Iesaki rakstu:

Šobrīd pensiju sistēma Latvijā sastāv no trīs līmeņiem, bet līdz 2001. gadam bija tikai viens. Un daudzkur pasaulē agrāk bija tikai viens - tā sauktais pirmais līmenis. Pirmā līmeņa vēsture sākās Vācijā, kad to 1886. gadā ieviesa kanclers Bismarks (nē, pensijas neieviesa komunisti, kā to daudzi maldīgi uzskata). Visas mūsdienu pirmā līmeņa sistēmas ir Bismarka sistēmas variācijas.

Pirmā līmeņa modelis - daļu tavas algas paņem atsevišķā, speciālā nodoklī un par to maksā šodienas pensionāriem kaut kādu pensiju. Tev (nodokļa maksātājam) šodien paņem socnodokli (VSAOI), bet apsola vecumdienās arī maksāt… kauč cik. Nekas netiek uzkrāts (izņemot spilvenu, ja nu iestājas krīze kā 2008.g.), bet citādi no rokas mutē. Visi tie „pensijas uzkrājumi” pirmajā līmenī ir tikai ieraksti excelī, naudas uzkrājuma tur nav.

Cik tad maksā pensijā? Bismarka laikā paņēma aptuveni 2% no algas un pensijā izmaksāja ap 28% no tavas pirmspensijas algas. Salīdzinājumam - šodien Latvijā paņem aptuveni 30% no algas, bet pensijā izmaksā ap 40% no pirmspensijas algas.  Vēl salīdzinājumam - Zviedrijā algas atvietojamība pensijā ir ap 60%, ASV ap 45% (bet nodoklis tikai 12%), vidēji OECD ap 50%.

Dramatiska atšķirība vēsturiskā kontekstā! 15 reizes lielāks nodoklis, bet algas atvietojamība tikai nedaudz lielāka. Kāpēc? Tāpēc, ka tik ilgi nedzīvo. Pirmsākumos Vācijā pensiju varēja saņemt no 70 gadiem, bet reti kurš tik ilgi dzīvoja. Miljoniem strādājošo, bet pensionāru ap 150 tūkstošiem. Visi sameta pa 2%, daži laimīgie nodzīvoja līdz 70 gadiem un tad kādus 5-7 gadus saņēma pensiju no valsts. Tagad Latvijā strādājošo nedaudz virs 900 tūkstošiem, vecuma pensiju saņem aptuveni 450 000 pensionāru. No rokas mutē - divi strādājošie baro vienu pensionāru.

No mūsdienu jaunieša perspektīvas pirmā līmeņa sistēma jau ir bankrotējusi, negodīga. Bērni nedzimst, pensionāru skaits aug un dzīvo ilgāk - uz 2060. gadu algas atvietojamība pensijā Latvijā nebūs 40%, bet varbūt 20-25%. Kā izdzīvot no piektās daļas vidējās algas? Nekā. Un kāpēc no algas 40+ gadus maksāt 30% citiem (pensionāriem), ja pats saņemsi zem izdzīvošanas minimuma?

Tāpēc mūsdienu pensiju sistēmas visur pasaulē papildina ar citiem „līmeņiem”. Galvenais ir otrais līmenis. Tur naudu uzkrāj tev pašam, fiziski uzkrāj. No 35% socnodokļa Latvijā 30% aiziet noēšanai tagad, bet 5% iet uz tavu kontu 2. līmenī. Nu tur dažādi varianti, kā un kur uzkrāj, pamatā vērtspapīros - obligācijās un akcijās, pamatā ASV. Kāpēc ASV? Tāpēc, ka Eiropā kapitāla tirgi ir pašvaki, nu tad arī Eiropas valstu pensiju fondi daudz iegulda konkrēti ASV, tur izvēle plaša. Obligācijas pa lielam ienes zem inflācijas, akcijas vidēji virs. Latvijā 100% akciju fondus atļāva tikai 2021. gadā, tur tīri labi gājis, bet obligācijas nesenās nulles procentu laikā pelnīja pigu. Tagad nelielu daļu drīkst ieguldīt arī ārpus publiskā tirgus instrumentos - riskantāk, bet ienesīgāk. Visu laiku tiek domāts, kā ko uzlabot, jo inflācija.

Bet kā tad ar negodīgo 30% algas nodokli 1. līmenim mūsdienu jauniešiem? Mans piedāvājums (“Latvijas labklājības ceļakarte”) ir pārbalansēt socnodokli - jo jaunāks esi, jo mazāk % uz 1. līmeni un vairāk uz 2. Un otrādi.

Bet ar 2. līmeni ir riski. Galvenais - ka to atņems vai likvidēs. Pārvirzīs Briškena pāļiem (sauklis – spiedīsim ieguldīt Latvijā, piemēram). Un šajā sakarā politiķi izmisīgi melo. Piemēram, ka vajag likvidēt 2., ļaujot izņemt. Kārdinoši? Jā, varēsi nodzert. Bet dara to ne jau tavā labā. Iemesls ir, lai uzlabotu budžeta stāvokli šodienas pensiju budžetā. Igaunijā ļāva izņemt, daļa pavilkās, izņēma un notērēja. Bet socbudžetā ienāk vairāk naudas, pensionāri ir elektorāts (pie mums pusmiljons!), tāpēc politiķi to dara.

Un līdzīgi ir citur - demogrāfija gāžas, pensionāru arvien vairāk, politiķi melo, lai apčakarētu strādājošos un aplasītu 2. līmeni. Dzīvotu šodienai - ne jau 2060. gada balsis ir ko šodien vērtas.