Iesaki rakstu:
Skatoties paziņu postus Facebook, uzdūros jautājumam: “Cik izmaksā slikts ministrs?” Un aizdomājos – jā, patiešām, cik? Un cik izmaksā valdība, kura nespēj savlaicīgi sagatavoties jau iepriekš zināmiem izaicinājumiem un principā nespēj modelēt situācijas kaut dažus soļus uz priekšu? Valdība, kura pieņem tikai viņiem pašiem vien saprotamus lēmumus?
Es šobrīd nerunāju par tirdzniecības centru slēgšanu, preču tirdzniecības aizliegumiem, mazā biznesa graušanu vai komandanta stundām nedēļas nogalēs. Es jautāju – kā mēs līdz tam esam nonākuši?
Covid-19 pirmā viļņa laikā, iepējams, daži ierobežojumi bija pārsteidzīgi, bet ir jāpiekrīt, ka tiešām neviens skaidri nezināja, ar ko tieši mēs esam saskārušies, un, izņemot dīkstāves kompensācijas mehānismu, pārējais valdības darbs likās adekvāts.
To diemžēl nevar teikt par otro vilni, jo, pirmkārt, bija zināms, ka tāds būs, un bija pat zināms aptuvens laiks, kad tas sāksies, otrkārt, jau bija zināms, ar ko mēs varam saskarties. Un ko darīja valdība? Nu pilnīgi neko. Un, kad situācija kļuva kritiska, – sāka haotiski imitēt cīņu ar vīrusu – te ieviešot nesaprotamus ierobežojumus, te atkal tos atceļot, te ieviešot atkal jaunus.
Joprojām nav skaidrs, kāpēc, piemēram, optikas saloni un zooveikali drīkst strādāt, bet daudzi citi nē? Kāpēc zooveikalos cilvēku pulcēšanās ir mazāk bīstama nekā, piemēram, grāmatnīcās? Kāpēc es varu uzreiz nopirkt ratus vai vesti sunim, bet bērnu rati vai drēbītes man ir jāpasūta internetā ar piegādi, iespējams, tad, kad tie jau būs kļuvuši par mazu? Lai gan jautājums varbūt bija jāformulē citādi – kuram ministram vai partijai ir saistība ar optikas un zooveikalu biznesu?
Mums stāsta, ka Latvija pārņem labāko pasaules pieredzi. Tiešām? Piemēram, Islandē visiem iebraucējiem tiek veikts Covid-19 tests, un noteikta 10 dienu karantīna. Pēc 10 dienām atkārtots tests, un, ja rezultāts ir negatīvs, – karantīna ir beigusies. Islandes valdība uzskata, ka tā pasargā savus pilsoņus no C-19 ievazāšanas no ārzemēm. Latvijas valdība uzskata, ka daudz efektīvāk ir ieviest CovidPass, jo, kā zināms, Covid-19 visefektīvāk var apkarot ar papīriem un runām, nevis ar reālām darbībām.
Ministru kabineta sēžu zālē virs premjerministra galvas ir uzraksts “Viens likums - viena taisnība visiem”. Tiešām viens un tiešām vienāds visiem? Nu jau ir pagājušas vairāk nekā 3 nedēļas, kopš ir aizliegti visa veida frizieru un manikīra pakalpojumi, bet mūsu ministri TV ekrānos uzrunā mūs joprojām eleganti safrizēti. Man, protams, ne prātā neienāk doma, ka ministri vai citi valdības ierēdņi pārkāptu pašu pieņemtos lēmumus. Daudz ticamāk, ka viņi ir atklājuši metodi, kā apturēt matu augšanu. Žēl, ka viņi to tur noslēpumā, – mums citiem arī tā būtu noderīga.
Jautājums šobrīd ir par to – vai katrs atsevišķs ministrs, ministru prezidents un valdība kopumā ir atbildīgi par pašu pieņemtajiem lēmumiem? Vai arī par sastrādāto ir jāatbild visiem, nu, izņemot dažus.