar savu galvu un sirdi atšķirt labo no ļaunā un pareizo no nepareizā, ne to skaļi pateikt un atbilstoši rīkoties. Tad, lai kas arī notiktu, Jums nekad nebūs kauns spogulī ieraudzīt bailēs saverkšķītu viepli, kura īpašniekam vajag rūpīgi izvērtēt - ko vilkt mugurā savai šovakar kungam vedamajai līgavai un vai braukt uz Maskavu paklanīties un "svinēt" "uzvaru" vai tomēr nebraukt.

Laimīgu Jauno gadu!

Novērtē šo rakstu:

0
1