Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Austošās Saules” valde nosoda “Jaunās Vienotības” valdības un tās pārvaldītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto lauku skolu slēgšanu jeb “Kompleksus risinājumus augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.

1. Vispārizglītojošo skolu uzturēšana vai slēgšana notiek saskaņā ar IZM kritērijiem un saskaņojumu, jo tieši IZM finansē pedagogu algas – pašvaldību atbildība iecerētajā skolu slēgšanā ir otršķirīga. Iegansts skolu slēgšanai ir paša Ministru kabineta (MK) pieņemtie kritēriji par pārāk atšķirīgu klašu grupu pārstāvju sastāvu apvienotajās klasēs un par izglītojamo skaitu pamatskolas klašu grupās pedagogu algu maksāšanai.

Šie kritēriji ir patvaļīgi un neatbilst Satversmes 112.pantam (“Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta”). Īpaši destruktīvi kritēriji ir vidusskolām pierobežas teritorijās, kuru apdzīvotība ir nacionālās drošības jautājums.

2. Šai reformai ir iepriekš neizskanējis, taču būtisks etniskais aspekts. No lauku skolu slēgšanas ciestu pamatā latviešu ģimenes, kas ir izvēlējušās veidot savu dzimtas nākotni ārpus pilsētām, un skolotāji, kamēr “Excel” kritērijiem atbilstošas “mazākumtautību” jeb krievu valodas skolas Rīgā vai Daugavpilī turpinās tērēt valsts resursus, kurus šī reforma it kā tiecas optimizēt. Faktiski ir plānots iedarbināt kārtējo atpakaļgaitu Latvijas atbrīvošanā no PSRS etnopolitiskajām sekām.

3. Lauku skolu situācijas tik tiešām ir dažādas, un katra reforma balstās uz apsvērumiem, kuros ir kāds patiesības grauds. Lai gan ir skolas, kuru klases pārskatāmā nākotnē tik tiešām nebūs iespējams piepildīt ar skolēniem, tāpēc to slēgšana būtu apsverama, iecerētā reforma ir netālredzīga, jo par pamatu ir izvirzījusi necilvēcīgas vērtēšanas kategorijas, kas ignorē lauku skolu sociālo nozīmi un ieguvumus, ko tas sniedz personības attīstībai, nesamērīgus skolēnu skaita kritērijus, nesalīdzināmas situācijas (lauku skolu un Rīgas ģimnāziju salīdzinājums), kā arī neiekļauj iedzīvotāju skaita pieauguma tendences, piemēram, Engurē vai Mērsragā. Tā vien šķiet, ka ir pieņemts ideoloģisks lēmums Latvijas laukiem neļaut atdzimt, kas nav savienojams ar latviskas Latvijas pastāvēšanas ideju.

4. Lauku skolu slēgšana kopā ar iespējamo pasta nodaļu likvidāciju, banku pakalpojumu nepieejamību reģionos, kā arī citiem aspektiem rada lejupejošu spirāli, kas apliecina “Jaunās Vienotības” valdīšanas postošās sekas, ko nespēja atrisināt arī administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā 2021. gadā, kas tika pamatota ar reģionu attīstīšanu un iedzīvotāju labklājības celšanu. Varam secināt, ka arī šī reforma ir bijusi vien partejisku motīvu vadīta, bet nav nesusi kopējo labumu pašai tautai.

5. Īpaši savādi ir tas, ka par iecerēto skolu slēgšanu klusē “zaļie” “Progresīvo” partijas pārstāvji, kuriem visvairāk būtu jāsatraucas gan par nesaimnieciskumu, kas rodas, likvidējot un izsolot skolu ēkas par desmitkārt mazākām summām, nekā tajās ir ieguldīti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenti, gan par gaisa piesārņojuma pieaugumu, kas neizbēgami radīsies, skolēniem gan ar autobusiem, gan vecāku personīgo autotransportu braucot uz centralizētajām skolām desmitiem kilometru attālumā. Vai zaļāk nav mācīties savā ciemā vai pilsētā? Nerunājot nemaz par psiholoģisko stresu, ko rada nemitīgā braukāšana divas reizes dienā ar autobusu, kam nokavēšanas rezultātā alternatīvu nemaz nav.

Aicinām normatīvi nenoteikt valsts finansējamo skolēnu skaitu pamatskolas klasēs mazapdzīvotajās un grūti sasniedzamajās teritorijās, kā arī mīkstināt šos kritērijus vidusskolām. Pieprasām valdību un IZM pēc būtības mainīt jau desmitgadēm veidoto cinisko attieksmi pret Latvijas laukiem un birokrātiskos kritērijus, kas šobrīd novestu pie latvisko lauku skolu likvidācijas un no tās izrietošas tālākas lauku iztukšošanās, demogrāfiskās krīzes padziļināšanās un trieciena latviskajai identitātei. Aicinām Saeimas opozīciju rīkoties principiāli, pieprasot izglītības ministres demisiju, ja šie kritēriji un attieksme netiek mainīti.

Novērtē šo rakstu:

59
8