Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai
Māris Liopa* · 17.12.2017. · Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
vo bija labi!
18.12.2017. 02:49»
stukačs uļmis
Koki bija resnāki un garumzīmes garākas. Tie tik bija laiki
nebija tā šmucīgā cirtējindustrijas apmaksātā krāpnieka Liopas
interesanti
18.12.2017. 01:11Laikam izklausītos pārliecinošāk, ja rakstītu kāds cits - nevis Latvijas valsts mežu kontrolētās Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs.
Kā tur īsti bija - kāpēc LVM vairs nav FSC sertifikāta, kas ļautu IKEA un līdzīgiem uzņēmumiem pārdot to pašu koksni par augstāku cenu? Tas noteikti dotu vairāk naudas nodokļiem, bet laikam nebūtu izdevīgi dažiem biedriem?
Un cik no šī likuma bijāt plānojuši sev piešķirt uz sabiedrības un Latvija mežu rēķina?
sviests
18.12.2017. 01:10Nav jau ar ko citu jums pamatot šo grozījumu nepieciešamību kā vien ar to, ka zaļie neko nejēdz no ekonomikas. Un ticiet vien smadzeņu skalotājiem, kuri "rūpējas" par tautsaimniecību. Tie jau svētie, protams, bet "kabatas nauda" par labi paveiktu darbiņu jau ir nepieciešama visiem. Tpu!
to vo
18.12.2017. 01:03Skaists tekstiņš, bet atbildes uz manu jautājumu tāpat nav! Tad kāpēc īsti šāda veida jaunaudžu, sauksim tās īstajā vārdā, ciršana šobrīd un tik steidzīgi ir nepieciešama?
Vo
17.12.2017. 23:33Labs, trāpīgs raksts!
Latvijā "modē nākusi" ir svētulīga divkosība kā biznesa paveids. Tā tas notiek gandrīz visās jomās. Tikko kaut kur parādās neparasti aizkustinošas rūpes par kaut ko, tā, rūpīgāk papētot, šīs "rūpes" kādam atnes labu peļņu, bet valstij un tautai kopumā zaudējumus. Atcerieties, kādas "varenas rūpes" tika paustas par to, ka papīrfabrikas un cukurrūpnīcas Latvijā drausmīgi piedraņķo mūsu kristaldzidrās upes un nabaga zivtiņas peld ar vēderiem uz augšu. Kāds bija rezultāts šīm rūpēm. Papīru un cukuru tagad iepērkam no ārzemēm, bet zivju daudzumam Latvijas upēs un ezeros no tā "ne silts, ne auksts". Vai kāds var saskaitīt, cik zaudējumu uzņēmējiem un zemes īpašniekiem ir nesuši dažādi aizliegumi un ierobežojumi, kas veikti it kā dažu putniņu, tārpiņu vai gliemezīšu interesēs? Kad šie aizliegumi panākti, to puniņu un tārpiņu liktenis vairs nevienu neinteresē. Tagad notiek milzu brēkšana koku aizstāvībai. It kā visi mežu īpašnieki to vien vēlētos, kā savus mežus padarīt par tuksnesi. Tajā pašā laikā klusi un nemanāmi ārzemju firmas Latvijā savā īpašumā iegūst arvien jaunas sataupītā meža platības un uzskata, ka meža zemes iegūšana īpašumā ir ļoti izdevīga investīcija. Meža īpašnieki, kas no meža apsaimniekošanas dažādu ierobežojumu un aizliegumu dēļ nevar saņemt normālus ienākumus, agrāk vai vēlāk ir spiesti sev piederošo mežu pārdot, bet ārzemju firmas ir gatavas laipni pakalpot šos mežus uzpērkot. Ņemsim citas jomas, piemēram, tirdzniecību. Vai kāds var saskaitīt, cik mazo tirgotāju Latvijā ir izputējuši tikai pateicoties tam, ka aizkustinošās rūpēs par katras kapeikas uzskaiti tirdzniecības darījumos, tika ievests likums par obligātajiem kases automātiem, kuri ik pa laikam tiek nomainīti pret jaunākajām prasībām atbilstošajiem, Medicīnā svētulīgās rūpēs par zāļu kvalitāti viens eksministrs sava un savu "kolēģu" personīgā biznesa interesēs bija panācis likumā iestrādātu aizliegumu slimniekiem saņemt sūtījumos zāles no ārpus ES esošajām valstīm. Un šo sarakstu var turpināt un turpināt. Visprastākā iedzīvošanās kāre tiek maskēta ar "svētām rūpēm" par dabu,par cilvēkiem, par kvalitāti, par par valsti,par globālo sasilšanu, par.... Un katrām šīm "svētajām rūpēm"ir piemeklēts arī kāds patiesības gabaliņš, jo uz tīriem meliem vien jau tās "svētās rūpes" tā īsti neturas.
Mežinženieris
17.12.2017. 23:06Var jau kritizēt tos zaļos cik uziet, bet no rūgtās patiesības aiziet ir neiespējami.
Līdz šim NEVIENS, ne LVM, ne Silava, ne kāds cits, nav spējis sakarīgi paskaidrot, kāpēc pēkšņi ir nepieciešams cirst skujkoku audzes kopšanas ciršu vecumā, un ar samazinātu caurmēru.
Ir prātots par to, ka to it kā var, un tas nekādu ļaunumu nenodara, bet kāpēc jācērt, tā arī nav skaidrs!
Pagaidām saprotama atbilde ir iespējama tikai viena - sāk aptrūkties ko cirst.
Ja citādi nav iespējams šo totālo ciršanas procesu apturēt - tad Zaļo iniciatīvas ir savā vietā.
loģika
17.12.2017. 20:31Ja tagad tik daudz jāzāģē, kad vēl nāk Eiropas nauda, ko darīs, kad vairs nenāks? Tad nozāģēs visu pa tīro. Un ko tālāk?
aktinium
17.12.2017. 18:30Klausies, apaļkoku biznesmeni - uztaisi un notirgo vismaz vienu mēbeli, un tad varēsi expotēt, cik lien!
stukačs uļmis
17.12.2017. 18:02»
skolotajs
Ka nebij, ta nebij. Un okupacijas laika garumzimes ari lika un kaut ko no latviesu gramatikas saprata
Koki bija resnāki un garumzīmes garākas. Tie tik bija laiki!
skolotajs
17.12.2017. 17:40»
mezinieks
Tie zali ir dzenami ar sudainu koku . Bet mezi ir izlaupiti . Paskatieties kadus sikus balkisus ved auto un kadus veda 10g atpakal. Pat okupacijas laika ta nebija
Ka nebij, ta nebij. Un okupacijas laika garumzimes ari lika un kaut ko no latviesu gramatikas saprata.
mezinieks
17.12.2017. 17:19Tie zali ir dzenami ar sudainu koku . Bet mezi ir izlaupiti . Paskatieties kadus sikus balkisus ved auto un kadus veda 10g atpakal. Pat okupacijas laika ta nebija.