Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2003. gadā Jelgavas rajona padome koncesijā nodeva rajona slimnīcu, kas tolaik strādāja ar pamatīgiem zaudējumiem un kam paredzēja skumju galu. Tika izveidots Zemgales veselības centrs (ZVC), kurā nedaudz vairāk par 88% kapitāla daļu pieder novada pašvaldībai, kamēr pārējās – pilnsabiedrībai “PS Kapitāla pārvaldes sistēmas” (KPS).

Kopš tā laika ZVC pakāpeniski ir kļuvis par veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kas pašlaik sniedz kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus. Peļņa ir gan investēta, iegādājoties modernu aparatūru, gan ļāvusi piesaistīt kvalificētus darbiniekus, turklāt vēl izdevies izveidot vērā ņemamu finanšu uzkrājumu. Ir panākts kapitāla daļu vērtības būtisks pieaugums.

2023. gada martā pašvaldība pieņēma lēmumu izbeigt dalību ZVC līdz 2023. gada beigām un oktobrī lēma par tai piederošo kapitāla daļu pārdošanu.

Tiktāl viss ir skaidrs. Šķiet, ka arī par turpmāko neskaidrībām nevajadzēja rasties. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums skaidri un gaiši pasaka, ka pastāv pirmpirkuma tiesības.

Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir pienākums piedāvāt otram kapitālsabiedrības dalībniekam savas kapitāla daļas iegādāties par pārdošanas cenu. Neatkarīgs sertificēts vērtētājs šo cenu arī ir noteicis. Ir tikai viena atruna – ja uzņēmuma statūti neparedz citu kārtību. ZVC statūti neparedz.

It kā to visu vajadzētu saprast arī Jelgavas novada domē. Kad Jelgavas rajona vietā izveidojās Jelgavas un Ozolnieku novadi, tika sadalītas arī ZVC kapitāla daļas, un Ozolnieki tās izvēlējās pārdot bez izsoles, taču tad Jelgava atgādināja par pirmpirkuma tiesībām un darījums nenotika.

Taču, tā kā pašvaldībā tomēr parādījās idejas par izsoles rīkošanu, mazākuma akcionārs Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centram lūdza sagatavot atzinumu par jautājumu – kurā brīdī publiskai personai ir jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajām personām iegādāties publiskai personai piederošas kapitāla daļas to pārdošanas gadījumā?

Divu jurisprudences autoritāšu - LU profesora Jāņa Kārkliņa un docenta Edvīna Danovska sagatavotais atzinums deva viennozīmīgu atbildi: pašvaldībai ir pienākums piedāvāt pirmpirkuma tiesīgajām personām iegādāties publiskai personai piederošās, pārdodamās kapitāla daļas, pirms tās tiek pārdotas izsolē. Izsole organizējama tikai tajos gadījumos, ja personas ar pirmpirkuma tiesībām atsakās pirkt kapitāla daļas vai šādu personu nav.

Taču izskatās, ka cilvēkiem, kas kaut ko ļoti grib, likums nav šķērslis. Decembrī mazākuma akcionāra pārstāvis saņēma cilvēka, kurš uzdevās par pašvaldības advokātu, zvanu ar draudiem izbeigt pretoties pašvaldības iecerei lietu “sakārtot kā vajag”. Savukārt pēc tam sākās mēģinājumi atcelt valdi. Vienīgais iespējamais mērķis – grozīt ZVC statūtus, lai neļautu izmantot likumā paredzētās tiesības iegādāties īpašumu.

Janvārī ZVC valde saņēma pašvaldības pieprasījumu sasaukt dalībnieku sapulci, lai atceltu esošo un ieceltu jaunu valdi. Tā kā pieprasījumā nebija informācijas, kas obligāti ir jānorāda paziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu un tādējādi tika klaji pārkāpts likums, šis mēģinājums nebija veiksmīgs. Atzīmēsim, ka ZVC statūtos ir paredzēti gadījumi, kad iespējams atcelt valdi (rupji pārkāptas pilnvaras, nav pildīti vai nepienācīgi pildīti pienākumi, nodarīts kaitējums uzņēmumam utt.). Taču kāpēc gan šo sarakstu nepapildināt?

Iegansti, lai varētu valdei pārmest īpašnieka pieprasījuma neizpildīšanu, tika meklēti arī ar klaji absurdām izdarībām. Tā pašvaldība pieprasīja ZVC sniegt informāciju par darbu 2003. – 2024. gadā. Jūs, protams, smiesieties, bet pieprasījums tika nosūtīts šā gada 8. janvāra vakarā, bet sniegt apjomīgu informāciju par divdesmit gadu darbību tika pieprasīts līdz 9. janvāra rītam. Tātad – sagatavot nakts laikā. Citur šādu rīcību tautas valodā dēvētu par “čakarēšanu”, bet Jelgavas novada domē droši vien ir pārliecināti, ka tieši tā arī izskatās laba pārvaldība.

Protams, visas šīs darbības tiek pamatotas ar vēlmi izsolē iegūt iespējami daudz līdzekļu pašvaldībai. Taču bez aizdomām ir arī pamatīgāka āža kāja, kas liecina par pretējo. Budžeta apspriešanas laikā kāds deputāts iejautājās – nu, sakiet, lūdzu, kam gan tur paredzēti tie 100 tūkstoši EUR? Sekoja ierēdņa atbilde, ka brokeriem, kas meklēs labāko ZVC pircēju. Brokeri par simt tūkstošiem un izsole...

Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir iesniegts pieprasījums sasaukt dalībnieku sapulci. Vai ir novērsta likuma ignorēšana, var tikai minēt. Taču bažas, ka tiks iecelta jauna valde, kas laikā, kamēr notiks tiesāšanās, rūpēsies nevis par uzņēmuma, bet to cilvēku interesēm, kas ir uzsākuši šīs klaji nelikumīgās darbības, ir ļoti reālas. Uzņēmums tā var atkal nonākt situācijā, kāda bija 2003. gadā.

Pašlaik vēl saglabājas cerības, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas uzrauga pašvaldību darbību, un par tiesiskuma ievērošanu atbildīgā LR Ģenerālprokuratūra nepieļaus tik klaju likuma ignorēšanu un teiks savu stingro vārdu. Jo cerēt uz Jelgavas novada pašvaldības godaprātu un likuma respektēšanu laikam jau vairs nav pamata.

Novērtē šo rakstu:

86
8