papildināts - Zaharjins iesniedz tiesā, domājams, muļķīgi viltotu līgumu, tiek pie vēl viena kriminālprocesa

Kas ir Kreiču mafija? vienmēr tiek pie naudīgiem līgumiem

Atbildēt

»

Tāpēc, ka UR līdz tam neveica šķīrējtiesu reģistrāciju. Saskaņā ar CPL pirms šķīrējtiesu reģistra izveides "Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot juridiskās personas, kas par tās izveidošanu paziņo Tieslietu ministrijai."

Atbildēt

»

Nebija jau tad šķīrējtiesu reģistra, kurā būt!

Atbildēt

Diez vai, Sintija pārāk kārtīga meitene, lai šitā stulbi šmaukties.

Atbildēt

Atliek tika pabrīnīties, kā Latvijas politekonomiskajā ķēķī daudzi var tik dzelžaini turēties pie katra ķeseļa, kampt un nokampt, neskatoties uz jebkādiem morāles pincipiem un līdzcilvēkiem, kuru dzīves bieži viņu rīcība ietekmē visnekrietnākajā veidā. Principā atliek tikai secināt, ka varaskāre un naudaskāre ir atkarības, kas degradē vidi un sabiedrību, bet par to aizdomājas tikai, kad notiek kas galēji traģisks kā, piemēram, Zolitūde vai lēkšana Ventā. Interesanti, kad kāds sāks piedāvāt terapiju pret šīm kaitēm. Laikam jau arī ar Minesotas programmas iziešanu būtu nedaudz līdzēts.

Atbildēt

Tā ir kārtēja provokācija, lai mulsināt cilvēkus!
Šķirēju tiesa bija jau 90-.gados.

Atbildēt

Kurzemes Vārds, 08.09.1998.
"IZVEIDOTA KURZEMES REĢIONĀLĀ ŠĶĪRĒJTIESA", Autors: Gundars Matīss

http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/1998/09/08/?p=6

Līdz šim Liepājā jebkuru civiltiesisku strīdu varēja izšķirt, izmantojot valstiskas organizācijas - Liepājas tiesas vai Kurzemes Apgabaltiesas palīdzību.
Tagad pilsētā izveidota pirmā šķīrējtiesa jeb Kurzemes Reģionālā šķīrējtiesa. Pagaidām tā ir vienīgā šķīrējtiesa, kas izveidota ārpus Rīgas.
Kaut arī līdzīgas iestādes darbojas visā pasaulē, mūsu iedzīvotājiem par jauno veidojumu, visticamāk, ir minimāls priekšstats. Par Kurzemes Reģionālās šķīrējtiesas darbības principiem "Kurzemes Vārds" lūdza pastāstīt tās prezidija priekšsēdētāju zvērinātu advokātu Māri Pomeranci.
- Kurzemes Reģionālā šķīrējtiesa ir nodibināta, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izskatīšanu starp juridiskām personām, kā arī fiziskām un juridiskām personām. Šķīrējtiesai ir pakļauti tikai tie civiltiesiskie strīdi, par kuriem puses rakstiski vienojušās, ka strīdus izskatīs šķīrējtiesa. Strīdus izskata, pamatojoties uz LR Civilprocesa nolikumu par šķīrējtiesu.
- Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki un firmu vadītāji pirmām kārtām nemeklēs palīdzību valsts tiesās?
- Viena no būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka lietu izmeklē operatīvi. Nav noslēpums, ka Liepājas tiesa un Kurzemes Apgabaltiesa ir ļoti noslogotas. Bieži vien no prasības iesniegšanas dienas līdz tās izskatīšanai jāgaida vairāki mēneši. Lietas operatīvu izskatīšanu kavē arī nepilnības civilprocesuālajā likumdošanā, ko bieži izmanto personas, kas ieinteresētas tiesas procesa novilcināšanā. Bet šķīrējtiesa šādos gadījumos, kad kāda no pusēm, būdama pienācīgi informēta, neierodas uz lietas izskatīšanu, strīdu var izskatīt bez tās klātbūtnes.
- Pirmajā brīdī šķiet, ka nevalstiskas tiesas spriedums nav tik saistošs?
- Šķīrējtiesas taisītais spriedums ir nepārsūdzams. Šis noteikums arī būtiski sekmē strīda izskatīšanas operativitāti un sprieduma izpildes ātrumu. Pamatojoties uz LR Civilprocesa kodeksu, spriedumu, kas nav izpildīts labprātīgi, var izpildīt piespiedu kārtā.
- Saprotu, ka par saviem pakalpojumiem ņemsit arī maksu?
- Jā, prasības pieteikuma izskatīšana nav bez maksas. Izcenojumu veido šķīrējtiešneša honorārs un tiesvedības maksa. Reglaments nosaka, ka visus tiesvedības izdevumus sedz puse, kurai par sliktu izšķirts konkrētais strīds.
- Jūs varat nosaukt arī konkrētus jauno tiesnešu uzvārdus?
- Pašlaik Kurzemes Reģionālās šķirējtiesas tiesnešu sarakstā iekļauti zvērināti advokāti Maija Andersone, Guntars Antoms, Gunta Gulbe, Ainārs Kreics, Gints Laviņš, Māris Pomerancis, Astra Stārasta un Latvijas Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Jāpiebilst, ka tiesnesi, kas izkatīs strīdu, izvēlas puses, kuras meklējušas palīdzību tiesā. Ja puses nevar vienoties, tiesnesi ieceļ prezidijs. Reglaments paredz, ka strīdu izskatīšanai var iecelt nevis vienu, bet trīs tiesnešus.
- Līdz šim šķirējtiesas bija tikai Rīgā?
- Jā, galvaspilsētā jau darbojas vairākas šķīrējtiesas. Zināms, ka sekmīgi strādā Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa, kas izveidota uz bijušās Saimnieciskās tiesas bāzes. Aktīvi darbojas Latvijas Starptautiskā šķirējtiesa, ko izveidoja Privatizācijas aģentūra un Attīstības aģentūra. Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa galvenokārt izkata strīdus, kas saistīti ar kredītu piedziņu.
Jāpiebilst, ka mūsu tiesneši praktizē gan Kuldīgā un Ventspilī, gan Rīgā, jo, veidojot sarakstu, speciāli centāmies tajā iekļaut speciālistus, kas strādā visā Kurzemē un galvaspilsētā.
- Kur atradīsies tiesas nams?
- Kurzemes Reģionālās šķīrējtiesas juridiskā adrese būs Liepājā, Lielā ielā 7. Taču jāpaskaidro, ka speciālas tiesas zāles mums nebūs vajadzīgas. Strīdus iespējams izskatīt birojā, kādas iestādes telpās, ko puses vienojas izmantot. Mēs ceram, ka reizē ar Kurzemes Reģionālās šķīrējtiesas izveidošanu samazināsies Liepājas tiesas un Kurzemes Apgabaltiesas darba slodze.

Atbildēt

Šķīrējtiesu reģistrs tika izveidots 2005.gada 1.aprīlī !
Links uz LR Uzņēmumu Reģistra informāciju par šo - http://www.ur.gov.lv/faili/Skirejtiesu%20_egistracija_UR.html

" Šķīrējtiesu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā

No 2005.gada 1.aprīļa Uzņēmumu reģistrs sāk veikt jaunu uzdevumu - šķīrējtiesu reģistra vešanu (Grozījumi Civilprocesa likumā, Latvijas Vēstnesis Nr.40 09.03.2005., Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Latvijas Vēstnesis nr.40, 09.03.2005., Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.204 “Notikumi par šķīrējtiesu reģistru”, Latvijas Vēstnesis nr.52, 01.04.2005., Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi nr.205 “Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā”, Latvijas Vēstnesis nr.52, 01.04.2005.).

... ... ...

Kas jādara ar tām šķīrējtiesām, par kuru izveidošanu ir paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam?

Šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam, ne vēlāk kā līdz 2005.gada 15.augustam iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reģistrācijai. Lai šīs šķīrējtiesas reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, ir jāiesniedz visi tie paši dokumenti, kas gadījumos, kad tiek dibināta jauna šķīrējtiesa, izņemot dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas dibināšanu (skat. iepriekš). Tā vietā ir jāiesniedz dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā. "

Atbildēt

Netā atrodams arī 2003.gada spriedums-Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa 2003.gada 14.oktobrī izskatīja civillietu SIA „Varita” prasībā pret SIA „Engures zvejnieku sabiedrība” par pārdoto
.

Atbildēt

Laikam jau bija gan ši šķirējtiesa 2003.g. Netā atrodams 2002.g. raksts Db - Šajā Šķīrējtiesu padomē ietilpst Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa, Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa, Baltijas Starptautiskā šķīrējtiesa, Latvijas komercbanku šķīrējtiesa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa un Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa.
Varējāt jau painterreseties pašā škirējtiesā, nevis vēl apstrīdet lasītaja teikto

Atbildēt

nu ja visi dūži....kāravs pikis ercens kreics

Atbildēt

Tas, ka bija kāda SIA ar to nosaukumu principā neko nemaina, ja šķīrējtiesu reģistrā tādas nebija,tad nebija.

Atbildēt

SIA "KRŠ" - Iepriekšējie nosaukumi

Reģistrācijas datums 25.09.1997
Reģistrācijas numurs 52103018551

No 25.09.1997 līdz 07.09.1998 - SIA "AUDITA GRUPA"
No 07.09.1998 līdz 26.04.2004 - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KURZEMES REĢIONĀLĀ ŠĶIRĒJTIESA"
No 26.04.2004 līdz 15.01.2008 - SIA "KURZEMES REĢIONĀLĀ ŠĶĪRĒJTIESA"
No 15.01.2008 - SIA "KRŠ"

-------------------

No Jūsu (pietiek) publicētās izziņas:

Nosaukums - "Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa"
Tiesiskā forma - Šķīrējtiesa
Reģistrācijas numurs, datums - 50003750711, 16.06.2005
Juridiskā adrese - Avotu iela 11, Liepāja, LV-3401
Reģistrs, Ierakstīts reģistrā - Šķīrējtiesu reģistrs, 16.06.2005
Reģistrācijas apliecība Nr. T000020. 16.06.2005
Dalībnieki uz 27.02.2008. - KRŠ SIA (52103018551)

------------------

SIA "KRŠ"
52103018551

Dalībnieki

Ainars Kreics 090964-1xxxx Liepāja, Kūrmājas prospekts 27A-3 LVL 1 000, - 50.00% (no 11.11.2011)
Liene Feldmane, 051287-1xxxx Liepāja, Kūrmājas prospekts 27A-3 LVL 1 000, - 50.00% (no 11.11.2011)

Amatpersonas

Liene Feldmane 051287-1xxxx valdes loceklis (no 19.08.2011) Tiesības pārstāvēt atsevišķi
Ainars Kreics 090964-1xxxx padomes priekšsēdētājs (no 19.08.2011)
Gundega Kreice 150766-1xxxx padomes priekšsēdētāja vietnieks (no 19.08.2011)
Jolanta Valaine 090675-1xxxx padomes loceklis (no 19.08.2011)

Atbildēt

Atbrauks Stīvens Sīgals un visus saliks pa vietām.

Atbildēt

Kad beidzot tos divus Liepajas mikimaušus iesēdinās vietumā?? Viņiem gan ti prkurori Liepājā tādi pārāk labvēlīgi un draudzīgi, vajadzētu parotēt, lai objektīvi varlemt par iesaistītajām pusēm.

Atbildēt

.....palika smieklīgi....atcerējos,kā divi ebreji Abramovičs un Berezovskis tiesājās Londonā par Krievijā sazagto naudu :)) ...tur viņi tiesnesei skaidroja,ko nozīmē ""politiskais jumts"" un otkats:) ...bet pie mums pat uz Londonu nav jāmūk:))0

Atbildēt

Nav te nekādu kļūdu, arī ne "EPIC FAIL" !
Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa (Liepāja, Lielā iela 7) reģistrēta 1998. gada 07.septembrī !
2005. gadā notika pārreģistrācija. Visām Latvijas šķīrējtiesām.

Lūk - links uz "Dienas Biznesa" 2002. gada 22. janvāra rakstu "Vēlas ieviest stingrākus noteikumus šķīrējtiesu darbībā, lai cīnītos pret "kaktu" tiesām" - http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/juridiskie-pakalpojumi/velas-ieviest-stingrakus-noteikumus-skirejtiesu-darbiba-lai-cinitos-pret-kaktu-tiesam-346828

Vēlas ieviest stingrākus noteikumus šķīrējtiesu darbībā, lai cīnītos pret "kaktu" tiesām

Ingrīda Drazdovska, tālr. 7062551, 2002. gada 22. janvāris

Pēdējos mēnešos jūtami audzis šķīrējtiesu skaits.

To pieaugumam ir objektīvs iemesls, tomēr speciālisti Db norādīja: rodas jautājums - vai kvantitāte nozīmē arī kvalitāti.

Šobrīd LR Tieslietu ministrijā oficiāli reģistrētas 40 dažādas šķīrējtiesas (salīdzināšanai: 2000. gadā - 15 šķīrējtiesas). LR Tieslietu ministrijas vecākais referents Jānis Dzanuškāns sacīja, ka tik tiešām pēdējos mēnešos šķīrējtiesas "augušas kā sēnes pēc lietus". Viņaprāt, šim procesam ir objektīvs iemesls - uzņēmēji arvien vairāk aizdomājas, ka skatīt strīdu šķīrējtiesā bieži ir krietni izdevīgāk - daudz ātrāk nekā valsts tiesā. Neapšaubāmi, šķīrējtiesu dibinātājiem arī ir savi aprēķini - to ienākumus nodrošina gan šķīrējtiesas nodeva, gan honorāri tiesnešiem (atkarīgi no prasības lieluma).

Būtu vairāk jāuzrauga šķīrējtiesu darbība

Problēma ar šķīrējtiesām varētu slēpties vienā apstāklī, - atzīst J. Dzanuškāns. Tieslietu ministrijas un šķīrējtiesu attiecības nosaka tikai viens pants Civilprocesa likumā. Tajā teikts, ka par pastāvīgas šķīrējtiesas izveidošanu tās veidotājam jāpaziņo Tieslietu ministrijai, kura šo šķīrējtiesu reģistrē. "Mēs saņemam šādu informāciju, ņemam to vērā, taču faktiski līdz ar to ministrijas kompetence arī aprobežojas," pauda J. Dzanuškāns. Saņemtā informācija pat netiek detalizēti pētīta, jo nepastāv nekāda noteikta kārtība par sniegto ziņu pārbaudi un šādas pārbaudes obligātumu. Speciālists spiests atzīt, ka patiesībā neviens jau arī nekontrolē šķīrējtiesu darbību. "Nesen veicām aptauju - zvanījām uz norādītajiem šķīrējtiesu telefona numuriem, kur itin bieži tika sazvanītas pilnīgi citas iestādes vai pat kādi uzņēmumi, tikai ne šķīrējtiesa. Tāpat neatbilst adreses. Zināms kuriozs ir fakts, ka Latgalē darbojas divas šķīrējtiesas ar vienādu nosaukumu." Tieši tādēļ šobrīd Tieslietu ministrijas darbinieki gatavo grozījumus Civilprocesa likumā ar mērķi kaut kādā veidā stingrāk reglamentēt šķīrējtiesu darbību, ieviest zināmu kārtību.

"Kaktu" tiesas graujot prestižu

Latvijas Starptautiskās šķīrējtiesas izpilddirektore Maira Abricka uzskata, ka šķīrējtiesu popularitāte nav pietiekama. "Ir nodibināta Latvijas Šķīrējtiesu padome pie Latvijas Juristu biedrības prezidija, kuras mērķis ir ne tikai popularizēt šķīrējtiesu darbību, bet arī zināmā mērā cīnīties pret "kaktu" šķīrējtiesām," teica M. Abricka. Šajā Šķīrējtiesu padomē ietilpst Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa, Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa, Baltijas Starptautiskā šķīrējtiesa, Latvijas komercbanku šķīrējtiesa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa un Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa. M. Abricka uzsvēra: "Kaktu" tiesas grauj visu pārējo šķīrējtiesu prestižu. Internetā bija pat tāds sludinājums, kur kāda firma līdzās dažādiem citiem pakalpojumiem - telpu īri, ventilācijas sistēmu montāžu - sniedzot arī šķīrējtiesas pakalpojumus. Tieslietu ministrijā, protams, šāda šķīrējtiesa nav reģistrēta un tur par to neko arī nezina. Tādā gadījumā rodas jautājums, kādi un cik likumīgi ir šīs šķīrējtiesas spriedumi. Tās šķīrējtiesas, kas šobrīd ir apvienojušās, tik tiešām atbild par spriedumiem. Tiesnešu sastāvā ir ļoti kompetenti juristi. Ar izpildi šie spriedumi iet caur valsts tiesām." Viņa sacīja, ka speciālistu aprindās izskanējis viedoklis, ka, iespējams, šķīrējtiesām vajadzētu piešķirt kaut ko līdzīgu sertifikātam, lai izvairītos no pārpratumiem. Tiesas varētu šādā veidā garantēt kvalitāti, ētikas principu ievērošanu. To, iespējams, varētu apstiprināt Tieslietu ministrija.

Pašiem uzņēmējiem jābūt piesardzīgākiem

Pašlaik uzņēmumam, domājot par šķīrējtiesas izvēli, būtu jāsāk ar to, ka jāpainteresējas Tieslietu ministrijā par oficiāli reģistrēto šķīrējtiesu sarakstu. Šāda informācija ir pieejama ikvienam, - pauda J. Dzanuškāns. "Uzņēmēji paši pēc izvēles var apzvanīt vai citādi sazināties ar vairākām šķīrējtiesām, palūgt to reglamentus, kuros šķīrējtiesa norāda iespējamās izmaksas, darbības principus utt., vaicāt pēc iespējamo tiesnešu saraksta, interesēties par kādām citām detaļām. Uzņēmējs var izvērtēt, vai viņš vēlas akceptēt vienu vai otru iespēju un ietvert kādu konkrēto šķīrējtiesu līgumā ar savu sadarbības partneri," teica viņš.

Detaļas jāparedz pirms līguma slēgšanas

Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa ir Latvijas Privatizācijas aģentūras meitas uzņēmums. Pērn tā izskatījusi 56 lietas (2000. gadā - 46 lietas) par kopējo summu nedaudz vairāk nekā 960 tūkstoši latu. M. Abricka informēja, ka no visām tiesas izskatītajām lietām piecos gadījumos tās beigušās ar izlīgumu. "Uzskatu, ka šķīrējtiesas galvenais uzdevums tomēr būtu panākt, lai puses "ietu" uz šiem mierizlīgumiem," uzsvēra viņa. M. Abricka atgādina: "Slēdzot līgumu, būtu konkrēti jānorāda ne tikai šķīrējtiesa, bet arī tiesnešu skaits. Saviem klientiem, piemēram, preču piegādātājiem, līgumos iesaku, ja vien tas ir iespējams, norādīt, ka strīda lietu skata viens tiesnesis, sevišķi gadījumos, ja summas ir nelielas. Ja lietu skata viens tiesnesis, process iznāk lētāks. Savukārt kur strīds varētu būt par lielām summām, labāk tomēr izvēlēties trīs tiesnešus." Viņa uzskata, ka sevišķi lielas nozīmes nav iespējai prasītājam lūgt prasības nodrošinājumu. Tas palēnina procesu, jo ātrākais lēmums par prasības nodrošinājumu varētu tikt pieņemts tikai pēc 30 dienām. Tādēļ pastāv iespēja šo prasības nodrošinājumu pirms lietas sniegšanas šķīrējtiesā prasīt caur parasto tiesu civilprocesa noteiktā kārtībā. M. Abricka pauda, ka atbildētāji aizmirst vai nezina par iespēju šķīrējtiesā iesniegt atsauksmi - pa skaidrojumus par savu rīcību utt. Tad arī tiesnesim daudz vieglāk saprast motīvus un redzēt skaidrāk strīda būtību, nevis tikai uzklausīt argumentus tiesas zālē.

Šķīrējtiesas plusi un mīnusi:

+ ātrums, konfidencialitāte virzība uz izlīgumu
- atruna līgumā par konkrēto šķīrējtiesu prasības nodrošinājums (palēnina procesu)
+/- spriedums nav pārsūdzams

Lielākās šķīrējtiesas Latvijā pēc izskatīto lietu skaita gadā*:

1. Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa (Rīga, Mazā Jauniela 5)
2.Daugavpils reģionālā šķīrējtiesa (Preiļi, Raiņa bulvāris 3)
3.Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa (Rīga, Brīvības iela 103)
4.Rīgas Komerciālā šķīrējtiesa (Rīga, Kuldīgas iela 39)
5.Vidzemes šķīrējtiesa (Valmiera, Cēsu iela 2)
6.Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa (Liepāja, Lielā iela 7)

* Saraksts veidots pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas.
Iespējams, saraksts nav pilnīgs un objektīvs, jo šķīrējtiesām nav pienākums informēt ministriju par izskatīto lietu skaitu u.tml.

Atbildēt

»

Tieshi taa! Nav skaidrs kadel smeereet reputaaciju un riskeet ar cietumu deel jau bankroteejusha uzneemuma akcijaam! Zaharjimam jarevidee sava strateegija un jaatsauc tas viltotais liigums kameer veel var. Lai vini nosleedz liigumu ar ko izbeigts tas viltotais liigums.

Atbildēt

Bļahamuha kā teiktu mans automehāniķis. Un viņam būtu taisnība :D

Atbildēt

Es tikai nesaprotu, kāda jēga tiesāties par bankrotējuša uzņēmuma akcijām.. Kas tur vairs ir "Metalurgā" 100 milj. parādi..&

Atbildēt

tad jau tagad radionovai un zaharjinam cietums, jeb atkal tiks atziti par ''nevainigiem''?

Atbildēt

Ja Radionova ir apliecinajusi kopiju tad jau pie vinas ir originals. Policijai vajadzetu to originalu panemt un uztaisit ekspertizi. Desmit gadus vecu papiru vajadzetu varet atskirt no svaiga cepuma ja vien vini nav braukusi kopa ar to papiru uz siltajam zemem un cepinajusi kalnu saule.

Atbildēt

Milzigs kauns par so advokati un advokatu biroju!!! Iesniegts klajs vitojums!!!

Atbildēt

EPIC FAIL!

Atbildēt

Interneta portālā "ManaBalss" ievietota Iniciatīva "PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU", kas vērsta uz nomas maksas samazināšanu par zemi zem mājām un/vai būvēm. Lai likumprojektu nosūtītu izskatīšanai Saeimā, nepieciešams ar internetbankas starpniecību savākt ne mazāk kā 10 000 pilsoņu parakstu.

В интернете "ManaBalss" помещена Инициатива "PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU" (Принудительный найм земли под домами или строениями), которая направлена на снижение платы за землю под домами или строениями. Чтобы законопрект принял СЕЙМ, надо через интернетбанк собрать не менее 10 000 подписей граждан

Atbildēt

Atpitksies atkal?

Atbildēt

kas tas ir par advokātu biroju?

Atbildēt

Tāds solīds advokātu birojs... šitā netīri šmugulējas, interesanti, kā to komentātu Biroja pārstāvji?

Vai advokātam nav jānoliek sava apliecība zv. advokātu padomē un jātinas prom no advokatūras uz visiem laikiem? Laikam jau nē, jo te ir LATVĀNIJA...

Atbildēt