Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

7000 eiro lielā kukuļa izspiešana no Ventspils jaunās koncertzāles LATVIJA būvnieku apakšuzņēmējiem radījusi neskaidrību pilnu situāciju, kurā var izrādīties, ka finansiāli sodīti tiek nevis kukuļa izspiedēji, bet viņu upuri.

Mediji jau plaši ziņoja, ka maija beigās Valsts policijas Iekšējās drošības birojs par kukuļņemšanu arestēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājā izvietotās Kurzemes reģiona brigādes komandiera abus vietniekus Romānu Andrijausku un Mursalu Kerimovu. Tāpat apcietināts tika arī apakšuzņēmēju (Rīgas firmas SIA VPM Latvia) vadītājs Vilnis Puļķis un vēl viena persona. Izspiestā kukuļa summa bijusi 7000 eiro. Viens no kukuļa saņēmējiem turklāt slēpis naudu pēc sentēvu metodes — sabāžot burkā un norokot zemē.

Pēc tam jaunajā objektā sekoja vēl viena ugunsdrošības pārbaude, konstatēja trūkumus, kas tika novērsti, un jaunā ēka pagājušajā mēnesī tika atklāta ar ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncertu, savukārt uz jaunajām pasaulē lielākajām klavierēm koncertēja leģendārais ukraiņu izcelsmes Kanādas pianists Ļubomirs Meļņiks. Bet septembrī ēkas otrā galā mācības uzsāks valsts mūzikas vidusskolas aptuveni 500 audzēkņi.

Tikmēr neskaidrība saglabājas par to, kāda veida atbildība sagaidīs tieši kuru no kukuļa izspiešanas sakarā minētajām amatpersonām un/vai iestādēm. Skaidrs, ka kriminālatbildība draud kukuļa izspiedējiem, pieprasītājiem un saņēmējiem (tāpat arī starpniekiem, ja tādi bijuši), bet vienlaikus tikpat reāla ir varbūtība, ka 31 miljonu eiro vērtā objekta būvniecībā ieguldītā Eiropas nauda netiks atzīta par attiecināmajām izmaksām tieši šī 7000 eiro izspiestā kukuļa dēļ.

Atbilstoši pušu faktiskā ieguldījuma apmēram projekta sagatavošanā un realizācijā Latvijas valstij Kultūras ministrijas (KM) personā pieder 349 domājamās daļas, bet pašvaldībai — 651 domājamā daļa no 1000 daļu lielā kopīpašuma. Vienošanās starp KM, Ventspils domi un Ventspils Mūzikas vidusskolu paredz, ka pašvaldība jaunajā ēkā nodrošinās kultūras un izklaides funkciju, kas deleģēta pašvaldības SIA Kurzemes Filharmonija, savukārt valsts pārziņā ir kultūras un izglītības funkcija, ko īstenos Ventspils Mūzikas vidusskola.

LSM ziņoja, ka līdz kukuļa izspiedēju arestēšanas brīdim jau bijuši izmaksāti nepilni 8 miljoni no kopumā ERAF paredzētajiem 11 miljoniem eiro, bet 15 miljoni eiro paredzēti no emisiju kvotu izsolēs iegūtās naudas; līdz šim izmaksāti 11 miljoni, jo jaunā ēka ir izcili energoefektīva.

ES fondus administrējošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieturas pie t.s. “nulles tolerances” politikas, kas attiecas uz jebkādiem krāpnieciskiem darījumiem vai kukuļu finansēšanu no Eiropas naudas. Praksē šis princips nozīmē — ja kāda ES projekta gaitā atklājas krāpniecības vai korupcijas gadījums, tad naudu zaudē viss projekts, ne tikai pieķertie darboņi. Tieši izvairīšanās no korupcijas bija iemesls, kamdēļ pirms pusgada ES finansējumu Rīgā zaudēja bēdīgi slavenais “kapu tramvaja” projekts — tā nauda tagad pārvirzīta jauno elektrovilcienu iepirkumiem.

Koncertzāles LATVIJA gadījumā tas nozīmētu, ka uz konkrēto desmitmiljonu investīciju fona izspiestais 7000 eiro kukulis var novest pie situācijas, kurā ar šīs naudas atsaukšanu tiks sodīti tie, no kuriem faktiski minētais kukulis ticis izspiests. Tā kā nauda ir jau samaksāta un reāli ieguldīta celtniecībā, tad pagaidām nav prognozējams, tieši kam šī nauda būtu jāatmaksā un no kādiem līdzekļiem.

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš intervijā Latvijas Radio stingri norādīja: pašvaldība vai tās darbinieki nekādi nav saistīti ar VUGD kukuļu spiedējiem: "Mēs nekādā veidā neesam iesaistīti un esam gatavi tiesāties, jo mēs nekādā veidā nejūtamies vainīgi par to, ka tur kāds kaut kur ir veicis kādas, iespējams, koruptīvas darbības. Ar to jātiek galā tiesībsargājošajām institūcijām," teica Vītoliņš.

CFLA pārstāve Daiga Reihmane raksturoja izveidojušos situāciju šādi: “Tā kā projekta ietvaros saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku ir fiksētas iespējami veiktas koruptīvas darbības, CFLA ar lēmumu konstatējusi neatbilstību projektā, maksājumi projektā ir apturēti un joprojām netiek veikti, kā arī netiek deklarēti Eiropas Komisijai. Lēmums par neatbilstību attiecināts uz būvdarbu līguma un uz autoruzraudzības līguma daļu, kas ietilpst ES fondu projektā.

Faktisko neatbilstoši veikto izdevumu apmēru šobrīd nav iespējams noteikt, jo turpinās izmeklēšana, kuras laikā noskaidrotie fakti un to ietekme uz projekta īstenošanu var mainīties. Līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai un apstākļu pilnīgai noskaidrošanai neatbilstība ir klasificēta kā “aizdomas par krāpšanu”, un šobrīd vēl līdzekļu atgūšana līdz faktu un to ietekmes pilnīgai noskaidrošanai netiek uzsākta. Gala lēmumu CFLA pieņems pēc krimināllietas apstākļu noskaidrošanas.

Jāpiebilst, ka CFLA [pati] nav tiesīga veikt un neveic izmeklēšanas darbības. [...] 

Savukārt “nulles tolerances” princips ES fondu ieguldījumu kontekstā nozīmē jebkādu krāpniecisku un/vai koruptīvu darbību “klātbūtnes” nepieļaušanu. Ja projektā ir konstatēts un apstiprinājies šāds gadījums, ES fondu finansējums projektam vai projektā veiktiem konkrētiem darbiem nedrīkst tikt izmantots, proti, tiek pieņemts lēmums par neatbilstoši veiktiem izdevumiem un finanšu korekciju. Arī tad, ja finansējuma saņēmējs tiešā veidā nav bijis iesaistīts krāpniecisku vai koruptīvu darbību veikšanā, šis princips ir saistošs.

[...] Lemjot par neatbilstoši veikto izdevumu apjomu un finanšu korekciju, nekad un nekādos apstākļos (kategoriski!) par mērauklu nevarētu tikt izmantots krāpnieciskā “darījuma” iespējamais apjoms. Kā minēts, šobrīd neatbilstoši veikto izdevumu apmēru nav iespējams noteikt, bet pavisam noteikti tas netiks saistīts ar kukuļa apmēru, kas figurē lietā.”

Tā kā kriminālprocesa virzītāji nedrīkst izpaust lietā esošās ziņas līdz brīdim, kamēr izmeklēšana tiek pabeigta, pagaidām nav zināms, kas tieši ir atzīti par cietušajiem no kukuļa izspiešanas — koncertzāles LATVIJA būvnieku apvienība, pašvaldība un valsts kā objekta līdzīpašnieki, vai vēl kādi citi cietušie.

Novērtē šo rakstu:

26
0