Aizvadītajā nedēļā Pietiek jau aprakstīja, kā, virknē ministriju interesējoties par vienu un to pašu, specifisku, taču Latvijas ekonomikai pietiekami būtisku jautājumu – tā sauktās paralēlās nelegālās tirdzniecības ierobežošanu, kas pašlaik tiek apspriesta ES struktūrās – noskaidrojās: Latvijas valdībā un ministrijās arī par Latvijas ekonomikai ļoti būtiskiem jautājumiem valda haoss, valstij izdevīgāku lēmumu pieņemšana netiek saskaņoti apspriesta, un viena ministrija bieži vien pat nenojauš, ko tieši vienā un tajā pašā jautājumā dara otra. Šodien publicējam ilgi tapušo Finanšu ministrijas skaidrojumu par šo tēmu – interesanti, ko jūs no tā spēsiet saprast (mēs, atzīsimies, ļoti maz).
„Pamatojoties uz Jūsu š.g. 7.decembrī Finanšu ministrijā iesniegto jautājumu par Latvijas pozīciju balsojot par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, sniedzam sekojošu informāciju.
1. 2011.gada vidū Padomes Muitas Savienības darba grupā tika uzsākta priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā izskatīšana.
2. No minētā priekšlikuma 1.panta izriet, un to regulāri ir uzsvēruši arī Eiropas Komisijas pārstāvji, ka šis ir procesuālas normas saturošs tiesību akts un tas neietekmē dalībvalstīs un visā ES spēkā esošos intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.
Pašreiz Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nenosaka, ka paralēlā tirdzniecība ir uzskatāma par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. Paredzot, ka šīs regulas priekšlikums attiecas arī uz paralēlo tirdzniecību, netiks radīta situācija, ka līdz ar to paralēlā tirdzniecība Latvijā tiks uzskatīta par pārkāpumu.
3. Apspriežot regulas priekšlikumu Padomes Muitas Savienības darba grupās, Latvija nekad nav paudusi pozīciju, ka tā iestājas pret paralēlās tirdzniecības atzīšanu par sodāmu pārkāpumu. Ņemot vērā regulas priekšlikuma procedurālo būtību, Latvijas paustā nostāja pret regulas priekšlikuma ietvara paplašināšanu nevar tikt interpretēta kā tāda, kas būtu pretrunā vēlmei atzīt paralēlo tirdzniecību par pārkāpumu.
4. Latvijas un arī citu ES dalībvalstu negatīvā nostāja pret regulas priekšlikuma ietvara attiecināšanu uz paralēlo tirdzniecību ir saistīta ar nevēlēšanos procesuālos noteikumos netieši regulēt jautājumu, kas, pirmkārt, būtu izlemjams nacionāli un regulējams citos materiālo tiesību aktos. Stingru nostāju, ka šīs regulas projekta ietvars ir attiecināms arī uz paralēlo tirdzniecību, ir paudusi vienīgi Vācija, jo tā pašreiz paralēlo tirdzniecību uzskata kā sodāmu pārkāpumu.
5. Kas attiecas uz Latvijas pozīcijas aktīvu paušanu, tad neskatoties uz to, vai jautājuma izlemšana ir balstīta uz dalībvalstu vienprātību vai balsu vairākumu, prezidentvalstij ir svarīgi noskaidrot pilnīgi visu dalībvalstu viedokļus. Līdz ar to arī Latvija atsaucās prezidentvalsts aicinājumam izteikt viedokli par katru apspriežamo jautājumu.
6. Jautājums par paralēlo tirdzniecību nav iekļauts Latvijas sākotnējā pozīcijā, tomēr Latvijas izteiktais viedoklis ir ticis saskaņots ar attiecīgajiem šī jautājuma ekspertiem.”