Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs grūtgalvis vai nelietis, nemaina lietas būtību...
Nevajag man stāstīt, cik tas maksās, ko tas dos, ko vietā liks un ko Spriņģe, Levits, Freiberga... saka! Tā ir švaka demagoģija, jo citādi arī vēlēšanas ir lieka izšķērdība: savēlēs taču tos pašus...
Būtība ir vienkārša: neviens darba devējs (šajā gadījumā tauta) nevar atļauties uzticēties neuzticamiem darbiniekiem, kas nepilda darba devēja uzstādījumus, pieņem lēmumus, kurus nepilda, lemj par sliktu darba devēja saimniekošanai, mantai, naudai, tās pārvaldīšanai un ar visu saistītai morālei.
Maza piezīme. Ir sākta (Satversmes garantēta) parakstu vākšana par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Atlaist vai ne, - to izlems tautas nobalsošana. Pašsaprotams demokrātiski un tiesiski pamatots process. Kur problēma?
Varai būtu jābūt pateicīgai par iespēju uzzināt tautas viedokli tautas nobalsošanā, nevis jāapkaro tās ierosināšana. Ja vara atkal nevēlas rēķināties ar tautas balsi, tas lieku reizi rāda, ka parakstu vācēji ir uz pareizā ceļa...