Iesaki rakstu:

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.

2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Centrs nav saņēmis domes oficiālu atbildi.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka paralēli lietas morāli ētiskajai dimensijai un sociālpolitiskajai dimensijai pastāv lietas tiesiskā dimensija.

Latvijas Republikas Satversmes kodols ietver normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas likuma 1. pants prezumē valodas aizsardzības pienākumu, šā likuma 18. pantā precizējot, ka vietu nosaukumi ietilpst šajā tvērumā. Ģeotelpiskās informācijas likuma 18. panta pirmā daļa tiešā tekstā nosaka vietvārdu aizsardzību. Arī šo normu deleģējumā izdoto noteikumu normas paredz, ka vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvēlas tādus nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem un ko apstiprina Valsts valodas centrs.

Jēdziens «labi tikumi» ir ģenerālklauzula, proti, atklāts juridisks jēdziens, ko precizē kazuistiskā ceļā.

Piemēram, Augstākā tiesa jau 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012 uzturēja spēkā, ka «[..] abstraktais jēdziens - „labi tikumi” katrā konkrētā gadījumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesību normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u.tml., kurus mēdz dēvēt par tiesību palīgavotiem. Noskaidrojot jēdziena „labi tikumi” juridisko saturu šajā gadījumā, izmantojamas atziņas, kas ietvertas Augstākās tiesas prakses apkopojumā par Civillikuma 1415.panta piemērošanu» un ka «personas vārds un uzvārds identificē konkrētu personu. Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem (sal. Senāta 2010.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-890/2010 13.punktu)», atgādinot arī: «Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa (sk., piemēram, Diāna Hamkova, Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība. Promocijas darba kopsavilkums, Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 10.-11. lpp, Christian Walter, Human dignity in German constitutional law.// The Principle of Respect for Human Dignity. Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1999., p. 37).»

Tiesību normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību un atbilst labiem tikumiem. Attiecībā uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem esam spiesti norādīt, ka pat esošais normatīvais regulējums ir recipēts no 2000. gada 13. aprīlī pieņemtās Komerclikuma 29. panta piektās daļas, līdz ar to, izmantojot vēsturisko un teleoloģisko interpretācijas metodi, tiesību avots ir ar normu saistītā judikatūra. Tiesa ir norādījusi, ka likumdevēja mērķis ir bijis liegt izvēlēties nosaukumu, kas neatbilst labai publiskai kārtībai .

Latvijas Republika Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Šo konstitucionālo normu kopsakarā juridiski interpretējot iepriekš noskaidrojamo ģenerālklauzulu «labi tikumi» oficiālo vietvārdu normu kontekstā, jāuzsver, ka šī ģenerālklauzula nav interpretējama šauri, proti, tiesību zinātnē ir atzīts, ka «sabiedrības tikumība kā leģitīms mērķis aptver sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir nepieciešamai sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai».

Tiesību pētnieks Egils Levits apstiprina šo tēzi. Pašsaprotami, ka konstitūcijas īpaši šim nolūkam - sabiedrības leģistiskai integrācijai un konsolidācijai - veidotā preambulā ietvertās maksimas ir šis konsenss harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai. Totalitāra režīma toponīmu esība un sociālā iedarbība pretrunā šim konsensam, jo pārstāv Latvijas Republikas Satversmes ievadam pretēji vērstu sociālpolitisko naratīvu. Ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldību saistīto toponīmu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spēkā esības un kas publiskās atmiņas sfērā ir publiski tiesisks pienākums no brīža, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk - LPSR) Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», atzina starptautisko cilvēktiesību dokumentu spēku.

Suverēnas valsts prettiesiska sagrābšana un likvidēšana - šajā gadījumā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk - PSRS) veiktā Latvija Republikas prettiesiskā okupācija un prettiesiskā aneksija - starptautiskajās tiesībās ir jus cogens normu pārkāpums, par kuru personu var saukt pie atbildības universālā jurisdikcijā - jebkura pasaules valsts un jebkurā laikā. Vēsturiskas personības kolaborācija jeb sadarbība ar okupācijas režīmu var tikt vērtēta dažādos līmeņos, taču tieša, instrumentāla dalība valsts prettiesiskā inkorporācijā okupētājvalstī neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas līmenis.

Augsti vērtējam iniciatīvu beidzot likvidēt PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arī Krievijas Impērijas rusifikācijas politikas toponīmus ielu nosaukumos, kā arī vēršam uzmanību, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbības kultūrvēsturisko, saimniecisko vai māksliniecisko vērtību, bet atspoguļo Latvijas Republikas ārējo normatīvo aktu nostādni pret faktu - neatkarīgas Latvijas Republikas esību un no tās Satversmes izrietošiem pilsoņu pienākumiem.

Arī 13. Saeimas atbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - ir vēl 2022. gada martā tās priekšsēdētāja Arvila Ašeradena personā rakstveidā uzsvērusi komunistiskā totalitārā režīma oficiālo vietvārdu lietā, ka «šobrīd būtu atbilstošs brīdis rūpīgi pārskatīt arī citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vēsturiskās personības, kas darbojušās padomju laikā un piedalījušās nacionālo ideju vai sabiedrības iznīcināšanā, padomju ideju propagandēšanā». Rusifikācijas politika bija Krievijas Impērijas noteikta perioda fenomens, kā būtību turpināja komunistiskais totalitārais Padomju Sociālistisko Republiku Savienības režīms.

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju pašvaldības teritorijā ir šādi komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošie oficiālie vietvārdi.

1917. gada Krievijas revolūcijas boļševiku komunistiskā totalitārā apvērsuma jeb PSKP propagandā - Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas - 100348857 Oktobra iela, Tabore, Tabores pag., Augšdaugavas nov.

PSRS Augstākās Padomes deputāta, Padomju Savienības varoņa, Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedra, Vissavienības Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes savienības Centrālās komiteja locekļa, PSRS bruņoto spēku pulkveža Jurija Gagarina, kā vārdā Arvīds Pelše lika priekšā pārdēvēt Rīgu un ko izvadīja ar PSKP CK ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva, PSRS un PSKP vadības nekrologu, - 100347943 Gagarina iela, Eglaine, Eglaines pag., Augšdaugavas nov.

Aicinām Jūs šos oficiālos vietvārdus pārdēvēt.

* Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs