Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodienas Satversmes tiesas spriedums ir pamatots, laikā un vietā, tas nebūt nepārkāpj tās kompetences robežas. Metodoloģiski skaidrs, precīzs. Tas sper soli, no kura politiķi ir vairījušies.

Šāda rīcība bija saistīta arī ar bažām, ka kāda viendzimuma partneru ģimenes attiecības regulēšana būtu pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesa skaļi un tieši ir pateikusi – pretrunas nav. Tas bija skaidrs katram skaidri domājošam jau sen, arī senākos šīs tiesas spriedumos šo tēzi varēja nolasīt.

Tiesa arī skaidri ir definējusi – laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šo konceptu tiesa nav tiesīga pārskatīt, jo tas ir noteikts Satversmē.

Savukārt ģimenes tiesiskā aizsardzība ir vērtējama plašāk. Likumdevējam ir no Satversmes izrietošs pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes, tai skaitā arī viendzimuma partneru ģimenes, juridisko aizsardzību un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.

Tāda ir juridiskā konstrukcija. Ja kādam tas nepatīk, var pieturēties pie sava viedokļa, bet šāds viedoklis nerada un nevar radīt tiesiskās sekas jebkam.

Jāmin skaidrībai, ka ir valstis, ka konstitūcijā definē arī šaurāku ģimenes izpratni.

Veids, kādā likumdevējs to veic, ir viņa paša ziņā. Modeļi ir dažādi, tostarp tādi, par kuru iespējamību ir runājuši arī baznīcas pārstāvji. Tiek prasīts ieviest tiesisko aizsardzību. Skaidrs, ka šāds jauns režīms var būt regulēts individuālos likumos vai būt plašāks, bet noteikti tas nedrīkst būt laulības kopija visos aspektos. Tāpat šāds risinājums nedrīkstētu aprobežoties tikai ar vienā tiesas lietā apstrīdēto un izlemto situāciju par atvaļinājumu darba tiesību ietvaros.

Satversmes tiesas spriedums radīs sekas jebkurā jau esošā tiesvedībā, kurā būtu vērtējama strīdīga situācija par šādu ģimeņu aizsardzību un likums tieši nepasaka konkrētu risinājumu iespējamo zaudējumu un citu strīdu dēļ.

Ar šo spriedumu droši viendzimuma pāri var saukt sevi par ģimeni arī attiecībās ar valsti. To nedrīkst ignorēt. Spriedums ir saistošs ikvienam, tā ir Satversmes tiesas spriedumu atšķirība no citu tiesu spriedumiem, kam nav vispārsaistoša spēka, tostarp secinājumu daļai.

Civillikums Satversmes tiesas procesā nav kritērijs, bet gan likums, kura atbilstību Satversmei var izvērtēt.

Neatkarīgi no tā, kā likumdevējs pildīs tiesas spriedumu, tiesību sistēmas galvenā tiesa ir runājusi, pasakot, kas izriet no Satversmes 96. un 110.panta un ka tas ir aizsargājami.

Tiesa atgādināja jau pašsaprotamo, ka personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Tas ir saistoši citām tiesām. Tas būs pamats zaudējumu piedziņai konkrētās lietās vai citādākiem secinājumiem nekā līdz šim, iespēja jaunām tiesvedībām.

Es nedomāju, ka šis spriedums būtu drauds konservatīvajām vērtībām, ja pareizi to lasa un izpilda. Beigas aizspriedumu diktētiem kļūdainiem juridiskajiem viedokļiem šis gan, es ceru, ir pielicis punktu. Aizspriedumus neslēpj aiz juridiskajiem argumentiem, vismaz nevajadzētu.

Ļoti liberālu uzskatu piekritējiem politikā es aicinātu būt mēreniem un meklēt saprātīgu kompromisu. Nevienam no politiķiem neatkarīgi no politiskās pārliecības neklātos runāt par to, ka tiesa apdraud kādas vērtības, jo, šādi runājot, citas vērtības apdraud viņi paši. Viena no tiesiskuma pazīmēm ir tiesas sprieduma pildīšana.

Visbeidzot noslēgumā. Tagad visiem ir skaidrs, ja vēl nebija, kādēļ ASV ir tāda cīņa par Augstākās tiesas tiesnešu vakancēm.

Novērtē šo rakstu:

18
141