Iesaki rakstu:

Pirmkārt, un to es esmu teicis no pirmās dienas, vainīgie netiks nedz atrasti, nedz sodīti. Viņi jau paši to pasaka. Runa no pirmās dienas bija tikai par politisko atbildību, kas bija zināma jau no paša sākuma.

Ja izpildvaras augstākais tronis ir bijis Kariņš un Jaunā Vienotība (JV), tad viņš arī ir galvenais vainīgais, grozi kā gribi, kas tika arī konstatēts un sen zināms. Ar visu savu brigādi - JV kontrolēto finanšu ministriju un saliktiem satiksmes ministriem.

Protams, ka koalīcijas pārstāvji parlamentārās izmeklēšanas komisijā par tādu neapstrīdamu secinājumu nebalsoja. Vai tad vispār vajadzēja balsojumu, ja to varēja sarakstīt vēl pirms parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmās sēdes? Ziņojums jau ir politisks dokuments, pozīcija un opozīcija balso paredzami.

Otra lielā lieta. Par rekomendācijām. Tādām elementārām lietām kā lielāka atklātība, protams, piekrītu. Pārējā vērojama ierēdnieciska pieeja, kas nozīmē, ka projekta vadība turpināsies tieši tāpat kā līdz šim. Birokrātiski bezatbildīgi.

Vajagot kārtējo komisiju dibināt, nu jau Saeimā, precizēt Valsts kancelejas atbildību, nu un citi ķekši, formulāri, komitejas, domburšovi, izvērtēšanas, vaidēšanas. Siles pieeja un kolektīvā bezatbildība, nekā jauna.

Tā pat nav kritika, tikai konstatācija zināmajam. Līdzīga situācija ir faktiski visur citur, citās valstīs. Uzskatāms piemērs kaut vai Hamburgas koncertzāle - deputāti, domburšovi un tāpat pilnīgs, garantēts un prognozējams vājprāts.

Valsts nedrīkst realizēt saimnieciskus projektus. Valsts rada tikai korupciju, pārfrazējot Mileju.

Valsts var izdarīt tikai pasūtījumu - izdalīt naudu. Projekti jārealizē privātajiem un juridiskā forma ir zināma – publiskā un privātā partnerība.