Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    3   2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

jābetam

13.08.2019. 12:31

»

jā, bet bet

bet vai mums vajadzīgi tādi jā, bet?Kas iedomājas sevi par pasaules radītāju un regulētāju


Mums nav vajadzīgs pārvērst Latviju par ienesīgu biznesa vietu meža gaļas un medību trofeju industrijai, kas gūst peļņu uz mūsu dabas vērtību un sabiedrības rēķina, un par valsts uzņēmuma LVM naudu dēmonizē sabiedrību.

Atbildēt

Valsts kontrole: Būtiski trūkumi revīzijā tika konstatēti Medību saimniecības attīstības fonda pārvaldībā.

13.08.2019. 12:21

Zemkopības ministrija no valsts budžeta caur vēsturiski izveidotiem fondiem finansē ar meža, medību un zivsaimniecības nozarēm saistītus projektus, ik gadu tam atvēlot gandrīz divus miljonus eiro.

Daļa no šīs summas tiek piešķirta arī nevalstiskajām organizācijām un dažādu sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai. Valsts kontrole revīzijā atklāj, ka starp šiem fondiem valda būtiskas atšķirības budžeta līdzekļu apsaimniekošanā, īpaši vēršot uzmanību uz trūkumiem Meža attīstības fonda un Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldē. Pastāvošo pieeju nevar saukt par atbildīgu, atklātu un skaidru.
Zemkopības ministrijas nozaru fondi radušies vēsturiski no savulaik izveidotajiem speciālajiem budžetiem. Pirms desmit gadiem Valsts kontrole aicināja izvērtēt fondu pastāvēšanas lietderību, bet tas joprojām nav noticis.

Veiktajā revīzijā tika atklāti trūkumi finansējuma piešķiršanā un uzraudzībā divos no trijiem fondiem. Kopumā vērtējot trīs fondu darbību, tika konstatēta nevienlīdzīga attieksme pret projektu īstenotājiem gan attiecībā uz atbalsta saņemšanas nosacījumiem, gan attiecībā uz finansējuma izlietojuma kontroli un projektos sasniegto rezultātu uzraudzību. Savukārt vienā – Zivju fondā – būtiski trūkumi netika konstatēti.
...
Būtiski trūkumi revīzijā tika konstatēti Medību saimniecības attīstības fonda pārvaldībā. Seši no septiņiem šī fonda konsultatīvās padomes locekļiem, kuri izvērtē projektu pieteikumus, pārstāv vai ir cieši saistīti ar biedrībām un iestādēm, kuras iesniedz projektu iesniegumus. Valsts kontrole uzskata, ka tik liels vērtētāju īpatsvars, kas saistīti ar iesniedzamajiem projektiem, rada “sadarbības risku” projektu atbalstīšanā.

Ik gadu aptuveni 70 tūkstoši eiro tiek piešķirti divām lielākajām mednieku biedrībām, kaut arī vienas biedrības projektus gandrīz pilnā apmērā faktiski īsteno ar šīs biedrības vadītāju saistīts uzņēmums. Tas savukārt liedz iespēju pārliecināties par projekta faktiskajām izmaksām. Šī nauda tiek piešķirta pamatā paļaujoties uz pašu biedrību ieskatiem par projektos īstenojamo pasākumu skaitu, saturu un nepieciešamo finansējumu.

Medību saimniecības attīstības fondā projektu izdevumu pamatojošos dokumentus nepārbauda ne Lauku atbalsta dienests, ne Zemkopības ministrija. Projektu realizētājiem nav jāiesniedz izdevumus pamatojošie dokumenti, nav veiktas pārbaudes uz vietas, arī informācija dokumentos par projektu īstenošanu nav pilnīga un izsekojama. Valsts kontrole revīzijā apšauba vairāku izdevumu pamatotību un nepieciešamību.

Piemēram, komandējuma organizēšana vienam dalībniekam neatkarīgi no komandējuma valsts un komandējuma dienu skaita vidēji izmaksājusi 800 eiro. Regulāri organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Spāniju, Itāliju vairākus gadus pēc kārtas, nenorādot informāciju par plānotajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpat konstatēti arī gadījumi, kad par vienu un to pašu komandējumu ārpakalpojuma sniedzējs sagatavojis vairākus rēķinus, kurus ministrija nepamatoti akceptējusi.

Vairāk nekā desmit gadu laikā no valsts atbalsta meža, medību un zivsaimniecības nozaru attīstībai ir īstenoti simtiem projektu, tajā skaitā sagatavotas filmas, raidījumi, grāmatas, semināri un konferences, taču informācija par paveikto nav pieejama vai ir pieejama ļoti ierobežotā apmērā.

http://www.lrvk.gov.lv/trukst-atklatas-un-atbildigas-pieejas-zemkopibas-ministrijas-fondu-finansejuma-izlietojuma/

Atbildēt

viss skaidrs

13.08.2019. 11:36

»

Toxedo

Vilki un jo īpaši lūši nav drauds cilvēkiem atšķirībā no klaiņojošiem suņiem, kurus nez kāpēc neviens nešauj - valdības un mednieku divkosība...


tā jau man likās, visas zināšanas par meža zvēriem tev ir no youtube un national geografic. Neraksti šos murgus par mīļajiem vilkiem, kuri ļauj sevi glaudīt, nesmīdini.

Atbildēt

vo vo

13.08.2019. 11:33

»

Vo

Spriežot pēc Mareka raksta un viņa, zem šī raksta sarakstītajiem komentāriem, tad visi mednieki Latvijā ir jāsaliek aiz restēm vai jāieslēdz trako namos ārstēšanai, jo viņi taču nav normāli cilvēki. Normāls cilvēks bezgalīgi mīl visus vilkus, lūšus, lāčus un bezgalīgi ienīst visu un visus, kas traucē...


plus pie tā visa, mareka vilku aizstāvība aprobežojas ar anonīmu 'ķēzīšanos interneta portālos(precīzāk-vienā portālā) un no gaisa pagrābtiem faktiem sajaukumā ar vistīrākajiem meliem un apsaukāšanos. Vai kaislīgais vilku aizstāvis ir bijis uz kādu klātienes diskusiju ar medniekiem? Ir aicināts, bet nav uzskatījis par vajadzīgu atnākt, jo zarniņa par tievu. Ja jau esi tik drosmīgs, tad ko slēpies aiz pieņemta vārda, Viļķin? No vilka tevī nav ne smakas, tu esi bailīgs šakālis.

Atbildēt

ar

13.08.2019. 10:47

»

vai mednieks ir mednieks

Agrāk, kad medības bija cilvēku izdzīvošanas jautājums, mednieki bija. Tagad par tādiem pilnīgi nepelnīti sauc psihiski slimus un sabiedrībai bīstamus, degradējušos homo sapiens. Visticamāk,, ka runā par nākamo paaudzi, ka šo asinskāro deģenerātu bērni kļuvuši par upuriem savu vecāku - dzīvnieku šavēju...


noslieci uz nekrofīliju, par to liecina uzņemtās fotogrāfijas ar nogalinātām dzīvām būtnēm.Piedevām šīs dzīvās būtnes ir neatņemama dabas sastāvdaļa, kurām tiek iznīcināta viņu apdzīvojamā vide.Tādēļ arī,piem., stirnas vairumā iet tuvu ceļiem,mājām, pilsētām, jo mežu kā tādu ir palicis ļoti maz. Visuzskatāmākais piemērs, stirna, kas bija redzama Rīgas Jaunciema kapos, kādus 20 m no notiekošās izvadīšanas, tāpat Lāčupes kapos esot redzētas.

Atbildēt

Toxedo

13.08.2019. 10:14

Vilki un jo īpaši lūši nav drauds cilvēkiem atšķirībā no klaiņojošiem suņiem, kurus nez kāpēc neviens nešauj - valdības un mednieku divkosība.

Es uzskatu, ka naids pret šiem inteliģentajiem un majestātiskajiem dzīvniekiem nav īsti normāls. Man ir sajūta, ka Latvijas sabiedrība joprojām dzīvo viduslaikos un varbūt pat tic vilkaču eksistencei, nu kā Rumānijā un cik zīmīgi abas valstis ir nabadzīgākās Eiropā.

To cik "mežonīgi un plēsīgi " ir lūši var apskatīties youtube kanālā bobcat TV.
Arī par ļaunajiem vilkiem var apskatīt youtubē respektablajos BBC earth vai national geographic kanālu klipos, kur vilki nebūt neuzbrūk šiem žurnālistiem, tikai ar interesi aposta un dodas tālāk. Ir pat video no Norvēģijas ziemeļiem kur vilki ļauj sevi paglaudīt.

Atbildēt

Vai mēs esam aitas?

13.08.2019. 09:09

Neviena valsts Eiropā necērt mežus ar tik zemu pievienoto vērtību kā Latvija.
Neviena Eiropas valsts neslaktē aisargājamās sugas lielos plēsējus – lūšus un vilkus tik nenormālā daudzumā un intensitātē kā Latvija.
Nevienai Eiropas valstij neviens viņu killeru klubs, lai cik bagāts un ietekmīgs būtu, nav spējis valstiskā līmenī izkārtot tik garu medības sezonu uz lūšiem un vilkiem, kā Latvijā.

Atbildēt

Dzīvotņu direktīvas 16.pants saka:

13.08.2019. 08:53

1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes; .......................
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.

2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar
1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.

!!! PAR ATKĀPĒM

3. Minētajā ziņojumā norāda:
a) sugas, attiecībā uz kurām izdara atkāpes, un šo atkāpju iemeslus, tostarp riska veidu, attiecīgā gadījumā sniedzot norādi uz noraidītajām alternatīvām un izmantotajiem zinātniskajiem datiem;

!!! NORĀDI UZ NORAIDĪTAJĀM ALTERNATĪVĀM !!! UN IZMANTOTAJIEM ZINĀTNISKAJIEM DATIEM

b) līdzekļus, ierīces vai paņēmienus, kas ir atļauti dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanā vai nonāvēšanā, un to izmantošanas iemeslus;

!!!! UN TO IZMANTOŠANAS IEMESLUS

c) laika un vietas apstākļus, kādos pieļauj šādas atkāpes;

!!! KĀDOS PIEĻAUJ ŠĀDAS ATKĀPES

d) iestādi, kas ir pilnvarota pārliecināties par nepieciešamo nosacījumu izpildi un paziņot par to, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, ar kādiem ierobežojumiem un kādi resori to drīkst darīt,
un kurām personām jāveic attiecīgais uzdevums;

!!! KĀDI RESORI TO DRĪKST DARĪT
UN KURĀM PERSONĀM JĀVEIC ATTIECĪGAIS UZDEVUMS

e) īstenotos uzraudzības pasākumus un iegūtos rezultātus.

!!! ĪSTENOTOS UZRAUDZĪBAS PASĀKUMUS

Atbildēt

>Vo

13.08.2019. 08:25

Eirāzijas lūsis par visvairāk apdraudētu sugu ir atzīta Eiropas mērogā un iekļauta Bernes Konvencijas III pielikumā – aizsargājamas faunas sugas kā arī Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas I un IV pielikumā – jāizdala aizsargājamas teritorijas biotopu saglabāšanai un aizliegta apzināta indivīdu nogalināšana! Latvija, pateicoties Jāņa Ozoliņa iztapībai mednieku lobijam, Latvijas iestāšanās sarunās ES „deklasēta” un ierindota IV pielikumā. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka LŪSI NEDRĪKST BRĪVI MEDĪT, VIENĪGI IZŅĒMUMA SITUĀCIJĀS!

Atbildēt

Stilistikas un pareizrakstības ekspertam

13.08.2019. 08:07

Stilistikas un pareizrakstības eksperts ir ieslīdzis eiforijā! Viņš domā, ka Vilkins ir vientuļš šai pasaulē, un, ka pārējā cilvēces daļa, kura netur ieroci rokā, arī ir slakteri - "jā,beta" domu biedri. Attopieties "Stilistikas un pareizrakstības ekspert"!!

Atbildēt

vārds

13.08.2019. 08:00

»

Renāte

Es skatos tajā bilde, un tik tiešām nesaprotu, vai tie vispār ir cilvēki ar tiem nošautajiem pusaugu vilcēnu līķiem? Vai vispār tie ir cilvēki


Nebrīnos, ka nesaproti kas ir jēdzieni - līķi, cilvēki u.t.t. Zālēdāju nepilnvērtīgā pārtika atņem spēju sakarīgi spriest par daudzām lietām.

Atbildēt

SOS

13.08.2019. 07:52

Latvijā trešdaļa no nošautajiem vilkiem un lūšiem ir mazuļi. Tie ir noziegumi, dārgā latvju tauta! Tie ir noziegumi, par kuriem lielākā daļa no jums nezina.

Atbildēt

Vo

13.08.2019. 06:40

Spriežot pēc Mareka raksta un viņa, zem šī raksta sarakstītajiem komentāriem, tad visi mednieki Latvijā ir jāsaliek aiz restēm vai jāieslēdz trako namos ārstēšanai, jo viņi taču nav normāli cilvēki. Normāls cilvēks bezgalīgi mīl visus vilkus, lūšus, lāčus un bezgalīgi ienīst visu un visus, kas traucē šiem zvēriem Latvijā dzīvot un vairoties. Tad nu protaties šī portāla komentētāji un saskanīgi piebalsojiet Mareka kungam, ja vien negribiet sevi parādīt kā asinskārus monstrus, kas alkst nabaga neaizsargāto zvēru asinis. Tas nekas, ka Mareks tā arī nav spējis dažos teikumos skaidri un saprotami paskaidrot kāpēc šie zvēri Latvijā būtu vajadzīgi. Tik vien ir kā muldēšana par vides aizsardzību, līdzsvaru dabā,brēkšana par ekoloģiskajiem noziegumiem un mednieku aplamāšana. Kāpēc Latvijā vajadzīgi vilki? Nu tāpēc, ka Mareks tā grib.

Atbildēt

NIKNAIS

13.08.2019. 06:18

Cilvēks visām lietām pieiet no fermera vai mednieka pozīcijas - Problēma ir tur, ka cilvēkam ir raksturīgi visu aprēķināt caur cilvēkam (kurš visbiežāk mednieks )raksturīgo prizmu par pamatu
ņemot cilvēka, nevis dzīvnieka un dabas vajadzības, tas pats notiek aprēķinos, kuri tiek veikti lai noskaidrotu vienu vai otru optimālo zvēru sugas koncentrāciju.

Atbildēt

Renāte

12.08.2019. 22:09

Es skatos tajā bilde, un tik tiešām nesaprotu, vai tie vispār ir cilvēki ar tiem nošautajiem pusaugu vilcēnu līķiem? Vai vispār tie ir cilvēki???

Atbildēt

vārds

12.08.2019. 21:01

»

jāpiekrīt, ka

burkotāju spītība un tupums tagad jau ir folkloras statusā


zālēdāju tupumu neviens nevar
pārspēt. silda vecu zupu un vaukšķ pa tukšo. cik jūs esat smieklīgi!

Atbildēt

kalibrs

12.08.2019. 20:34

medniekiem patīk sevi iztēlot par bembijiem - nez ko grib ar to kompensēt?

Atbildēt

jāpiekrīt, ka

12.08.2019. 19:53

burkotāju spītība un tupums tagad jau ir folkloras statusā

Atbildēt

Smaids

12.08.2019. 19:18

»

meža saimnieks

Polijā vairāk nekā 20 gadus nešauj vilkus - nav problēmu


Vilkin, tu tomēr esi pamuļķis... pats raksti rakstus un pēc tam maini nikus un raksti komentārus.. Pie psihologa tev jāiet..

Atbildēt

sibīrietis

12.08.2019. 18:43

LV mednieki ir puņķaini stulbeņi - mucā auguši / pa spundi baroti

Atbildēt

meža saimnieks

12.08.2019. 18:21

Polijā vairāk nekā 20 gadus nešauj vilkus - nav problēmu.

Vācijā - tas pats.

Polijā ir 1 500 vilku, bet Vācijā 600 - 700 (ziemā).

Ja vilkus nešautu, viņi nevis cilvēku mājās ietu iekšā, bet katrā vilku ģimenes teritorijā būtu vairāk vilku.

Atbildēt

kalibrs

12.08.2019. 18:15

ko vilki un lūši dara ar visādiem tur zariņiem, bērziņiem, ozoliņiem, pakalniņiem un baravikām u.tml.?

apmīž tos - lai teritoriju iezīmētu

Atbildēt

Jā, bet

12.08.2019. 16:25

»

dīvainītim, precīzāk - manipulatoriņam "Jā, bet"

1) vispirms atbildi, cik procentus no Latvijas teritorijas klāj meži? Vari ņemt gan melīgo LVM statistiku, gan DAP statistiku. Kura pēc skaita "mežainākā" valsts Eiropā esam...


Savā komentārā Tu uzskatāmi pierādīji vienīgi to, ka cilvēku populācija Latvijā strauji iet mazumā un iznīkst arī lauku saimniecības. Tur es Tev pilnībā piekrītu. Es tikai nepiekrītu tam, ka šis radies tukšums būtu jāaizpilda ar vilkiem un citiem plēsīgajiem zvēriem. Vides aizsardzību nevajag jaukt ar plēsoņu aizsardzību. Ja cilvēku populācija Latvijā samazinās, tad ir jādomā kā šeit radīt nevis plēsīgo zvēru populācijas, bet gan cilvēku populācijas attīstībai labvēlīgu vidi.
Starp citu, zvēri no cilvēkiem nebaidās, jo cilvēkā nav nekā tāda, no kā plēsoņām būtu jābaidās. Zvēri baidās no cilvēku ieročiem! Ja Latvijā neatskanētu neviens šāviens un plēsoņas šeit varētu brīvi vairoties, tad pēc gadiem divdesmit cilvēki par savās lauku sētās nevarētu justies droši no plēsoņu uzbrukuma. Tā, ka zināmā mērā tieši mednieki ir tie, kuri uztur plēsējos respektu pret cilvēku.

Atbildēt

K

12.08.2019. 13:52

Bet kur pazudusi informācija pat to, ka aitas plosa nevis vilki, bet gan šakāļi, kuri uzradušies un jau iedzīvojušies Latvijas teritorijā?

Atbildēt

sekli, viļķin, sekli

12.08.2019. 13:29

Pats uzskribelē, pats pielasa atbilstošu statistiku, pats komentē, lai radītu iespaidu, ka jūsu ir daudz. No 20 komentāriem pusi ir rakstījis viens cilvēks, pēc stilistikas un pareizrakstības var pateikt. Intereses nav par taviem grafomānijas paraugdemonstrējumiem. Laiks izdomāt ko jaunu.

Atbildēt

Piekrītu

12.08.2019. 13:14

»

dīvainītim, precīzāk - manipulatoriņam "Jā, bet"

1) vispirms atbildi, cik procentus no Latvijas teritorijas klāj meži? Vari ņemt gan melīgo LVM statistiku, gan DAP statistiku. Kura pēc skaita "mežainākā" valsts Eiropā esam...


Par 100%! Argumemtēti. Vēl tik var piebilst tam medību biznesa lobētajam, ka tiem viņa piesauktajiem pilsētniekiem, kas to vien tikai dara kā sēž dīvānos, pašiem ir lauku un mežu īpašumi, un viņi labi zina, kas notiek laukos.

Atbildēt

vai mednieks ir mednieks

12.08.2019. 12:33

Agrāk, kad medības bija cilvēku izdzīvošanas jautājums, mednieki bija. Tagad par tādiem pilnīgi nepelnīti sauc psihiski slimus un sabiedrībai bīstamus, degradējušos homo sapiens. Visticamāk,, ka runā par nākamo paaudzi, ka šo asinskāro deģenerātu bērni kļuvuši par upuriem savu vecāku - dzīvnieku šavēju ģenētiskai mutācijai, tāpēc arī viņi kļūst par deģenerātiem un jau pusaudža gados izbauda dzīvniecisku instinktu sniegtu baudu ejot mežā ar plinti.
Mūsdienu "mednieki" ir nekas vairāk, kā deģeneŗējies cilvēces atzars, ļaiti ticams, ka viņi pēc smadzeņu darbības līdzinās primātiem. To praktiski var novērot ne tikai medībās jeb dzīvnieku apšaušanā, bet arī pirms un pēc tam - viņu intereses, valoda, intelektuaļās spējas, morālās iezīmes ir pie ķēdes piesieta lauku sētas kranča līmenī. Kāpēc psihiatri nav jau sākuši pētīt šo "mednieku" smadzeņu bioloģiskos parametru atšķirību no normāliem cilvēkiem? Paņemt tādu Barviku un izpētīt...Tad arī visiem
zinātniski pierādītu, ka šādi tipi nebūt nav cilvēki, bet necilvēki ar vienu rievu smadzeņu podā.

Atbildēt

dīvainītim, precīzāk - manipulatoriņam "Jā, bet"

12.08.2019. 11:16

1) vispirms atbildi, cik procentus no Latvijas teritorijas klāj meži? Vari ņemt gan melīgo LVM statistiku, gan DAP statistiku. Kura pēc skaita "mežainākā" valsts Eiropā esam?
2) pēc tam - neizliecies, ka nezini nekādus statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju struktūru.
Traki, ka jātkārto un jāatkārto elementāras lietas, jo nemāki,negribi vai nav tev izdevīgi argumentēt ar datiem.

2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja apmēram 1 950 000 iedzīvotāju, kas ir par 18 800 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām 2016.gadā. Iedzīvotāju skaits pērn saruka visās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu.

Pērn tikai deviņiem novadiem no 110 iedzīvotāju skaits pieaudzis, turklāt, izņemot Aknīstes novadu, tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 15 cilvēkiem. Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Carnikavas, Babītes, Ādažu un Garkalnes novados.
Leta

Kailā statistika ir skarba - kopš 1989.gada, tātad 20 gados, Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni pusmiljonu - gan tāpēc, ka mirstība jau ilgāku laiku ir lielāka par dzimstību, gan tāpēc, ka pēdējos desmit gados esam piedzīvojuši vairākus emigrācijas viļņus.
2009.gadā pirmo reizi vēsturē pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits pilsētās pārsniedza laucinieku skaitu. Taču Latvijā šis lūzums notika jau 1950. gadā, kad iedzīvotāju skaits pilsētās sāka palielināties, un šis process jopPatlaban Latvijai raksturīga augsta iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā - aptuveni trešā daļa no iedzīvotāju kopskaita. Šajā ziņā Eiropā mūs apsteidz vien tikai divas valstis - Īslande un Portugāle. rojām turpina uzņemt apgriezienus.

Laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam visnegatīvākās izmaiņas piedzīvoja Alsungas novads. Tur iedzīvotāju skaits samazinājies par 14,3 procentiem. No Alsungas novada neatpaliek arī Baltinavas, Viļakas un Aglonas novads. Pirmajā desmitniekā ar vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu iekļuva arī Ciblas, Kārsavas, Dagdas, Neretas, Rucavas un Ērgļu novads.

Savukārt pozitīvas tendences piedzīvoja Garkalnes un Mārupes novads, kur iedzīvotāju skaits pieaudzis par vairāk nekā piecdesmit procentiem. Arī Stopiņu, Ādažu, Babītes, Ikšķiles, Ķekavas, Carnikavas, Olaines un Salaspils novads ir kļuvis kuplāks. Tam par iemeslu ir viens faktors - tuvumā atrodas Rīga. Kā liecina dažādi pētījumi, kopumā Latvijā iedzīvotāju skaits, visticamāk, turpinās samazināties.
Pēteris: "Pēc 20-30 gadiem būs pusmiljons mazāk nekā tagad."

Tātad 2030. gadā Latvijā varētu dzīvot aptuveni 1,7 miljoni iedzīvotāju....
(Kur palikuši lauku iedzīvotāji, LNT TOP10)
https://www.tvnet.lv/5763217/kur-palikusi-lauku-iedzivotaji

"Mēs beidzam saimniekot un zemi iznomājam," atzīst lauksaimniece. Oficiāli zemnieku saimniecība vēl nav likvidēta, bet visticamāk tas būs jādara. Pašlaik kūtī piecpadsmit lopu vietā ir viena govs, taču nākamo pavasari saimniecībā nesagaidīs arī tā. "Neturēsim pat sev. Labprāt turētu, bet paši nevaram tik daudz piena izlietot. Man nav, kur izslaukto likt – spainis rītā un spainis vakarā. Bērni dzīvo pilsētā, viņiem braukt uz laukiem pēc piena produktiem neatmaksājas. Šovakar pa taisno cūkām pienu ieliešu. Agrāk es kaut ko tādu iedomāties nevarēju," pauž sieviete.

Kūtī vēl aug cūkas – tās audzēs, kamēr pietiks spēka. "Pienāks laiks, kad mēs nevarēsim arī cūku izaudzēt, paliekam veci. Jaunie laukos negrib dzīvot. Ja mēs nebūtu attīstījušies tādā virzienā, kā tas ir noticis, daudzās mājās joprojām saimniekotu un cilvēki daudz mazāk būtu izbraukuši uz ārzemēm. Ja paraugos, kas notiek apkārt manai saimniecībai, secinu, ka te dzīvo veci cilvēki, dzērāji, pensionāri un tādi, kas neko negrib darīt. Pēdējais variants – mājas stāv tukšas."
(Mazās saimniecības iznīkst? Delfi, 2013)
https://www.delfi.lv/novados/grobinas-novads/zinas/mazas-saimniecibas-iznikst.d?id 43558273

2016. gadā bija 69,9 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1920,1 hektārus izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Pieaugot lauku saimniecību platībām, lauku saimniecību skaits kopš 2010. gada ir samazinājies par 13,5 tūkstošiem jeb 16,2 %. Ekonomiski aktīvo saimniecību skaits pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies par 14,6%
EKONOMISKI AKTĪVO SAIMNIECĪBU SKAITS TRĪS GADU LAIKĀ IR SAMAZINĀJIES PAR 14,6%!!!
Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā.
Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 hektāriem 2010. gadā līdz 14 hektāriem 2013. gadā un 17,4 hektāriem 2016. gadā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lauku-saimniecibas-latvija-klust-lielakas.a234487/

Gadu gaitā vairākas no šīm problēmām ir atrisinātas, bet vēl joprojām 75% no Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijām – jeb t.s. tiešie maksājumi – tiek piešķirtas kā vienkāršs maksājums zemes īpašniekiem, nereti bez konkrētiem sabiedriskiem vai vides ieguvumiem. Piedevām – vēsturiskā mantojuma dēļ, maksājumi ir sadalīti tā, lai vairāk atbalstītu lielus ražotājus bagātākās valstīs. Jāpiebilst, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir viena no lielākajām Eiropas politikām, saņemot gandrīz pusi no visa Eiropas Savienības budžeta.

Daudzi lauksaimnieki Baltijas jūras reģionā var un vēlas pielietot labāku un atbildīgāku lauksaimniecības praksi, bet sistēma, kas šobrīd valda Eiropā, nereti neļauj labajai praksei attīstīties. To izkonkurē industriālā lauksaimniecība ar zemiem vides standartiem un lielām subsīdijām.

Lauksaimniecības attīstību veicina Eiropas Savienības subsīdijas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības industrializācijai.

Lauksaimniecības subsīdijas ir bijis Eiropas politikas instruments jau kopš Eiropas Savienības pirmssākumiem. Šajā laikā subsīdiju sistēma ir saņēmusi pārmetumus gan par tirgus izkropļošanu, gan vides degradēšanu, tāpat ar subsīdijām saistīta nabadzība mazattīstības valstīs.
https://lv-pdf.panda.org/sugas_ekosistmas/baltijas_jura/lauksaimnieciba/

NABADZĪBA MAZATTĪSSTĪBAS VALSTĪS – DIEMŽĒL TĀDĀS, KĀ ARĪ LATVIJA!
UN NABADZĪGĀS VALSTĪS ARĪ TIEK ARĪ VISVAIRĀK PIEĻAUTA AIZSARGĀJAMU SAVVAĻAS DZĪVNIEKU SUGU IZŠAUŠANA. (Urugvaja, Zambija, Ruanda..)

3) -Cik pasaulē no visiem paveiktajiem noziegumiem veido vispār tieši ekoloģiskie noziegumi?
Ārvalstu pētījumi (tieši kriminoloģiska rakstura petījumi) parāda to, ka tās nereģistrētās latentitātes līmenis ir pat līdz 99%. Tātād vairumā mēs nezinām. Jo mēs varam neuzzināt par gaisa piesārņojumu, kurš ir radījis būtisku kaitējumu, jo piesārņojuma mākonis ir jau pārbīdīts ar vēja plūsmu citā teritorijā. Un arī būtiski tas, ka ekoloģiska rasktura noziegumiem nav tās izdarīšnas robežas. Gaisa piesārņojums aizņem lielu platību; meža platības var izdegt ne tikai vienā valstī, bet vairākās valstīs. Tā ir arī transnacionāla, starptautiska problēma. Tāpat arī aizsargājamie augi, aizsargājamie dzīvnieki tiek nelegāli iznīcināti, izvesti un pārdoti. Izvesti kontrabandas ceļā. Tas ir globāls jautājums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
-Vai pasaules līmenī neviens nav skatījies, kurā vietā noziegumi pret vidi ieņemtu vietu, salīdzinoši - cik daudz tie tiek nodarīti?
- Kopumā aprēķināts, ka tie ir 4.vietā. Tā ir ceturtā noziedzīgo nodarījumu kategorija, kas ir izplatīta pasaules mērogā.
-Kas ir tās pārējās trīs?
- Tā ir ieroču kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un narkotiskās vielas. Un tad jau ir noziegumi pret vidi.
- Bieži izplatīti, bet maz apzināti.
Tā tā lielākā problēma, ka mēs maz par to domājam.. Kas neskar mūs individuāli, mēs par to neaizdomājamies, līdz kamēr mums kā indivīdiem tas nešķiet svarīgi. (LR1)

ŠIE NOZIEGUMI BIEŽI IZPLATĪTI, BET MAZ APZINĀTI, DIEMŽĒL, ARĪ LATVIJĀ!

4) Tu saki - Ja vilku medības tiek sauktas par slepkavībām, tad vilku bara veiktā meža dzīvnieku saplosīšana, par zālēdāju skaita regulēšanu.

Jā, tā tas patiešām arī ir, jo, redz, tā dabā ir iekārtots, ka vilki pārtiek gan no pārnadžiem, gan medī arī bebrus, pret ko tik “nesavtīgi” cīnās tie paši mednieki, gan grauzējus.

Par pārnadžiem un medību platību apsaimniekošanu, videi, sabiedrībai nodarītajiem kaitējumiem no medību biznesa, pārnadžu selekciju neiežogotās platībās valsts mežos tev varētu palagiem rakstīt.
Pieminēšu tikai stirnas un to skaitu. Un padomā par lielo plēsēju lomu, lasot šo statistiku, Un padomā par ārkārtīgi masīvo lielo plēsēju izšaušanas politiku Latvijā.

TV3 sižets
Latvijas Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvis tikmēr apstiprina, ka stirnu skaits Latvijā ir patiešām būtiski pieaudzis.
“Šobrīd populācija bija vērtēta ap 184 000, pieaugums par kādiem 11 000, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu,” precizē VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Katrai stirnai līdzās nenostāvēsi, tāpēc reālais skaits ir vēl lielāks. Viens no veidiem, kā tiek regulēts meža zvēru skaits, ir medības. “Šogad ir noteikts pieļaujamais apjoms 51 500 stirnu nomedījums, kas ir lielākais apjoms pēdējos 20 gados,” turpina Lūsis."
skaties.lv/beztabu/zverudarzs/sobrid-tas-jau-ir-izmisums-aizputes-puse-strauji-savairojusas-stirnas-kas-apdraud-laukus-darzus-un-ari-autovaditajus/

Nu, bet kādi teksti tajā pašā laikā nāk no killeriem (citādi nenosauksi šos “dabas regulatorus, lai atvaino, kuri tādi nav!)? -

Mārsnēnu medību kolektīva “Lisupe” vadītājs Vilis Bernāts - “Lūši nodara lielus postījumus, īpaši stirnu populācijai.”
http://edruva.lv/marsnenos-nomediti-cetri-lusi/

Jautājums tev, vai arī tu uzskati visus mūs, pilnīgi visu sabiedrību par MUĻĶIEM?




Atbildēt

aha

12.08.2019. 11:05

Pilnmēness tuvojas, viļķins sāk murgot

Atbildēt

Jā, betam

12.08.2019. 09:09

Citats: "Nezinu, kas un kādā veidā ir ietekmējis visu šeit sapulcējušos vilku draugu domāšanu..."
Nu, teikšu tā, - tā ir vēlme izprast Dabu, tās norises, to vienojošo struktūru saglabāšanu nākamajām paaudzēm, galu galā... Vilku draugi domā! Izskatās, ka slaktētāji domā šauri. (Ja domā.) Un apmierina savus instinktus! Visās bildēs redzama liela apmierinātība...

Atbildēt

ironiskais

12.08.2019. 08:46

»

Jā, bet

Nezinu, kas un kādā veidā ir ietekmējis visu šeit sapulcējušos vilku draugu domāšanu, bet.... labi, par to neizteikšos. Izskatās, ka jums tikai teorētiski (caur grāmatām un televizoru) ir bijusi saskarsme ar šiem nežēlīgajiem plēsoņām. Bet varbūt kādam vienkārši šī vilku saudzēšana ir bizness un viņš...


Nu gan tu demagoģē. Cik ir gadījumi, kad vilki būtu uzbrukuši cilvēkiem? Sevišķi jau "sievietēm un bērniem". Lai būtu vēl spilgtāk vajadzēja vēl pielikt klāt tādus izteicienus, kā "nevainīgiem cilvēkiem" utt.

Atbildēt

Koks

12.08.2019. 08:30

Dabas aizsardzība vispār Latvijā ir basa. Tas, kas ta valda ir cirtēju un šāvēju indistrija. Viss tiek pakļauts "saimnieciskajām" interesēm ar viszemāko pievienoto vērtību Eiropā. Visa resursu izlaupīšana tiek mainipulēta ar vienas miljonāru saujiņas "saimnieciskajām" interesēm.

Atbildēt

Toxedo

12.08.2019. 08:24

Vilku šaušanu var atļaut tikai divos gadījumos: 1.masveidā nāk iekšā pilsētās un uzbrūk cilvēkiem. 2.vilkiem ir trakumsērga

Šobrīd vilku šaušanas iemesls ir lai iegūtu kažokādu un trofeju un tas ir genocīds un normālā valstī vilku un lūšu medības saprotams ir aizliegtas.

Atbildēt

Jā, bet

12.08.2019. 06:03

Nezinu, kas un kādā veidā ir ietekmējis visu šeit sapulcējušos vilku draugu domāšanu, bet.... labi, par to neizteikšos. Izskatās, ka jums tikai teorētiski (caur grāmatām un televizoru) ir bijusi saskarsme ar šiem nežēlīgajiem plēsoņām. Bet varbūt kādam vienkārši šī vilku saudzēšana ir bizness un viņš nu tagad zem dažādiem vārdiem te raksta komentārus. No vienas puses šeit komentāros raksta , ka mednieki ir slepkavnieki, kam slepkavošana ir sirdslieta un tajā pašā laikā komentāros apgalvo, ka resnie, disfunkcionālie mednieki nespēj dabā noslepkavot tik daudz, cik vilki. Ja vilku medības tiek sauktas par slepkavībām, tad vilku bara veiktā meža dzīvnieku saplosīšana, par zālēdāju skaita regulēšanu. Vienā komentārā pat piesaukts dabas parks, kur pēc vilku izšaušanas tie bijuši jāieved no jauna. Bet, mīļais cilvēciņ, Latvija nav dabas parks, kur daba tiek saglabāta pirmatnējā veidā. Šeit ir cilvēku mājās! Paņem pasaules karti un redzēsi, ka Latvija tur ir pavisam sīks plankumiņš. Nu nav šeit tādu meža platību, kas nodrošinātu barības bāzi plēsīgajiem meža zvēriem. It sevišķi tādiem, kā vilki un lāči. Ja viņiem pietrūkst barības, tie nekļūst par veģetāriešiem. Viņi šo barības trūkumu kompensē meklējot laupījumu cilvēku sētās. Un arī pats cilvēks, ja viņam nav šautenes mežā kļūst par viegli iegūstamu barību plēsoņām. Vai mums to vajag? Nav dzirdēts, ka plēsoņu aizstāvji būtu vērsušies valdībā ar priekšlikumu atļaut brīvi iegādāties šaujamieročus pašaizsardzībai, kā tas ir ASV un citās valstīs. Pasaulē plēsoņu apdzīvotos mežos cilvēki iet vai nu ar šaujamo plecā, vai bruņota gida pavadībā. Tikai Latvijā plēsoņu aizstāvjiem nez kādēļ cilvēku drošība nerūp. Cik cilvēkiem (bērniem, sievietēm)ir jābūt zvēru saplosītiem, lai "dabas mīlētāji" saprastu, ka plēsoņas ēd arī cilvēku gaļu??? Šī skola var maksāt dārgi, bet dīvānā sēdošos jau tas, protams, neskar, tāpēc droši var klabināt tos taustiņus jauko, piemīlīgo, gudro, cēlo meža sanitāru aizstāvībai un brrriesmīgo slepkavniecisko maniaku - mednieku nozākāšanai.

Atbildēt

Toxedo

12.08.2019. 01:10

Ja runājam kopumā , tad Latvija tāpat ir failed state, mežus izcērt, un tie lūši un vilki jau nav tik tupi, arī viņi emigrē prom

Atbildēt

Toxedo

12.08.2019. 01:04

»

Jā, bet

Kā gan šim raksta autoram patīk pūderēt lasītājiem smadzenes."Kārtējo reizi nākas pārliecināties, ka vilku un lūšu bioloģija medību ideologiem ir tumša bilde un viņiem grūti saprast, ka divus mēnešus veci vilcēni vēl tikai zīž mātes pienu...


Beidz melot

ASV ir tāds Yellowstone dabas parks, pirms 70 gadiem tur izšāva visus vilkus , pēc 40 gadiem viņi saprata ka tā bija kļūda un no Kanādas ieveda 14 vilkus, kuru skaits ir audzis, saprotams.Un uzreiz sākās dabā pozitīvas izmaiņas, zālēdāji sāka izvairīties no konkrētām vietām, šajās vietās atauga konkrēti augi, upēs parādījās bebri, pārādījās grauzēji , kas pievilināja lapsas, ērgļus.Respektīvi dabā visam jābūt līdzsvarā, ir jābūt, kas ierobežo zālēdājus.

Atbildēt

Raivis

11.08.2019. 23:33

Visa mednieku būšana ir viena milzīga nejēdzība. Nezinu kā citur, bet Latvijā noteikti.
Cik skandālu nav bijis ar viņiem, tas ir tie kas nākuši gaismā, cik nošauj uz vienas licences zvēru, to neviens nevar pateikt.

Atbildēt

un mēs tik svilpodami cirtīsim savus mežus um izšausim Eiropā aizsargājamos dzīvniekus?

11.08.2019. 22:48

ANO publiskotais ziņojums brīdina, ka šobrīd esam nonākuši strupceļā. Nesaudzīgā saimniekošana ir radījusi nepieredzētus draudus dzīvnieku un augu sugu izmiršanai visā pasaulē. Tikai radikālas pārmaiņas ražošanā var paglābt no sabrukuma ekosistēmas, no kurām atkarīga arī cilvēku dzīve uz šīs planētas.

Kā uzsvērts ANO ziņojumā, kas ir pirmais šāda mēroga ekoloģiskās situācijas izvērtējums 15 gadu laikā, sugu izzušana norisinās simtiem reižu straujāk, nekā tas noticis pēdējos desmit miljonos gadu. Aptuveni miljonam dzīvnieku un augu sugu šobrīd trūkst pienācīgas dzīves vides, daudzām sugām izmiršana draud jau tuvākajos gadu desmitos.

“Analizējot pilnīgi visas sugu grupas, ir problēma ar to izdzīvošanu. Sugu izzušanas rādītāji ir viena no svarīgākajām pazīmēm, kas liecina par milzīgu problēmu. Šobrīd, vairāk nekā jebkad agrāk cilvēces vēsturē, ir novērojama dzīvnieku un augu sugu izzušana uz šīs planētas,” uzsver Starpvaldību Bioloģiskās daudzveidības platformas ziņotājs Džozefs Setels.

Strauji palielinās patēriņš un pieprasījums pēc resursiem. Tā, piemēram, jaunas lauksaimniecības zemes tiek iegūtas, izcērtot mežus, kas uzskatāmi par planētas plaušām. Lauksaimniecība, īpaši gaļas lopkopība, rada ceturto daļu no kopējā cilvēka darbības radītā kaitīgo izmešu apjoma. Nopietnas degradācijas pazīmes cilvēka darbības rezultātā novērojamas 75% sauszemes platības, 40% okeānu un 50 % upju, norādīts ziņojumā.

Atbildēt

Par samērīgumu

11.08.2019. 21:54

(Mednieki neesam ne es, ne ģimene. Nesaprotu to “šaušanas prieku”.) Autors kvēli uzbrūk tiem, kas “ dara pāri nabaga cūciņām” un “nosoda aitkopjus” ( zināmā mērā). Rakstā redzami skaitļi - cik ko ēdam. Bet mīļie cilvēki, mūsdienu pasaulē, kad nav vairs jāmeklē “visbagātīgāko, ātrāk apgūstamo kaloriju avots” (lasi: cūkgaļa), ir tikai Normāli, ka patērētās gaļas veidu samērs mainās: uz Mazāk cūkgaļas- vairāk virzīties uz Liellopu gaļu un visprātīgāk jau censties patērēt Aitas ( arī kazas gaļu), mājputnu gaļu utt. Neieslīgstot fanātismā (nosodīt vienu vai citu gaļas patēriņu vai vispār tās lietošanu uzturā), būtu ļoti pareizi tomēr uzsvaru likt uz mūsdienu situācijai atbilstošu uzturu. Tas skaitlis “19”, par kuru sajūsminās, kuru par argumentu izmanto autors, tas ir nožēlojams, ka tik augsts “ treknā bekona patēriņš”.

Atbildēt

Nemuldi!

11.08.2019. 21:51

»

Jā, bet

Kā gan šim raksta autoram patīk pūderēt lasītājiem smadzenes."Kārtējo reizi nākas pārliecināties, ka vilku un lūšu bioloģija medību ideologiem ir tumša bilde un viņiem grūti saprast, ka divus mēnešus veci vilcēni vēl tikai zīž mātes pienu...


Atzinums viens - mums nav Latvijā vajadzīgi mūsu savvaļas dzīvnieku slepkavas, šaušanas izklaides pakalpojuma tirgotāji vietējiem miljonāriem, ārvalstu viesmednieku apkalpotāji, meža gaļas ievācēji, tirgoņi un pārpircēji, kas gūst peļņu uz mūsu dabas rēķina, maskējusīes aiz šaušanas sporta klubu, dabas un lauku tūrisma pakalpojumu piedāvājumiem.

Atbildēt

Dauka

11.08.2019. 21:25

Piekrītu autoram...
Naktī uzšosejām kā pa safari parku, tur gan jāpiemin izgrieztie meži - tam lopam nav kur likties...

Atbildēt

Lapas:    3   2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: