Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā Valsts prezidenta posteņa kandidāts minētais bijušais baņķieris Andris Bērziņš varētu būt lielākās pensijas saņēmējs vai vismaz vislielāko pensiju saņēmēju pirmajā piecniekā visā Latvijā, - par to liecina Pietiek iegūtā neoficiālā informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. 2007. gadā, kad Bērziņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju kļuva par pensionāru, viņa ikmēneša pensija tuvojusies 4900 latu robežai. Pēc visa spriežot, Bērziņš lielās pensijas saņemšanai veikli izmantojis 1996. gadā darboties sākušā Pensiju likuma pretrunīgās normas.

Pagājušā gada pēdējos divos mēnešos Bērziņš, kā izriet no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē atrodamās amatpersonas deklarācijas, kopā pensijā saņēmis 8836 latus – tātad nedaudz vairāk kā 4400 latu mēnesī.

Taču tas vēl ir bijis kritums, salīdzinot ar 2007. gadu, kad Bērziņa gada pensija bijusi 58 352 lati (4862 lati mēnesī), un 2008. gadu, kad tās kopapjoms bijis 54 718 lati (4559 lati mēnesī).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt lielākos pensiju saņēmējus Latvijā, taču no neoficiāliem datiem zināms, ka Bērziņa pensija varētu būt vislielākā valstī vai vismaz ļauj viņam ierindoties lielāko pensiju saņēmēju pirmajā piecniekā.

Lielāko daļu no šīs pensijas Bērziņam ir nodrošinājis darbs uzņēmumos ar Latvijas valsts kapitāla daļu, galvenokārt – bijušajā Unibankā, tagadējā SEB bankā.

1997. gadā, kad Bērziņa vadītā Unibanka neapdomīgi ieguldīja milzīgus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudējumus (vismaz 15 miljonus latu) un valsts banku bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopējais triju valdes locekļu – tostarp Bērziņa - gada atalgojums bija 652 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka tolaik Bērziņa mēnešalga bija vismaz 18 tūkstoši latu mēnesī.

Savukārt 2003. gadā, kad Bērziņš paziņoja par aiziešanu no bankas, tās jaunie saimnieki skandināvi jau bija pamatīgi apcirpuši viņa atalgojumu: tad pieci valdes un pieci padomes locekļi kopā bankā atalgojumā saņēma summu, kas uz desmit cilvēkiem bija tikai nedaudz lielāka kā pirms sešiem gadiem tikai trīs valdes locekļu kopā saņemtā summa, - 694 tūkstošus latu.

Šā gada martā Neatkarīgā Rīta Avīze ar atsauci un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ziņoja, ka Latvijā lielākā pensija esot aptuveni 4500 latu. Tik lielas pensijas izveidošanos jeb aprēķināšanu esot noteikuši vairāki faktori - īpaši jau tas, ka, tā kā liela daļa pensijas saņēmēja darba mūža nostrādāta padomju laikos, tad pensijas kapitāls rēķināts pēc darba algas apmēra no 1996. gada līdz 1999. gadam - tātad tieši laikā, kad Bērziņš saņēma īpaši iespaidīgos ienākumus daļēji Latvijas valstij piederošajā Unibankā.

"Kā zināms, 1996. gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kas noteica, ka, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā cilvēka individuāli veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr pārejas periodā un par darbu padomju laikā tika noteikti četri gadi, kura laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Tā šajā gadījumā personai bijusi ļoti liela alga 1996.–1999. gadā, kas būtiski ietekmēja pensijas kapitālu, jo tā tika attiecināta uz visu iepriekšējo padomju laika darba periodu. Turklāt 1996. gadā vēl nebija sociālo iemaksu griestu, tas ir, nodokli varēja maksāt no visas algas, kas nozīmēja, ka arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu varēja saņemt pilnā apmērā. Konkrētais pensionārs aizgājis pensijā 2007. gadā, kad kapitāla indekss bija virs 1 (šo indeksu ņem vērā, aprēķinot pensijas, un tieši 2007. gadā tas bija lielākais visos pēdējos gados), pašlaik pēdējos divus gadus indekss ir sarucis zem 1," rakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.

Novērtē šo rakstu:

0
0