Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

1. FAKTISKO APSTĀKĻU IZKLĀSTS. 1.1. Valsts pārvalde noteiktām profesijām pieprasa obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, lai pildītu savus darba pienākumus, kas nozīmē piespiedu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, lai saglabātu savu darbu, gadījumos, kad darbiniekam nav derīga sadarbspējīga sertifikāta par Covid-19 infekcijas pārslimošanu.

Valstī iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 infekciju zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvīgas neparedzamas blaknes - tromboze, anafilakse, miokardīts. Un nāve (skat. VAERS (Vaccine Adverse Event Reporting System) 01.10.2021 ziņojumu, kurā ir apkopotas Covid-19 vakcīnu izraisītās sekas).

Dati iegūti tieši no ziņojumiem, kas iesniegti VAERS, kas ir galvenā valdības finansētā sistēma ziņošanai par nevēlamām vakcīnu blaknēm ASV. Katru piektdienu VAERS publisko visus ziņojumus par vakcīnu radītām traumām.

Lai varētu apstiprināt cēloņsakarību, VAERS iesniegtajiem ziņojumiem ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Vēsturiski ir pierādīts, ka VAERS ziņo tikai par 1% no faktiskajām vakcīnas blakusparādībām. VAERS 01.10.2021 ziņojumā ir konstatēti 16 310 nāvju gadījumu pēc Covid-19 vakcīnām kopš 2020. gada decembra.

Valsts pārvalde nekādu iemeslu vadīta nedrīkst noteikt par obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, kas būtībā ir piespiedu vakcinācija ar vakcīnu, kura var izraisīt cilvēka nāvi.

1.2. Visas Covid-19 vakcīnas ir atļauts lietot, pateicoties tikai ārkārtējos gadījumos piešķirtai “tirdzniecības atļaujai ar nosacījumiem” (Conditional Marketing Authorisation).

Eiropas zāļu aģentūra ir piešķīrusi tām tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu (Eiropā 1 gadu), turklāt ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu. Visas vakcīnas ir klīnisko pētījumu 3. stadijā, un tās turpina pētīt uz cilvēkiem (klīnisko pētījumu reģistros atrodamo pētījumu ietvaros).

Jebkura jauna medikamenta lietošana plašā populācijā var būt bīstama, jo tikai ilgtermiņā var izvērtēt sekas. Šobrīd, kad vēl tikai notiek klīniskais pētījums, neviens nevar apgalvot, ka vakcīnas ir drošas. Nevienā valstī injekcijas pret Covid-19 infekciju netiek sauktas par vakcīnām, bet gan ģenētisku medikamentu, kas ir klīniskā pētījuma 3. fāzē. Tieši šī iemesla dēļ 13.10.2021 Francijas senāts atcēla obligāto vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

Tā kā tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem aptver vakcīnas, par kurām vēl nav visaptverošu pirmsklīnisko un klīnisko (arī farmaceitisko) datu, un joprojām ir nepieciešami papildu dati, kā arī trūkst visaptverošu klīnisko datu par vakcīnu drošību un efektivitāti, šādos gadījumos nav nekāda juridiskā pamata normatīvajos aktos ieviest šādu līdz galam nepārbaudītu vakcīnu lietošanas obligātumu.

1.3. Tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem izsniegšanas gadījumā nekur ES normatīvajā regulējumā nav paredzēts, ka šāda atļauja ar nosacījumiem atļautu obligātā kārtā un masveidā ar tām vakcinēt cilvēkus.

1.4. Valsts pārvalde uzrāda tikai vakcinēto mirstību no Covid-19 infekcijas, kas ir tikai daļa no kopējās mirstības, kuru ietekmē vakcinācija. Vakcinācija var mazināt mirstību no Covid-19 infekcijas, taču, radot iekaisumu, palielināt mirstību, piemēram, no sirds asinsvadu sistēmas slimībām, kas joprojām ir biežākais nāves iemesls valstī.

Kamēr nav uzrādīti pierādījumi par mirstību no visiem veselības traucējumiem vakcīnu saņēmušo un nevakcinēto vidū, vakcināciju pieprasīt ir noziegums, jo tiek pārkāpts Ārstniecības likums, kas prasa pierādījumus, ka profilakse neveicina mirstību.

Kamēr nav uzrādīti pierādījumi, par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz mirstību nav zināma.

1.5. Valsts pārvaldei, ja tā iesaka vai pieprasa cilvēkiem vakcinēties, ir pienākums vismaz reizi mēnesī uzrādīt kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku vidū. Tas parādīs vakcinācijas ietekmi uz vakcinēto mirstību un brīdinās, ja, vīrusam mainoties, mirstība pēc vakcinācijas pieaug.

Tā kā dati par vakcināciju un mirstību no dažādiem veselības traucējumiem ir ievadīti elektroniski, tiem jābūt viegli apkopojamiem un publicējamiem. Piemēram, cilvēki joprojām visvairāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām.

Katru mēnesi kopš vakcinācijas sākuma ir jāuzrāda, cik procenti no visiem mirušajiem no sirds un asinsvadu slimībām bija nevakcinēti un cik saņēmuši vakcīnu (1 vai 2 devas un cik dienas pēc pēdējās devas cilvēkam ir iestājusies nāve). Tas parādīs vakcinācijas ietekmi uz mirstību cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Ja vakcināciju saņēmušo grupā mirstība ir proporcionāli mazāka nekā nevakcinēto grupā, vakcinācija ir iesakāma. Ja mirstība vakcināciju saņēmušo grupā ir tāda pati kā nevakcinēto grupā, vakcināciju drīkst ieteikt Covid-19 profilaksei, norādot, ka vakcinācija mirstību nemazina.

Ja vakcināciju saņēmušo grupā mirstība ir lielāka, kā nevakcinēto grupā, tad vakcināciju nedrīkst ieteikt vai pieprasīt, par to var tikai informēt, brīdinot, ka vakcinācija veicina mirstību. Līdz brīdim, kad tiks publicēti dati, vakcināciju ieteikt ir neētiski un pieprasīt ir noziegums.

1.6.  Prasot darbiniekiem obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, kas būtībā ir piespiedu vakcinācija, lai turpinātu strādāt savā profesijā, valsts pārkāpj Satversmes 93. Pantu. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

2. TIESĪBU NORMU PĀRKĀPUMI

2.1. Ārstniecības likuma 9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

Ārstniecības likums prasa zināt un uzrādīt pierādījumus, kā vakcinācija ietekmē vakcīnu saņēmušā cilvēka veselību un mirstību. Taču vakcinācijas ietekme uz kopējo mirstību no jebkādiem veselības traucējumiem, ko izraisa vakcīna, joprojām nav zināma.

2.2.  Ārstniecības likuma 36. pants. Ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām. Ārsta pienākums, pirmkārt, ir nekaitēt.

Lai ārsts varētu būt atbildīgs par sekām pēc vakcinācijas, viņam ir jāzina vai vakcinācija nepalielina kopējo mirstību. Tā kā Latvijas Ārstu biedrības Covid-19 infekcijas profilakses darba grupa iesaka mudināt pacientus vakcinēties un valsts pārvalde to pieprasa, tad atbilstoši Ārstniecības likuma prasībām to pienākums ir zināt un uzrādīt faktus, kas apliecina, ka profilakse neveicina mirstību.

Ne ārstu biedrības darba grupa, ne valsts pārvalde nav uzrādījusi faktus, kas apliecina, ka vakcīna mazina vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību. Tas ir nelikumīgi, jo pārkāpj Ārstniecības likuma prasības.

2.3.  Pacienta tiesību likums (3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

Šobrīd pacientam nav iespējams izskaidrot prognozi un sekas, vakcinācijas riskus un ieguvumus, ja nav zināma vakcinācijas ietekme uz mirstību no jebkuriem veselības traucējumiem, ko izraisa vakcīna, tāpēc vakcināciju nedrīkst pieprasīt, par to var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz mirstību nav zināma. Valsts pārvalde noteiktām profesijām pieprasa vakcinēties, neuzrādot vakcinācijas ietekmi uz kopējo mirstību pēc vakcinācijas, tā pārkāpjot Pacientu tiesību likumu.

2.4. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolūcija “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1.apakšpunktā paredzēts: “Nodrošināt pilsoņu informēšanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinēt, ja viņi to nevēlas.” 7.3.2. apakšpunktā paredzēts „Nodrošināt, lai nevienu nediskriminētu par to, ka viņš nav vakcinēts, par iespējamu veselības apdraudējumu vai nevēlēšanos vakcinēties.” 7.1.5. apakšpunktā paredzēts „Izveidot vakcīnu kompensācijas programmas, nodrošinot kompensāciju par nepamatotu kaitējumu un kaitējumu, ko rada vakcinācija”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasām:

1. nekavējoties novērst valsts pārvaldes un Ārstu biedrības darba grupas nelikumīgo rīcību un atcelt noteiktām profesijām obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, lai pildītu savus darba pienākumus, kas nozīmē piespiedu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, līdz brīdim, kad tiks uzrādīti un publicēti dati par Covid-19 vakcīnas ietekmi uz kopējo mirstību.

2. vismaz reizi mēnesī uzrādīt kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku vidū procentuāli par vakcināciju un mirstību no dažādiem veselības traucējumiem, un, veidojot šo statistiku, obligāti norādāms, ka par vakcinētu cilvēku uzskatāms indivīds, kas ir saņēmis, kaut vienu vakcīnas devu.

3. nekavējoties novērst valsts pārvaldes nelikumīgu rīcību, kad Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar hierarhijā augstāk stāvošiem Likumiem.

4. par Covid-19 vakcīnām runāt nevis kā par “vakcīnām” (līdzās pārējām pastāvīgo tirdzniecības atļauju saņēmušajām vakcīnām pret citām slimībām, piemēram, gripas, encefalīta un difterijas vakcīnām), bet kā par “eksperimentālajām vakcīnām” (jo nav pabeigti visi nepieciešamie pētījumi un nav iegūti visi nepieciešamie dati). Tāpat šajā gadījumā par personām, kuras tiek vakcinētas ar eksperimentālu vakcīnu, runāt nevis kā par “pacientiem”, bet drīzāk kā par “klīniskajā pētījumā iesaistītiem pacientiem” ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām.” Lai tauta būtu informēta.

5. informēt tautu, ka vakcinācija ir brīvprātīga un tā neietekmēs ikdienas dzīvi.

6. izveidot valsts apmaksātas vakcīnu kompensācijas programmas, nodrošinot kompensāciju par kaitējumu, ko rada Covid-19 vakcinācija.

Lūdzam rīkoties steidzami, jo vakcinācija skar visu valsti un vakcinācijas sekas ilgtermiņā šobrīd nav paredzamas.

Novērtē šo rakstu:

292
46