Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

P.S.

15.08.2013. 08:16

»

onkols

Sensenos laikos pāvesti esot tirgojuši grēku atlaides.Kas ir kautkāda tur *sūda pilsonība* pret grēku atlaidi...


Galvenais-šo lietu neatdot privātai iniciatīvai,nu tur aldermanēm,Valmieras žuļikiem(nez,atsēdēja jau?),pašplūsmai,vienvārd*sakot.

Atbildēt

onkols

15.08.2013. 08:10

Sensenos laikos pāvesti esot tirgojuši grēku atlaides.Kas ir kautkāda tur *sūda pilsonība* pret grēku atlaidi?
Visiem,kas šaubīgi,pilsonība jāātņem(nu,tiem,kas pirkuši tuneļos,uz tirgus,vai kā citādi no rokas)un jāpārdod OPICEĀLI,ar čeku,tsk.PVN u.t.t.Tad nekam nevarēs piečakarēties!Un budžets pamps.Iespēju bezdibenis!!! Ja beigsies krievi,visa Austrumāzija pie mūsu kājām.......

Atbildēt

valdis

14.08.2013. 14:21

prieks kam tadam macities latviesu valodu,ja blakus vienmer atradisies tadi iztapigi,,seski,,kas zemu klanidamies vienmer naks paliga.

Atbildēt

Eglītis

14.08.2013. 10:58

Laikam jau galvenais ir pareizā vietā veikt iemaksas, citādi to izskaidrot grūti.

Atbildēt

BOSS

14.08.2013. 09:11

Tad kāpēc vispār to naturalizācijas procesu?! Kārtēja nespēja pretoties pāris latiem.

Atbildēt

gunča

14.08.2013. 08:27

jā, Zaharnijs varēja nokārtot valodas eksāmenu, pat neprotot šo valodu. Tas ir Latvijas augsts saniegums. Zēl, ka pasaulē par to nezina, jo tas aŗī ir Dombrovska "veiksmes"stāsta pamatakmens.

Atbildēt

vvvv

14.08.2013. 08:00

Seskis vinja vietaa pie Eizhenijas lika to exsam...,gribaas raudaat par sho.laikam vinaa klasee un solaa ar Karginu seedeeja!

Atbildēt

vvvv

14.08.2013. 08:00

Seskis vinja vietaa pie Eizhenijas lika to exsam...,gribaas raudaat par sho.laikam vinaa klasee un solaa ar Karginu seedeeja!

Atbildēt

Hitlers

13.08.2013. 22:59

Padomju urla ir un paliek urla.

Atbildēt

Zeibods

13.08.2013. 19:51

VP atteica del noilguma, tas pat Osim skaidrs

Atbildēt

paija

13.08.2013. 16:50

Laikam jau arī noilgums iestājies

Atbildēt

LP

13.08.2013. 15:47

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā valsts valodas jautājumos

Saskaņā ar Latvijas Republikas Valodu likumu Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

I. Izdarīt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa šādus papildinājumus:

1. Papildināt kodeksu ar šāda satura četrpadsmito «c» nodaļu:

«Četrpadsmitā «c» nodaļa

ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI VALSTS VALODAS LIETOŠANAS JOMĀ

201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbiniekiem, ja viņi nelieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai, -

uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

201.27 pants. Tulkojuma valsts valodā nenodrošināšana atklātos pasākumos

Pasākumu rīkotājiem, ja tie atklātos pasākumos (izņemot nacionālo kultūras biedrību un reliģisko konfesiju pasākumus) nenodrošina tulkojumu valsts valodā, -

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

201.28 pants. Valsts varas vai valsts pārvaldes Institūciju sēžu un citu darba sanāksmju tulkojuma valsts valodā nenodrošināšana

Sēžu vai citu darba sanāksmju rīkotājiem, ja tie pēc viena vai vairāku sēdes vai sanāksmes dalībnieku pieprasījuma nenodrošina valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju sēžu vai citu darba sanāksmju tulkojumu valsts valodā, -

uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

201.29 pants. Valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā un sarakstē ar adresātiem iekšzemē

Uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītājiem, ja viņi nenodrošina valsts valodas lietošanu lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē, -

uzliek naudas sodu no trim tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

201.30 pants. Dokumentu iesniegšana valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kas nav rakstīti valsts valodā

Par iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju dokumentu iesniegšanu valsts varas, valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijām, ja tie nav rakstīti valsts valodā, -

uzliek naudassodu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

201.31 pants. Dokumentu neizsniegšana valsts valodā

Valsts varas, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, kā ari iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju amatpersonām, ja tās nenodrošina valsts valodā rakstītu dokumentu izsniegšanu iedzīvotājiem, -

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

201.32 pants. Latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā rakstītu dokumentu nepieņemšana

Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju amatpersonām, ja tās no iedzīvotājiem nepieņem un neizskata dokumentus, kas rakstīti latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā, -

uzliek naudas sodu no diviem tūkstošiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

201.33 pants. Atbildes nesniegšana valsts valodā uz iesniegumiem un sūdzībām

Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju, kā ari iestāžu vai organizāciju amatpersonām, ja tās uz valsts valodā rakstītiem iedzīvotāju iesniegumiem vai sūdzībām nesniedz atbildi valsts valodā, -

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu.

201.34 pants. Valsts radio un valsts televīzijas pārraižu, kā arī komercnolūkos demonstrēto kinofilmu nenodrošināšana ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā

Par valsts radio vai valsts televīzijas pārraižu (izņemot cittautiešiem adresētos tiešos raidījumus), kā ari par komercnolūkos demonstrēto kinofilmu nenodrošināšanu ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā amatpersonām vai citām personām, kuru pienākums ir šādus pasākumus veikt, -

uzliek naudas sodu no diviem tūkstošiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

201.35 pants. Vietu nosaukumu, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumu, kā ari zīmogu teksta neatvēl došana vaists valodā

Par vietu nosaukumu, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju nosaukumu, valsts varas, valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju zīmogu teksta neatveidošanu valsts valodā, ja likumā nav noteikts citādi, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no trim tūkstošiem līdz astoņiem tūkstošiem rubļu.

201.36 pants. Atklātu izziņojumu, izkārtņu, afišu, plakātu, reklāmu, cenu rādītāju, Latvijā ražoto preču etiķešu un lietošanas instrukciju tekstu neatveidošana valsts valodā

Par atklātu izziņojumu, izkārtņu, afišu, plakātu, reklāmu, cenu rādītāju, kā arī Latvijā ražoto preču etiķešu vai lietošanas instrukciju teksta neatveidošanu valsts valodā, -

uzliek naudas sodu pilsoņiem no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu un amatpersonām no trim tūkstošiem līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.

201.37 pants. Valsts valodas prasmes atestācijas kartības pārkāpšana

Par valsts valodas prasmes atestācijas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu pilsoņiem no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu un amatpersonām no trim tūkstošiem līdz sešiem tūkstošiem rubļu.

201.38 pants. Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas vai glabāšanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu.»

2. Papildināt kodeksu ar šāda satura 236.3 pantu: «236.3 pants. Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcija Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcija izskata šā kodeksa 201.26-201.38 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas galvenais valsts valodas inspektors - naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu;

2) valsts valodas inspektori - naudas sodu līdz astoņiem tūkstošiem rubļu.»

II. Noteikt, ka protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.26-201.38 pantā, ir tiesīgas sastādīt Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas pilnvarotas personas.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 1. jūlijā

Atbildēt

LP

13.08.2013. 15:42

Valsts valodas likums
1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt:
1) latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;
2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;
3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;
4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas;
5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.
2.pants. (1) Likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības sfērā un citās sfērās.
(2) Valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un attiecībā uz pašnodarbinātajām personām tiek regulēta tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) (turpmāk arī — likumīgas sabiedriskās intereses), un tādā apjomā, lai nepieciešamais ierobežojums, kas noteikts likumīgās sabiedriskajās interesēs, būtu samērīgs ar privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesībām un interesēm.
(3) Likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā.
3.pants. (1) Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.
(2) Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).
(3) Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.
(4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
4.pants. Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
5.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.
6.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
(2) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).
(3) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai.
(4) Ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.
(5) Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
7.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.
(2) Visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem.
8.pants (1) Valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda. Sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.
(2) Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).
(3) Privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, lietvedībā un dokumentos, kas saistīti ar attiecīgo funkciju izpildi, lietojama valsts valoda.
(4) Statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā.
9.pants. Fizisko un juridisko personu līgumi par ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā slēdzami valsts valodā. Ja līgumi ir svešvalodā, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā.
10.pants. (1) Ikviena iestāde, organizācija un uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina valsts valodā noformētu dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu.
(2) Valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus. Šā panta noteikumi neattiecas uz personu iesniegumiem policijas un ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos.
(3) Dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.
(4) Valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.
11.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.
(2) Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, kuros piedalās ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un kuru rīkošanā vienlaikus piedalījušās šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, viena no darba valodām ir valsts valoda, un pasākuma rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos Valsts valodas centrs pasākuma rīkotāju no šādas prasības var atbrīvot.
(3) Ievērojot šā likuma mērķi un šā likuma 2.pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets var noteikt gadījumus, kad, ņemot vērā likumīgas sabiedriskās intereses, arī citu Latvijas teritorijā notiekošu pasākumu rīkotājiem var uzlikt par pienākumu pasākumos nodrošināt tulkojumu valsts valodā.
(4) Valodas lietošanu sapulcēs, gājienos un piketos nosaka likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".
12.pants. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, kā arī starptautiskajos līgumos par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās vai mācībās paredzēts citādi.
13.pants. Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesības lietot tiesā svešvalodu nosaka tiesu iekārtu un procesuālo kārtību regulējošie likumi.
14.pants. Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi.
15.pants. Zinātnisko grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu.
16.pants. Sabiedrības saziņas līdzekļu raidījumu valodu nosaka Radio un televīzijas likums.
17.pants. (1) Publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.
(2) Šajā pantā minētajos gadījumos līdztekus ir pieļaujami arī subtitri svešvalodā. Subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.
18.pants. (1) Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā.
(2) Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.
(3) Šā likuma 11.pantā minēto pasākumu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.
(4) Lībiešu krasta teritorijā vietu nosaukumi, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi, kā arī šajā teritorijā notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā.
(5) Nosaukumu veidošanu un lietošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
19.pants. (1) Personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.
(2) Personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri.
(3) Vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, kā arī citu valodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
20.pants. (1) Zīmogu un spiedogu teksti, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos, veidojami valsts valodā, ja zīmogi un spiedogi tiek lietoti uz dokumentiem, kas saskaņā ar šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām noformējami valsts valodā.
(2) Veidlapu teksti, izņemot šā panta trešajā daļā norādītos, veidojami valsts valodā, ja veidlapas tiek lietotas tādu dokumentu noformēšanai, kas atbilstoši šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām noformējami valsts valodā.
(3) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, zīmogu un spiedogu teksti, kā arī veidlapu teksti veidojami tikai valsts valodā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja zīmogu, spiedogu vai veidlapu lietošana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.
(4) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad šā panta trešajā daļā minētās institūcijas un personas, veidojot un lietojot zīmogus, spiedogus un veidlapas, līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodas.
(5) Ja līdztekus valsts valodai zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstos lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.
21.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.
(2) Latvijā ražoto preču etiķetēs un marķējumā ietvertajai informācijai, lietošanas instrukcijām, uzrakstiem uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera jābūt valsts valodā. Ja līdztekus valsts valodai lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Šie noteikumi neattiecas uz eksportam paredzētajām precēm.
(3) Ikvienai importētai precei, kuras marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams šīs informācijas tulkojums valsts valodā.
(4) Uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.
(5) Ievērojot šā likuma mērķi un šā likuma 2.pantā ietverto valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana.
(6) Ministru kabinets nosaka arī gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var sniegt informāciju svešvalodā, kā arī valodu lietošanas kārtību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajā informācijā.
(7) Ja līdztekus valsts valodai informācijā lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.
22.pants. (1) Speciālajā mācību literatūrā, tehniskajā un lietvedības dokumentācijā lietojama vienota terminoloģija. Terminu veidošanu un lietošanu nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk — Terminoloģijas komisija). Jauni termini un to definīciju standarti lietojami oficiālajā saziņā tikai pēc apstiprināšanas Terminoloģijas komisijā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Terminoloģijas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
23.pants. (1) Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.
(2) Latviešu literārās valodas normas kodificē Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija.
(3) Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets.
24.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodrošināt materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai.
(2) Valsts nodrošina valsts valodas politikas izstrādi, ietverot tajā latviešu valodas zinātnisku izpēti, aizsardzību un mācīšanu, sekmējot latviešu valodas lomas palielināšanu tautsaimniecībā, kā arī veicinot indivīda un sabiedrības izpratni par valodu kā nacionālu vērtību.
25.pants. Par šā likuma normu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
26.pants. (1) Šā likuma ievērošanu Latvijas Republikā pārrauga Valsts valodas centrs.
(2) Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tā nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Atbildēt

ēdējs

13.08.2013. 14:27

Vai tad ķuzītis būtu tik apaļš ja zakarnijs nebarotu.

Atbildēt

neredzu te citu izskaidrojumu

13.08.2013. 13:57

acīm redzot kāds baigi baidās,ka ja šitais ķēms pavērs muti tad daudziem būs baigie sūdi......

Atbildēt

VOLDIS

13.08.2013. 13:35

Jā krieeviņi rullē...!Tiešām redzu,ka viņi uzkrītoši pat nemēģina runāt latviski...
Šovasar pie mana dīķa piestāj puisēns un jautā krieviski,vai ir zivis. Prasu,vai tu to proti pajautāt latviski,? Šis-a možno pa ruski.....
Noskaidroju,ka viņam ir 11 gadu un mācās Rīgas 11.vidusskolā ceturtajā klasē ,bet dzīvo Salaspilī,Rūķu pļavu ciemā..

Tā kā Maskava pavisam drīz dancos pa Seimas galdu un NA būs sulaiņi..:)!

Atbildēt

Kirbis

13.08.2013. 13:08

Intersanti, kurš politiskais spēks būs tik drosmīgs publiski atzīt, ka krievu valodai ikdienā publiskā telpā jau faktiski IR otras valsts valodas statuss, - piem.apkalpojošā sfērā jau raksturīgi momentāni pāriet uz krievu valodu , ja klients tajā runā, par normu kļūst ne vien 2-valodīgi pašvaldību info izdevumi, paakalpojumu sniedzēju portāli, rēķini, bet arī uzraksti uz preču etiķetēm, daudzviet arī uz norādēm (piem. dzelzceļa stacija), u.tml. Kurš būs tik drosmīgs šajā situācijā atzīt, ka darba tirgū jauniešiem bez krievu valodas prasmes daudzās profesijās krietni grūtāk dabūt darbu? Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka 2-valodība faktiski ir tuvākās nākotnes jautājums. Varbūt reiz atzīsim, ka valodas jautājumus ietekmēt neesam ne protoši, ne, diemžel, arī spējīgi. Divi neatkarības gadu desmiti to jau ir uzskatāmi apliecinājuši.

Atbildēt

juris

13.08.2013. 12:18

Latvijas realitāte:ko nevar nopirkt par naudu,to var nopirkt par lielu naudu......

Atbildēt

labojums+

13.08.2013. 11:59

Ne tikai sev nopircis, bet arī sievai Jelenai Z.

Atbildēt

labojums

13.08.2013. 11:40

Nevis eksāmenu nav kārtojies, bet vienkārši visu nopircis ;) Policija pat var nepūlēties meklējot galus šai lietai - te viss skaidrs kā uz paplātes.

Atbildēt

..................

13.08.2013. 11:37

Zabaki medz piemirst valodu.

Atbildēt

Fēlis

13.08.2013. 10:59

Skolotāja bērniem stāsta par godu, cieņu, izpalīdzību, patriotismu un stundas beigās jautā Jānītim- nu Jānīt, tad kādas ir vērtīgākās cilvēka īpašības? Maksātspēja- nīgri novelk Jānītis. Tā kā ar Zaharjina maksātspēju viss ir kārtībā, tad viņš ir vienlīdzīgāks par tiem, kuri nav tik vienlīdzīgi.

Atbildēt

RD un VD sirdsdraudzenīte

13.08.2013. 10:07

******************************
...bet nu tiešām pagrūti pēc ilgiem gadiem pierādīt, ka Zaharijs to valodas prasmi NAV vis piemirsis, bet vispaŗ nav zinājis ... tāpat, kā ar Kabanova deguna sņāukšanu karoga'- sak, es nevis iešņaucu karogā, bet to noskūpstīju, vot tā...aber, par to naciona''lu klusēšanu valdības sēdē - neba pats Lapsa savu roku pamatiģi pielicis pie tā, lai viņus pēc iespējas mazāk nēmtu vērā tieši šāda tipa jauta'jumos ...

Atbildēt

jurisx

13.08.2013. 09:37

Pērkamā valsts vara pati rok sev kapu.

Atbildēt

hmm

[R] 13.08.2013. 09:32

Pēc LV pērkamo valodnieku "atzinuma", ka indivīds, kurš valsts valodu neprot, būtu varējis nokārtot eksāmenu, ja tobrīd būtu to pratis... policijai tur vairs nebija ko darīt. :D

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: