Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu par medībām un medīšanu, jo saprotu, ka bez tām Latvijā nevarēsim sadzīvot ar bebru, staltbriežu, aļņu, mežacūku, sīko plēsēju u.c. medījamo dzīvnieku populācijām. Šo dzīvnieku skaitam nekontrolēti augot, neglābjami veidosies stāvoklis, kad galu galā nāksies to skaitu šā vai tā samazināt. Bet ir kāda medījamo dzīvnieku grupa, kuras medīšanai nevar rast racionālu pamatojumu, - tie ir putni.

Putnu Latvijā nav par daudz, un to skaitu veiksmīgi regulē dabiskie faktori. Domājams, ka vairumā gadījumu medības Latvijas medījamo putnu populācijas ietekmē maz. No nomedītajiem putniem iegūtās produkcijas daudzums kopumā ir niecīgs, un tas pavisam noteikti nav mūsu mednieku ģimenēm nozīmīgs pārtikas avots, kā to bieži apgalvo mednieki.

Statistika liecina, ka vidēji katrs mednieks sezonā nomedī vienu līdz divus putnus. Pat, ja pieņemam, ka visi nomedītie putni ir lielas mercenes, kas, protams, tā nav, tad sanāk, ka katra mednieka ģimenei ieguvums gadā ir mazāk nekā divi kilogrami putnu gaļas. Smieklīgi maz arī tad, ja zinām, ka pīļu medībās piedalās tikai apmēram puse no Latvijas mednieku saimes. Tātad putnu medības nav nekāds gaļas ieguves pasākums.

 Kāpēc tad Latvijā medī putnus? Atbilde ir briesmīga: lai gūtu baudu, šaujot uz dzīvu mērķi - putnu. Varētu jautāt, vai šo efektu nevar panākt, šautuvē šaujot māla šķīvīšus? Mednieki saka, ka nekas nevar aizstāt to “brīnišķo” sajūtu, kuru tie gūst, šaujot uz putnu. Tātad pāri visam mednieka tiesības gūt baudu nogalinot vai, kas ir vēl ļaunāk, sagādājot ciešanas sašautajam putnam.

Atgādināšu, ka kādu trešo daļu sašauto putnu mednieki neatrod un tie mirst, bieži vien ilgā, mokošā un pilnīgi bezjēdzīgā nāvē. Jājautā – vai tiešām kaut kam tādam jānotiek 21. gs.? Vai mums – sabiedrībai būtu rāmi jānoskatās, kā šis 1 procents no populācijas apmierina savu perverso arhetipisko instinktu?

Īsi par cilvēkiem, kuri klusējot atbalsta putnu slaktēšanu

Latvijā ir vairākas iestādes, kurās strādā profesionāli ornitologi, valstī aktīvi darbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kuras nopelnus dabas un putnu aizsardzībā negrasos apšaubīt. Loģiski rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki neiebilst pret šo asiņaino un bezjēdzīgo mednieku izklaidi, kāpēc daļa ornitologu pat publiski aizstāv šo nejēdzību?

Atbilde ir vienkārša - ornitologi, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē savu pētījumu finansēšanai bieži izmanto naudu, kura nāk no dažādiem ar putnu medībām saistītiem fondiem un nodibinājumiem, un acīmredzot tas sasaista šo cilvēku prātus un mēles.

* Esmu mednieks kopš 1984.gada. Vairā nekā 10 gadus esmu bijis profesionāls ornitologs Slīteres Valsts rezervātā. Kopumā 36 gadus strādāju dabas aizsardzības sfērā. Man ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un maģistra grāds izglītībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0