Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi vadība beidzot tikusi skaidrībā, kā valsts autoceļu saimniecības uzturēšanā un pārraudzībā izmantot jaunā valdes locekļa Reiņa Freimaņa talantus. Šis 1980. gadā dzimušais sociālais darbinieks – pedagogs, kurš pagājušā gada beigās amatā nonāca, pateicoties tā sauktā „Olšteina sešnieka” spiedienam, nu pārrauga šīs valsts kapitālsabiedrības Tehnisko pārvaldi, kurā ietilpst Stratēģijas daļa, Ceļu tīklu daļa, Tiltu daļa un Reģionālo programmu daļa.

Latvijas Valsts ceļi saskaņā ar uzņēmumam uzdotajām funkcijām rūpējas par Latvijas valsts autoceļu tīklu pārvaldīšanu, tam piešķirtā finansējuma administrēšanu, valsts autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības plānošanu un vadīšanu, valsts pasūtījuma organizēšanu valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem un pakalpojumiem, valsts autoceļu tīkla standartu un tehnisko noteikumu projektu izstrādes pasūtīšanu un vadīšanu, valsts un pašvaldību autoceļu reģistra uzturēšanu un pilnveidošanu, kā arī pašvaldību autoceļu tīkla pārraudzīšanu.

Šā gada sākumā TV raidījumā Sastrēgumstunda bijušo Reformu partijas pārstāvi Freimani „iebīdījušais” Saeimas deputāts Klāvs Olšteins gan apgalvoja, ka Freimanim esot izglītība biznesa vadībā un ievērojama pieredze, piemēram, Daugavas ziemeļu šķērsojuma izstrādē (kurš vēl joprojām nepastāv pat īsta projekta formā). Taču nosaukt konkrētu izglītības iestādi un izglītības iegūšanas gadu Olšteins nevēlējās vai nespēja.

Savukārt pēc tam telekompānijas LNT rīta raidījumā Olšteins jau apgalvoja, ka Freimanis ieguvis maģistra grādu "sabiedrības vadībā" un ka jau aptuveni desmit gadus viņa darba pienākumi bijuši saistīti ar Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi, tostarp satiksmes nozarē, un Rīgas domē viņš esot strādājis pie tā dēvētā Ziemeļu koridora projekta.

Ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas Valsts ceļi detalizētu Freimaņa dzīvesgājuma aprakstu joprojām neatklāj, taču Centrālās vēlēšanu komisijas datu bāzē atrodamas ar 2011. gadu datētas ziņas, ka 1980. gadā dzimušais jaunais ceļu saimniecības speciālists savu augstāko izglītību ieguvis 2004. gadā Sociālā darba un pedagoģijas augstskolā Attīstība – tieši šī augstskola viņam piešķīrusi augstāko profesionālo izglītību specialitātē „sociālais darbinieks-pedagogs”.

„Pat, ja šis jaunskungs pēdējā gada laikā ir strauji beidzis vēl kādu augstskolu un pašlaik to nezināmu iemeslu dēļ vienkārši slēpj, tas vienalga būtu izcils absurds – tikko no skolas sola nākušu „biznesa vadītāju” iecelt par tik svarīgas nozares galvenā uzņēmuma valdes locekli ar ievērojamām pilnvarām un iespējām, kuras tik viegli izmantot nepareizi,” Pietiek neoficiāli izteicās kāds Latvijas Valsts ceļu līdzšinējās vadības pārstāvis.

Taču saskaņā ar Satiksmes ministrijas oficiālo skaidrojumu sociālais pedagogs ar politisku aizmuguri Latvijas Valsts ceļiem bijis nepieciešams, lai – precīzs citāts, saglabājot oriģinālo rakstību – „spirinātu kapitālsabiedrības kapacitāti ES struktūrfondu plānošanas un apguves jomā”.

Ministrija nesaskatot arī nekādas pretrunas sociālā pedagoga izvēlē par vienu no Latvijas Valsts ceļu vadītājiem: „Saskaņā ar Komerclikuma 221.pantu un speciālā likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.pantu par valdes locekli var būt fiziska persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.”

Nu pēc ilgākām pārdomām valsts kapitālsabiedrības vadība nonākusi pie lēmuma, ka Freimaņa pārraudzībā "atbilstoši kapitālsabiedrības struktūrai" nododama Latvijas Valsts ceļu Tehniskā pārvalde, kurā ietilpst Stratēģijas daļa, Ceļu tīklu daļa, Tiltu daļa un Reģionālo programmu daļa. Tas nozīmē, ka cilvēks bez kādas praktiskas pieredzes ceļu būves un uzturēšanas jomā pārrauga vienu no Latvijas Valsts ceļu darbības pamatvirzieniem.

Kā skaidro uzņēmumā, līdztekus ikdienas procesu pārraudzībai Freimanis vadot arī "papildu finansējuma avotu piesaistes izpēti iespēju ceļu jomai, kas ietver Publiskās-Privātās partnerības modeļa piemērošanas izpēti lieliem ceļu infrastruktūras attīstības projektiem, Starpvalstu sadarbības programmu finansējuma piesaisti ceļu rekonstrukcijas projektiem pierobežas teritorijās, u.c.".

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir izveidota 2004. gada 26. oktobrī, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņā ar 2004. gada 5. oktobra Ministru kabineta rīkojumu. Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir LR Satiksmes ministrija.

Latvijas Valsts ceļu oficiāli deklarētais mērķis ir nodrošināt valsts autoceļu tīkla efektīvu uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši noteiktajiem kvalitātes un vides standartiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0